Mūžīgā problēma - zems D vitamīna līmenis. Komentē ģimenes ārste Dārta Puriņa

Saistībā ar vitamīnu lietošanu visbiežāk runājam par papildu D vitamīna uzņemšanu. Latvijā saulaino dienu ir tik, cik ir, un mēs arī daudz uzturamies iekštelpās. Vienlaikus ādas ārsti ceļ pamatotu trauksmi par UV starojuma izraisīto ādas vēzi jeb melanomu, un mēs, ārsti, aicinām lietot saules aizsargkrēmus un tiešos saules staros neuzturēties. Dažkārt pacienti šajos ieteikumos apjūk, jo tie it kā ir pretrunā. Līdz ar to, lai samazinātu D vitamīna trūkuma riskus, Latvijā rekomendētā profilaktiskā dienas deva bērniem ir 400–600 SV, pieaugušajiem vidēji 800–1000 SV D vitamīna dienā.

Biežākās sūdzības pieaugušajiem, kad D vitamīna trūkst, ir nogurums, grūtības koncentrēties, diskomforts muskuļos vai locītavās. Ilgstošs D vitamīna deficīts, jo sevišķi ar vecumu, rezultēsies kaulu trauslumā, kas nozīmē lielāku kaulu lūzuma risku. Bērniem D vitamīna trūkums var radīt kaulu augšanas defektus (piemēram, rahītu), tomēr, sekojot ārsta ieteikumiem, rahītam nebūtu jāattīstās. Nesen publiski izskanēja informācija par gadījumu, kad apritē nonāca D vitamīna preparāts ar toksiski augstām devām, kā dēļ cieta bērni. Kaitīgi augsts D vitamīna līmenis asinīs izpaužas kā slikta dūša, vemšana, muskuļu vājums, apjukums, pārmērīga urinācija un slāpes, atūdeņošanās un citi simptomi – ja ir šādas sūdzības, noteikti jāvēršas pie ārsta pēc palīdzības. Šādas situācijas gan notiek ārkārtīgi reti.

Vairāk noderīgu rakstu lasi žurnāla “100 labi padomi Par Veselību” speciālizlaidumā “Vitamīni un citas labas lietas”. Meklē žurnālu labākajās preses tirdzniecības vietās visā Latvijā.