Kūtrums ir bīstams: kā kustības uztur jauneklīgumu un attālina vecumu
Par novecošanos ir milzums hipotēžu un teoriju, tomēr īsti skaidrs ir viens – tā nav slimība, kuru var izārstēt, bet universāls, nepārtraukts, neatgriezenisks bioloģisks process, kam pakļauti visi orgāni un organisma sistēmas. Tā bija sliktā ziņa. Labā – cilvēkam ir iespēja spiest gan gāzes, gan bremzes pedāli.
Mūsu bioloģisko vecumu nosaka organisma atbilstība noteikta vecuma standartiem jeb bioloģiskajiem marķieriem, savukārt psiholoģisko vecumu nosaka tas, kā tu pats jūties. Vai cilvēks spēj palēnināt bioloģisko novecošanos, atjaunināt bioloģiskos marķierus? Pierādīts, ka bioloģiskais vecums ir daudz ciešāk saistīts ar psiholoģisko vecumu nekā ar hronoloģisko, respektīvi, dzīvespriecīga cilvēka fiziskā veselība vairumā gadījuma būs labāka nekā tikpat vecam nīgram un kreņķīgam indivīdam.
Mazāk jādomā, vairāk jādarbojas
Visai bieži cilvēks noņemas ar prātošanu par pagātni vai nākotni un neauglīgi kreņķējas, palaižot garām pašreizējo brīdi, kad viņš ir siltumā, paēdis un apmierināts. Tā viņš zaudē spēju atrasties radošā tagadnes procesā – un tieši tas ir visspēcīgākais jaunības eliksīrs! Ja es esmu iekšā tagadnes brīdī, man nav laika filozofēt, vai Jānis ir skaistāks vai veiksmīgāks par mani. Visi tie, kas nodzīvojuši garu mūžu, pārsvarā dzīvo, nevis domā. Otrs, kas absolūti ietekmē (ne)novecošanos, ir mīlestība. Vienīgā jaunības recepte ir spēja just un būt attiecībās, tai skaitā fiziskās.
Jauneklīgu domāšanu no vecišķas atšķir tas, ka, saņemot impulsu, cilvēks dara. Vecišķais, saņēmis impulsu, ņemas domāt un lielākoties līdz darbībai nemaz nenonāk. Vecišķu domāšanu raksturo arī uztraukšanās par citu cilvēku dzīvi vai izpausmēm. Kā viņa izskatās, piecdesmit gados saģērbusies kā maza meitenīte! Ja tantei tā ir labi, kāpēc tu par to uztraucies; vai tev nav savas dzīves? Tas liecina, ka tu kļūsti par tiesātāju, veco, īgno...
Cik lielā mērā novecošanos nosaka gēnu kombinācijas, izmērīt nevar, tomēr atšķirsies arī cilvēki ar līdzīgu bioloģisko bāzi. To noteiks radošuma saglabāšana, spēja mīlēt un dzīvot tagadnes brīdī.
Nākamais – ēšanas paradumi. Izrādās, tiem ir grandioza ietekme, jo gremošanas sistēmā ir vairāk neironu nekā muguras smadzenēs un vēl vairāk neiromediatoru nekā galvas smadzenēs. Daudzi pat nenojauš, ka 90 % serotonīna (labsajūtas hormons) tiek saražoti tieši zarnās, līdz ar to kūtras zarnas var būtiski ietekmēt emocionālo labsajūtu.
Un, protams, kustības. Jo lēnāka kļūst vielmaiņa (tai skaitā hormonu izdalīšanās), jo svarīgāk ir piespiest sevi regulāri kustēties. Kūtrums ir bīstams! Ieliec kāju uz divām nedēļām ģipsī, un tā kļūs gaudena. Pietiek uz laiciņu ierobežot aktivitātes, un būs ļoti grūti atsākt; radīsies miljons iemeslu, kāpēc to nedarīt. Atgādināsim, ka uz vecumu visi procesi jau tāpat palēninās, tātad, jo vairāk es sevi ieģipsēšu, jo procesi kļūs vēl lēnāki, tai skaitā apasiņošana. Ir pierādīts, ka kustību trūkums tiešā veidā ietekmē arī smadzeņu novecošanos. Nenoliedzami, problēmu problēma ir demence jeb vecuma plānprātība, kas apdraud gan pašu cilvēku, gan apkārtējos.
Savulaik ukraiņu profesors Nikolajs Amosovs, lai izpētītu iespējamo novecošanas attālināšanu, pats ar sevi veica grandiozu eksperimentu un nonāca pie secinājuma, ka vienīgais veids, kā attālināt vecuma postošo ietekmi uz organismu, ir fiziski vingrinājumi. Ar dažiem pietupieniem gan būšot par maz – nepieciešama kārtīga fiziska slodze, lai ik dienu katra locītava tiktu izvingrināta pa simts reizēm.
Tas pats attiecas uz psiholoģisko mazkustību. Ja tu nemitīgi sēdi pie televizora, kādas tev var būt radošas domas? Citi ir kaut ko radījuši, lai apmierinātu tavus receptorus, bet tu pats nekur nepiedalies. Ja sāksi domāt par dzīves jēgu un nonāksi tik tālu, ka šis process prevalēs, tad ir cauri – tu sevi ieģipsē. Jā, īstermiņā aizbēgt domu pasaulē noteikti ir ērtāk, bet novecošanas process, visticamāk, pieaugs ģeometriskā progresijā. Tāpat no svara ir saskarsme ar citiem cilvēkiem, jo svarīgi ir ne tikai kustēties, bet arī just un ar savām sajūtām dalīties.
Vienas programmas visiem nav, ir tikai ieskicējamie pamatvirzieni. Jāpatur prātā jau iepriekšminētie ģenētiskie faktori (dzimtā var redzēt, kā cilvēki noveco), dažādi bioloģiskie faktori un, visbeidzot, arī emocionālās un fiziskās aktivitātes faktori. Tā arī ir summa.
Kā mūs novecina uzturs un medicīna
Par uzturu. Mūs nemitīgi aicina samazināt balto miltu un sarkanās gaļas lietošanu, tomēr visvairāk dakteri un dietologi kritizē cukuru. Izrādās, tas ne tikai veicina dažādu slimību rašanos, vairo noslieci uz iekaisumiem un pazemina imunitāti, bet arī ievērojami paātrina novecošanos. Glikoze arī kavē augšanas hormonu (tie atbild par vielmaiņu un muskuļu tonusu) ražošanu, tāpēc muskuļi zaudē tonusu un cilvēks izskatās vecāks. Turklāt runa ir par visu veidu produktiem, kas satur cukuru, tajā skaitā augļiem.
Interesanti, ka arī tādas mīklainas kaites kā Alcheimera slimības attīstību varam izsaukt ar uzturu – to veicina īpašas molekulas, kas bojā cilvēka smadzenes. Šīs molekulas satur kausētais siers, desas, sardeles, sāls, cukurs, baltmaize, alus, konservi. Faktiski uz smadzenēm postoši iedarbojas jebkādi konservanti, tāpēc, jo vairāk cilvēkam gadu, jo cītīgāk no tiem vajadzētu izvairīties.
Vēl kāds ļoti būtisks faktors, kas novecina cilvēkus, ir medicīna. Jocīgi izklausās, bet... Jā, mūsdienu tehnoloģijas palīdz ātri atrast veselības traucējumus, bet kokam ir ļoti smags otrs gals. Pēc vairāku attīstītu valstu pētījumiem iznāk, ka lielākā daļa cilvēku, kas vecāki par 65 gadiem, ir praktiski veseli, bet 73 % cilvēku 78–84 gadu vecumā varētu būt veseli, ja būtu saglabāta jauneklīgā domāšana un... ja viņi nesāktu lieki ārstēties. Milzīgi daudz cilvēku sevi nobeidz, nevajadzīgi patērējot neaptveramu lērumu zāļu. Ķīmisku zāļu blaknes bieži vien ir daudzkārt sliktākas par to, kas varētu notikt, ja tās nelietotu. Pēc daudzu ārstu domām, tas, ka patiesībā cilvēks varētu daudz labāk dzīvot bez medicīniskas iejaukšanās nekā ar to, ir stipri ticami. Runa ir par traucējumiem, kurus cilvēki metas ārstēt, bet kas patiesībā būtu likvidējami, sakārtojot ēšanas paradumus un mainot dzīvesveidu (nopietnas pierādītas slimības, protams, ir jāārstē!). Cilvēks ar vecišķu domāšanu diez vai spēs mainīt ēšanas režīmu un ieviest fiziskas aktivitātes. Viss, ko viņš jaudā, sēžot pie sava televizora, – dzert zāles, kas lielākoties viņam nemaz nav vajadzīgas.
Jāpatur prātā, ka cilvēka ārieni un pašsajūtu tiešā veidā ietekmē hormoni. Tie regulē ēstgribu, nodrošina, lai muskuļi un smadzenes saņemtu nepieciešamās vielas, kontrolē cukura līmeni asinīs, vielmaiņu, ķermeņa masas svārstības, kā arī ietekmē garastāvokli un koncentrēšanās spējas. Kamēr hormoni ir sabalansēti, viss ir kārtībā, kolīdz rodas disbalanss, pasliktinās pašsajūta un strauji paātrinās novecošanas process.
Šeit nav iespējams uzskaitīt katra hormona darbību un mijiedarbību ar citiem, jāzina tikai, ka arī hormonu disbalansa sekas var mazināt ar pareizu uzturu (tas, protams, jārisina katram individuāli). Sabalansēts uzturs palīdzēs kontrolēt hormonus jebkurā vecumā, tādējādi samazināsies hormonu ierosinātās garastāvokļa svārstības, trauksme un depresija. Ja hormonālā sistēma atgūs līdzsvaru, ķermenis darbosies pilnvērtīgi un izmantos atjaunināšanās potenciālu.
Ko iesākt ar stresu?
Stress bieži tiek piesaukts kā ātrākais cilvēka veselības sagraušanas veids; dzirdēts pat, ka vairāk nekā 95 % slimību rodoties no stresa. Bet kā lai cilvēks, kuram daba nav lēmusi cienīgi lēnīgu temperamentu, iemācās panākt mierīgāku dzīves plūdumu? Ārsts un rakstnieks Dīpaks Čopra iesaka grūto uzdevumu saskaldīt mazākos un vieglāk izpildāmos. Lūk, vairāki ieteikumi: iemācies nesteigties; iemācies miegā atpūsties; ēd svaigu un barojošu pārtiku; praktizē jogu (dari to regulāri!); neielaid savā dzīvē indes – nedz indīgu pārtiku, nedz indīgas emocijas; neuzturies saindētā vidē un izvairies no indīgas sabiedrības; iemācies ieņemt elastīgu pozīciju mazsvarīgos strīdos; uztver problēmas kā iespējas; veido un uzturi patīkamas, mīlestības pilnas attiecības; esi zinātkārs un vienmēr gatavs apgūt kaut ko jaunu; daudz staigā un pavadi laiku ar bērniem.
Jāuzsver, ka stāsts par stresa kaitīgumu nav nekāda lirika. Zinātnieki ir izstrādājuši regulējošo novecošanas teoriju, pēc kuras secina, ka visas dzīvības funkcijas regulē divas sistēmas – endokrīnā (atbild par hormonu izstrādi) un nervu sistēma. Turklāt abas sistēmas ir cieši saistītas. To uzdevums ir uzkrāt vielas, kas aizkavē novecošanu, bet šo vielu izstrāde ir atkarīga no nervu sistēmas līdzsvara stāvokļa, kas savukārt iespaido cilvēka hormonālo fonu. Tādējādi arvien atgriežamies pie tā, ka novecošanu palēnina labs garastāvoklis.
Un nu visinteresantākā (iespējams arī, vistiešākā) sakarība, kas liecina par psiholoģiskā stāvokļa ietekmi uz bioloģisko vecumu. Viena no hipotēzēm, kāpēc cilvēks vispār noveco, vēsta, ka ar laiku DNS olbaltumvielu ķēdēm saīsinās telomēri – hromosomu gali, astītes, kas atbild par šūnu dalīšanos un reģenerāciju. Tā rezultātā visu cilvēka ķermeni veidojošo šūnu (dziedzeru šūnu, muskuļu šūnu, asinsvadu šūnu, centrālās nervu sistēmas šūnu utt.) atjaunošanās process vairs nenorit tik strauji kā jaunībā. Jauniem, spriganiem cilvēkiem muskuļu šūnas atjaunojas vidēji 16 dienu laikā, bet, telomēriem saīsinoties, tas notiek arvien lēnāk un lēnāk. Ne velti vecākiem cilvēkiem arvien ilgāk norit dzīšanas procesi, samazinās muskuļu masa. Atlētiskam, spēcīgam vīram muskuļu masa var samazināties pat uz pusi, sarūk arī augums. Arī šūnu atjaunošanās ātrumu ietekmē dažādi faktori. Un, jo lēnāk tās atjaunojas, jo neelastīgāks kļūst organisms un sliktāka apasiņošana. Turklāt lielā stresā telomēri saīsinās neatkarīgi no vecuma! ASV tika veikts pētījums, kurā izanalizēja asinsainu 5000 pacienšu vecumā no 42 līdz 69 gadiem, turklāt sievietes piedalījās aptaujā, lai noskaidrotu, cik daudzām no viņām piemīt fobijas un trauksme. Izmeklējumi apstiprināja, ka bailes un trauksme bojā cilvēka organismu ģenētiskā līmenī. Izrādījās, ka to sieviešu, kuras cieš no trauksmes un nepamatotām bailēm, hromosomu astītes ir saīsinātas. Tātad telomēri saīsinās arī psiholoģisku iemeslu dēļ, respektīvi, mūsu trauksme, fobijas un neirozes tiešā veidā pietuvina vecumu. Arī bailes novecot ir stress...
Recepte vecuma attālināšanai varētu izskatīties tā: tiecies uz absolūtu mieru, bet vienlaikus esi aktīvs; dari, nevis domā; aizmirsti par saldumiem; katru dienu izvingrini katru locītavu simts reižu; neļauj sev iedvest sadomātas slimības un, galvenais, nemeties tās ārstēt; priecājies par to, kas ir, nevis gaudies par to, kā tev nav; dzīvo savu (nevis svešu) dzīvi šeit un tagad, negremzies par pagātni un neuztraucies par nākotni, un, kolīdz sagribas, rīko ballīti! Pavisam vienkārši, vai ne? Lai veicas!
Konsultēja ārsts Valdis Briedis.