Miega traucējumi: kas tie ir, un kā tos ārstēt?
Miega traucējumi ir izplatīta problēma – aptuveni 60% Latvijas iedzīvotāju cieš no miega trūkuma, un 32% saskaras ar bezmiegu vai citiem miega traucējumiem. Lūk, padomi, kā ar tiem cīnīties.
Par miega traucējumu statistiku Latvijā liecina jaunākais Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss. Miega speciāliste Dr. Marta Celmiņa no Epilepsijas un miega medicīnas centra uzsver, ka miega traucējumi ir slimība, kas ir jāārstē, lai novērstu negatīvas sekas uz veselību. Savukārt Mana Aptieka farmaceite Agnese Ritene sniedz padomus, kā novērst īslaicīgus miega traucējumus.
Kas ir miega traucējumi?
Miega traucējumus, tostarp bezmiegu, raksturo grūtības iemigt, bieža mošanās naktī un nespēja atkal aizmigt. Akūts bezmiegs ilgst līdz trim mēnešiem, bet hronisks bezmiegs – ilgāk par trim mēnešiem, ja tas atkārtojas vismaz trīs reizes nedēļā. Dr. Celmiņa iesaka saglabāt miega dienasgrāmatu vismaz divas nedēļas, lai miega speciālistam būtu vieglāk diagnosticēt problēmu.
Miega traucējumu iemesli un ģenētika
Saskaņā ar "3P modeli", bezmiegu izraisa riska faktori (piemēram, ģenētika), provocējošie faktori (stresa situācijas) un uzturošie faktori (nepareizi miega paradumi). Cilvēkiem ar ģenētisku noslieci uz miega traucējumiem bieži ir izmainīts neirotransmiteru līdzsvars, kas palielina bezmiega attīstības risku.
Papildus ģenētikai, miega traucējumus var izraisīt arī stresa situācijas, piemēram, problēmas darbā, attiecību sarežģījumi vai tuvinieka slimība. Ja šie faktori izzūd, miega traucējumi bieži mazinās, ja vien akūtajā fāzē nav izveidojušies uzturošie faktori.
Miega traucējumi un citu slimību ietekme
Bezmiegu var izraisīt arī citu slimību klātbūtne, piemēram, obstruktīva miega apnoja, vairogdziedzera problēmas vai nemierīgo kāju sindroms. Šādos gadījumos būtiski ir ārstēt pamatproblēmu, lai mazinātu arī miega traucējumus.
Kā ikdienas paradumi ietekmē miegu?
Miega traucējumus var izraisīt arī slikti ikdienas paradumi. Gulēšana dienas laikā, vēla piecelšanās brīvdienās vai gulētiešanas laika maiņa var tikai pasliktināt situāciju. Turklāt elektronisko ierīču lietošana pirms gulētiešanas kavē melatonīna izstrādi, kas apgrūtina aizmigšanu.
Kafijas, tējas un citu kofeīnu saturošu dzērienu lietošana pēcpusdienā un vakarā, kā arī vēla ēšana var radīt miega traucējumus, jo šie ieradumi stimulē nervu sistēmu un traucē aizmigšanu.
Kā mazināt īslaicīgus miega traucējumus?
Īslaicīgus miega traucējumus var mazināt ar regulāriem ieradumiem, piemēram, pastaigām svaigā gaisā, meditāciju un telpas apgaismojuma samazināšanu pirms gulētiešanas. Uztura bagātinātāji, piemēram, baldriāns, melisa un kumelīte, arī var palīdzēt uzlabot miega kvalitāti.
Farmaceite Agnese Ritene iesaka ārstniecības augu preparātus, kas palīdz samazināt trauksmi un uzlabot miega kvalitāti, īpaši gadījumos, kad ir pārejošas grūtības aizmigt.
Kad meklēt palīdzību pie speciālista?
Ja miega traucējumi turpinās ilgāk par četrām nedēļām, ir svarīgi vērsties pie miega speciālista. Ilgstoša bezmiega gadījumā parasti nepieciešama kognitīvi biheiviorālā terapija, kas ir efektīvāka nekā medikamenti, jo tā palīdz mainīt ieradumus, kas uztur miega traucējumus.
Melatonīns – miega hormons
Melatonīns, kas dēvēts par "miega hormonu", palīdz regulēt mūsu miegu. Cilvēkiem ar aizkavētu miega fāzes sindromu vai tiem, kuriem melatonīna izstrāde ir nepietiekama, ārsts var ieteikt lietot melatonīna preparātus. Tie ir pieejami gan kā uztura bagātinātāji, gan medikamenti, bet pirms to lietošanas ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.
