Slimība, ar ko visā pasaulē saskaras arvien vairāk cilvēku. Tomēr daudzi to neatzīst...
Visā pasaulē ar depresiju savas dzīves laikā saskaras 5–17 % cilvēku. Daudzi šo saslimšanu negrib atzīt vai neatpazīst, un tikai pavisam neliela daļa no depresijas ārstējas. Patiesība ir vienkārša – jo ātrāk depresiju sāk ārstēt, jo īsāka tā būs.
Lielākoties depresiju neizraisa viens konkrēts iemesls, bet gan to kopums. Tie var būt bioloģiski faktori, kas ir ģenētiski noteikti, un par tiem parasti liecina tas, ka kāds radinieks slimojis ar depresiju, alkoholismu, mēģinājis izdarīt vai izdarījis pašnāvību. Depresiju var provocēt arī psiholoģiski faktori – smags personīgs zaudējums vai zaudējums ģimenē, kas ietekmē cilvēku, piemēram, smaga slimošana, tuvinieka nāve, vardarbība –, kā arī sociāli iemesli: bezdarbs, naudas trūkums, slikti dzīves apstākļi.
Izpildi depresijas testu!
Depresiju nevar noteikt, veicot izmeklējumus. Diagnozi nosaka psihiatrs pēc aptuveni stundu garas vizītes, kuras laikā iztaujā pacientu par viņa izjūtām un domām. Par depresiju var liecināt šādi simptomi, kas turpinās divas nedēļas vai ilgāk: nomākts garastāvoklis, interešu trūkums, nogurums, zems pašvērtējums, pašapsūdzības, grūtības koncentrēties, satraukums, miega un apetītes traucējumi, domas par pašnāvību. Atkarībā no tā, kādi ir simptomi un to kombinācija, ārsts diagnosticē vieglu, vidēji smagu vai smagu depresiju.
Ja tev ir vairāki no šiem simptomiem, pirms došanās pie ārsta vari aizpildīt depresijas testu internetā. Šādu testu piedāvā dažādas interneta vietnes – ieraksti Google meklētājā depresijas tests un izvēlies vienu no tiem. Ja tests uzrāda, ka tev varētu būt depresija, noteikti meklē palīdzību.
Kas palīdzēs vislabāk?
Ja ārsts konstatējis vieglu depresiju, lielākoties to ir iespējams izārstēt ar psihoterapiju, tomēr tas ir dārgs prieks, ko visi nevar atļauties. Turklāt terapija nebeigsies ar desmit reizēm, tai būs nepieciešams ilgāks laiks – atkarībā no problēmas dziļuma tas var aizņemt no pusgada līdz pat vairākiem gadiem. Ja nav iespēju samaksāt par psihoterapiju, cilvēki parasti izvēlas lietot medikamentus. Vidēji smagu depresiju arī ārstē ar zālēm un, ja ir iespēja, iesaka kombinēt ar psihoterapiju. Pētījumi ir pierādījuši, ka tas sniedz vislabāko efektu, jo medikamenti, ja tie ir pareizi piemeklēti, ļauj normāli domāt, savukārt tas palīdz krietni veiksmīgāk strādāt ar saviem jautājumiem psihoterapeita krēslā. Smagu depresiju bez medikamentiem uzveikt nav iespējams. Tāpat jāsaprot, ka bez zālēm nevarēs iztikt arī cilvēki, kuru ģimenē kāds slimojis ar depresiju, mēģinājis izdarīt vai izdarījis pašnāvību.
* Psihoterapija. Pētījumi pierādījuši, ka no visām metodēm visefektīvāk depresiju palīdz ārstēt kognitīvi biheiviorālā terapija. Tai var būt neatsverama nozīme turpmākās dzīves kvalitātē, jo psihoterapija palīdz iemācīties jaunas stratēģijas problēmu risināšanā. “Depresijas gadījumā psihoterapija ir ļoti nepieciešama, jo mūsu domas var būt automātiskas. Mēs paši sevi pazīstam un zinām, kas var sekot kādai domai, tātad paši sevi varam negatīvi noskaņot. Psihoterapija efektīvi palīdz ar to cīnīties – no sākuma iemācīties to pamanīt, tad atpazīt un pēc tam mēģināt atvairīt,” uzsver psihiatre un psihoterapeite Lada Stoligvo.
* Zāles. Depresijas ārstēšanai izmanto antidepresantus. Tā ir medikamentu grupa, kas neizraisa pieradumu, tāpēc tos var lietot ilgstoši. Minimālais ārstēšanās laiks ar zālēm ir 4–6 mēneši; tik ilgs laiks nepieciešams, lai smadzeņu šūnas atsāktu normāli pildīt savas funkcijas. “Ja medikamenti piemeklēti atbilstoši, parasti tie sāk darboties divarpus nedēļu laikā, bet, ja cilvēks nav ārstējies gadu vai ilgāk, uzlabošanās var parādīties tikai pēc pusotra mēneša,” skaidro psihiatre. Diemžēl ne visiem pietiek ar vienu medikamentu, tāpēc reizēs, kad cilvēks cieš no trauksmes, miega traucējumiem, uzmācīgām domām, ārsts iesaka zāļu kombināciju, lai maksimāli uzlabotu dzīves kvalitāti.
Vai atgriezīsies?
Diemžēl depresija mēdz atgriezties – tikai aptuveni 20 % pārslimojošo ar to vairs nekad nesastopas. Nav pētījumu, kas skaidri pierādītu, kas ir šie cilvēki, bet mediķu pieredze liecina, ka visbiežāk depresijas izraisītāju izdevies novērst un pārstrukturēt savu domāšanu un ikdienu, samazinot slodzi darbā, veltot vairāk laika sev un atpūtai, rūpējoties par veselīgu uzturu, fiziskām aktivitātēm un veselību kopumā.
