Kāpēc "cits iemesls" darbnespējas lapā vairs neder - vai Veselības ministrija neuzticas ārstiem?

Valdība izskatījusi Veselības ministrijas sagatavoto ziņojumu par darbnespējas lapu izsniegšanas kārtību un sūdzību izskatīšanu. Pēc ministrijas domām, precīzāks veselības stāvokļa apraksts izsniegtajās "slimības lapās" uzlabotu uzraudzību šajā jomā. Par to pirmdien preses konferencē paziņoja Veselības ministrijas valsts sekretāre Agnese Valuliene.

Konkrētais priekšlikums izstrādāts pēc Ministru kabineta uzdevuma ar mērķi optimizēt kontroles mehānismu. Gan uzņēmēji vairākkārt, gan nesen arī Augstākā tiesa ir pauduši bažas par to, ka darbnespējas lapas nereti tiek izsniegtas nepamatoti un tiek izmantotas negodprātīgi. Kā ziņo "Latvijas Avīze", ir sākusies diskusija par to, kā izskaust šo praksi.

Veselības ministrija uzsver, ka piedāvātās izmaiņas ir vērstas uz to, lai iegūtu pārskatāmāku priekšstatu par biežāk sastopamajām saslimšanām, jo nepamatoti izsniegtu darbnespējas lapu ir maz: 2024. gadā par nepamatotām atzītas un anulētas tika tikai 30 darbnespējas lapas. Ņemot vērā kopējo izsniegto "slimības lapu" skaitu, anulēto gadījumu īpatsvars ir pavisam nenozīmīgs, norāda Valuliene.

Pēc viņas teiktā, nevar ar pārliecību apgalvot, ka nepamatota darbnespējas lapu izsniegšana notiek masveidā, turklāt arī darba devēju sūdzību skaits Veselības inspekcijā par šādiem gadījumiem ir neliels. Iestāde aicina darba devējus ziņot, ja rodas aizdomas, ka darbnespējas lapa izsniegta bez pietiekama pamatojuma.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs iepriekš norādījis, ka, lai gan nav pamata apšaubīt datus par kopumā nelielo anulēto darbnespējas lapu skaitu, situācija izskatās citādi, ja analizē tikai tās lietas, kurās tiesībsargājošās iestādes apstrīd darbnespējas lapu pamatotību. Tā, piemēram, 2024. gadā pārbaudēs, kas tika uzsāktas pēc tiesībsargājošo iestāžu iesniegumiem, problēmas tika konstatētas gandrīz ceturtdaļā gadījumu.

Veselības ministrijas apkopotie dati liecina, ka pagājušajā gadā 80,4% gadījumu kā darbnespējas lapas izsniegšanas iemesls bija norādīts "cits iemesls", turklāt diagnozes norādīšana nav obligāta, tāpēc nav iespējams skaidri noteikt, kādu saslimšanu vai apstākļu dēļ šie dokumenti tika izsniegti.

Viens no ministrijas priekšlikumiem paredz, ka gadījumos, kad darbnespējas lapā kā iemesls tiek norādīts "cits iemesls", tajā būtu jāparādās arī informācijai par diagnozi un atbilstošam kodam, kas būtu pieejams tikai veselības aprūpes sistēmā.

Valsts sekretāre Agnese Valuliene norādīja, ka šobrīd ir redzami izrakstītie medikamenti un taloni, taču, lai iegūtu pilnīgāku un konkrētāku priekšstatu par pacienta veselības stāvokli, ir nepieciešama skaidrāka informācija. Viņa uzsvēra, ka konkrētāka diagnozes vai veselības stāvokļa norāde nav iecerēta, lai pārbaudītu ārstu godaprātu darbnespējas lapu izsniegšanā, bet gan tādēļ, lai Veselības ministrija varētu precīzāk vākt statistiku un veidot informētāku veselības aprūpes politiku.