Miega trūkums nopietni bojā smadzenes - un vēl viena kafija te nepalīdzēs
Vai pēc negulētas nakts esi piedzīvojis apjukumu vai nespēju koncentrēties? Tas ir tikai neliels ieskats tajā, ko hronisks miega trūkums var nodarīt mūsu smadzenēm. Ilgstoša miega bads neatgriezeniski ietekmē smadzeņu darbību, un īss snaudiens vai papildu kafijas deva nav risinājums.
Kā miega trūkums ietekmē smadzenes:
-
Atmiņas zudums. Miega trūkuma dēļ smadzenes nespēj pienācīgi veidot jaunas atmiņas – hipokamps, kas ir atbildīgs par atmiņu veidošanu, kļūst mazāk aktīvs. Tas var samazināt atmiņu veidošanās spēju pat par 40%.
-
Emocionālā stabilitāte. Miega traucējumi ietekmē smadzeņu savienojumus, kas kontrolē emocijas un lēmumu pieņemšanu. Tas var novest pie emocionālās nestabilitātes un traucēt racionāli domāt. Smadzeņu daļa, kas ir atbildīga par emocijām – amigdala, kļūst par 60% aktīvāka, padarot emocijas intensīvākas un grūtāk kontrolējamas.
-
Psihiskās veselības problēmas. Ilgstošs miega trūkums ir tieši saistīts ar tādiem garīgās veselības traucējumiem kā depresija, trauksme, posttraumatiskā stresa sindroms, šizofrēnija un pat pašnāvības domas.
Saistība ar Alcheimera slimību
Neirozinātnieki arī norāda, ka hronisks miega bads būtiski palielina risku saslimt ar Alcheimera slimību. Smadzenēm ir nepieciešams miegs, lai tās varētu izvadīt kaitīgās vielas, piemēram, bēta amiloīdu, kas bojā smadzeņu šūnas un veicina Alcheimera slimības attīstību. Miega laikā aktivizējas glimfātiskā sistēma, kas palīdz smadzenēm attīrīties. Taču, ja miega nepietiek, šīs vielas uzkrājas un bojā noteiktus smadzeņu reģionus.
Hronisks miega trūkums var novest pie situācijas, kad smadzenes kļūst nespējīgas pašattīrīties, tādējādi radot apburto loku – vairāk bēta amiloīda nozīmē mazāk dziļā miega, un tas savukārt vēl vairāk veicina kaitīgo vielu uzkrāšanos.
