Ārste brīdina: novads kļuvis atkarīgs no miega zālēm

Proti, pārāk daudz un bieži pacienti lieto spēcīgus psihotropos un miega līdzekļus, un šos recepšu medikamentus izraksta ārsti. Turklāt diezgan daudz lietotas zāles, kas nemaz nav paredzētas tieši miegam. “Tie ir benzodiazepīnu grupas līdzekļi, kuru lietošana kopumā nedrīkstētu pārsniegt četras nedēļas. Taču ikdienā redzam, ka cilvēki tos lieto ilgāk, arī septiņus līdz desmit gadus, un izveidojies pieradums,” "Kas Jauns Avīzei" teic ārste.

Grūti rast risinājumu

Pēc tik ilga laika atteikties no šiem medikamentiem jau ir ārkārtīgi grūti. “Tas jau ir vāveres ritenis, un pēc mana tvitera ieraksta ar mani sazinājās kolēģi, miega speciālisti. Viņi arī atzīst, ka redz to kā lielu problēmu, bet tajā pašā laikā risinājumi ir grūti un bieži vien nepieejami. Pēc miega traucējumu ārstēšanas vadlīnijām pirmais un galvenais, piemēram, būtu kognitīvi biheiviorālā terapija, bet tā ir salīdzinoši nepieejama jau Rīgā un citās lielajās pilsētās, un kur nu vēl lauku rajonos, kur es strādāju,” problēmu ieskicē Priede.

“Šo speciālistu reģionos ir vai nu ārkārtīgi maz, vai vispār nav, turklāt ir vēl otrs faktors – lielai daļai tie ir finansiāli nepieejami. Kopumā mūsu valstī atkarību ārstēšana ir ļoti sarežģīts temats,” atzīst mediķe.

No Priedes teiktā izriet, ka šo atkarības problēmu veicinājuši arī ārsti, izrakstot spēcīgas recepšu zāles. “Protams, viena daļa ir nezināšana, bet otra – ārstiem, īpaši ģimenes ārstiem, darba slodze ir milzīga, un mums ir regulāri jāseko līdzi speciālistu ieteikumiem. Mēs bieži esam situācijas ķīlnieki, turklāt jāņem vērā arī faktors, ka šos medikamentus nevar strauji atcelt,” teic Priede.

No šādiem medikamentiem jāatsakās pakāpeniski, tātad to izrakstīšana notiks vēl kādu laiku pēc lēmuma par samazināšanu. Daudziem Priedes kolēģiem izveidojusies darba stratēģija, ka šos medikamentus turpina izrakstīt tikai ar speciālista – psihiatra vai narkologa – slēdzienu, pretējā gadījumā atbildība pilnībā gulstas uz ģimenes ārsta pleciem.

Jāmeklē iemesls

Pašas Priedes praksē ir ļoti daudzi pacienti, kuri nemaz nezina, ka šos medikamentus nedrīkst lietot ilgstoši, daudziem ir pārsteigums, ka izveidojusies jau pieradums. Viņa vēlas vērst uzmanību, ka miega traucējumu gadījumā noteikti ir alternatīvas, obligāti vajadzētu konsultēties ar miega vai psihiskās veselības speciālistu, jo ļoti bieži iemesls slēpjas neatrisinātās psiholoģiskās vai pat medicīniskās problēmās.

“Hroniska bezmiega iemesli ir daudzi un dažādi, sākot ar slimībām, piemēram, hipertensiju, cukura diabētu, neiroloģiskām saslimšanām, daļai pacientu tā ir trauksme vai citi psihiskās veselības traucējumi,” atgādina Priede.

Protams, galējos gadījumos miega līdzekļi ir obligāti nepieciešami, taču ļoti daudzi šos medikamentus lieto situācijās, kuras varētu risināt arī citādi, piemēram, ar miega higiēnas jautājumiem, psihoterapiju vai pamata somatisko slimību ārstēšanu.

Risks līdz pat demencei

Pie iespējamām šo zāļu blaknēm minēta pat roku trīcēšana un reiboņi. “Tas ir tāds apburtais loks, jo tādi paši simptomi ir, arī medikamentus atceļot,” skaidro ārste. “Ļoti iespējams, ka tās nav medikamentu blaknes, varbūt tā ir trauksme, kas izpaužas šādā veidā. Skaidrs, ka tādā situācijā ir jāmeklē speciālistu palīdzība. Protams, uzsākot medikamentu lietošanu, arī var būt blaknes. Pacientiem, kuri šos medikamentus lieto ilgstoši, šo blakņu vairs nav, viņi pie zālēm ir pieraduši, un viņiem drīzāk šie simptomi ir situācijās, kad, piemēram, medikamenti ir beigušies, aizmirsuši iedzert un tamlīdzīgos gadījumos.”

Šo medikamentu lietošanai ir arī ilgtermiņa nelāgi efekti, piemēram, pētījumos apraksta iespējamo benzodiazepīnu lietošanas saistību ar demences attīstību – kognitīvo jeb prāta spēju pakāpenisku zudumu, līdz spriestspēja pazūd, ieskaitot pat pavisam primitīvu ikdienas funkciju pildīšanu, brīdina ārste. Ir arī kritienu un gūžas lūzumu risks. Pētījumos apraksta, ka benzodiazepīnu grupas medikamentu ilgstoša lietošana saistās ar kopējās mirstības rādītāju paaugstināšanos.

Jāzina, ko lieto un kāpēc

“Līdz pat 2016.–2017. gadam arī pasaules miega speciālistu aprindās un vadlīnijās valdīja salīdzinoši lielāka piekrišana miega problēmu ārstēšanai ar medikamentu palīdzību,” atzīst Priede. “Pēdējā desmitgadē medicīnā šīs tendences mainās. Ārsti ir ļoti dažādi, un droši vien ir gadījumi, kad medikamenti tiek izrakstīti vieglu prātu, bet tas nav tikai stāsts par ģimenes ārstiem, bet par visiem ārstiem. Viss, uz ko mēs varam likt akcentu, ir arī tālākizglītība un nenogurstoša informēšana. Šie (un jebkuri citi) medikamenti ir jālieto, kad pacientiem ir tiešām indikācijas tos lietot. Miega līdzekļi nav pirmās rindas izvēle miega problēmu risināšanā.”

Pacientiem mediķe novēl būt zinošiem par zālēm, kuras lieto, interesēties pie ārstiem par to pamatotību: “Ja ir sajūta, ka bez kādiem medikamentiem nevar iztikt, aizmigt vai noturēties šai miegā, jāmeklē ģimenes ārsta vai speciālista palīdzība. Noteikti es ikvienam iesaku arī pārskatīt sava zāļu skapīša saturu un ikdienā lietojamo medikamentu sarakstu, lai tiešām būtu droši, ka lietojam visus tos medikamentus, kuri ir arī jālieto, un patiešām saprotam, kāpēc tieši tos lietojam, kādi ir ieguvumi un riski.”

Vienmēr labi guļ tikai retais

Vairāk nekā trešdaļa jeb 39% Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi nedēļā saskaras ar miega traucējumiem, liecina SKDS aptauja. Tikai 14% aptaujāto ikdienā izbauda kvalitatīvu naktsmieru bez traucējumiem, 21% ar miega traucējumiem saskaras vidēji vienu līdz divas reizes mēnesī, 23% retāk, bet 11% – katru nakti, 15% – divas līdz trīs reizes nedēļā, 13% – reizi nedēļā.