PVO aicina Eiropas iedzīvotājus pārskatīt savas attiecības ar alkoholu

Alkohols ir riska faktors vairāk nekā 200 slimībām, no kurām vismaz septiņas ir onkoloģiskas, tostarp krūts un resnās zarnas vēzis[2]. Reģistrētais absolūtā alkohola patēriņš Latvijā ir viens no augstākajiem PVO Eiropas reģiona valstu vidū - 2022. gadā tas bijis 11,9 litri uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju, neieskaitot tūristu absolūtā alkohola patēriņu[3].

2022. gadā veiktā Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma dati liecina, ka pēdējo 12 mēnešu laikā alkoholu lietojuši gandrīz 80% Latvijas iedzīvotāju un vairāk nekā 36% iedzīvotāju alkoholu lietojuši riskantā veidā (vismaz sešdesmit grami absolūtā alkohola vienā iedzeršanas epizodē)[4]. 

Papildus fiziskajai ietekmei alkohols veicina arī plašākas sabiedrības problēmas. Kā liecina dati, alkohola lietošana ir viens no galvenajiem vardarbības, tostarp seksuālās un ar dzimumu saistītas vardarbības, ceļu satiksmes negadījumos zaudēto dzīvību, kā arī gūto traumu un citu kaitējuma veidu faktoriem, kas ietekmē ne tikai pašus alkohola lietotāju, bet arī viņu ģimenes un kopienas [5;6]. Aplēses liecina, ka Latvijas valsts budžetam un ekonomikai ar alkohola lietošanu saistītās tiešās un netiešās izmaksas ir 439,9-602,2 milj. eiro apmērā jeb 1,3–1,8% no IKP [7]. 

Kampaņas “Pārdefinē alkoholu” (Redefine alcohol – angļu val.) mērķis ir samazināt informācijas trūkumu par alkoholu kā slimību izraisītāju, daloties ar jaunākajiem pētījumiem un veicinot atklātu diskusiju par veselības kaitējumu, kas bieži publiskajās diskusijās netiek ņemts vērā.

“Pārdefinē alkoholu” aicina Eiropas iedzīvotājus pārdomāt savas attiecības ar alkoholu, mudinot pārskatīt tā lomu ikdienas dzīvē, svinībās un tradīcijās. Kampaņā piedalīsies pārmaiņu veicinātāji no Eiropas valstīm, kuri savas attiecības ar alkoholu jau ir mainījuši. Starp viņiem būs arī Latvijā pazīstamais multimākslinieks Kašers, kurš pirms pusotra gada izlēma atteikties no alkohola lietošanas.

PVO uzsver, ka Eiropas valstīm alkohola rīcībpolitika ir jāregulē stingrāk. Šobrīd lēmumu pieņēmēju rīcībā ir pietiekama pierādījumu bāze un zināšanas par to, kā tas ir jādara, taču, lai šie lēmumi tiktu pieņemti, valstīm par savu prioritāti šajā jautājumā ir jānosaka sabiedrības veselība.

Kampaņas materiāliem no šodien būs iespējams sekot līdzi tās oficiālajā mājas lapā Redefining alcohol for a healthier, safer, and happier Europe (who.int), kā arī PVO pārstāvniecības Latvijā Facebook lapā. 

<sup>Izmantotā literatūra un atsauces: 
1. Alcohol, health and policy response in the WHO European Region in 2019 https://www.who.int/europe/publications/m/item/alcohol--health-and-policy-response-in-the-who-european-region-in-2019
2. Health and cancer risks associated with low levels of alcohol consumption; Anderson, Benjamin O et al.; The Lancet Public Health, Volume 8, Issue 1, e6 - e7
3. Slimību profilakses un kontroles centrs, 2024, Reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš Latvijā. Iegūts no: https://www.spkc.gov.lv/lv/media/21573/download?attachment
4. Grīnberga, D., Velika, B., Pudule, I., Gavare, I., Villeruša, A. Iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījumu dati. Slimību profilakses un kontroles centrs. Iegūts no: https://www.spkc.gov.lv/lv/veselibu-ietekmejoso-paradumu-petijumi  
5. Global status report on alcohol and health and treatment of substance use disorders. Geneva: World Health Organization; 2024. Licence: CC BY-NC-SA 3.0 IGO.
6. Alcohol, health and policy response in the WHO European Region. Copenhagen: World Health Organization Regional Office for Europe; 2024.
7. Pļuta, A., Zasova, A., Gobiņa, I., Stars, I., Sauka, A. Pētījums par alkohola lietošanu, tās radītajām sekām un profilakses ekonomiskajiem ieguvumiem valstī https://esparveselibu.lv/petijums/petijums-par-alkohola-lietosanu-tas-raditajam-sekam-un-profilakses-ekonomiskajiem</sup>