Eiropā strauji izplatās bīstamie tīģerodi. Vai arī Latvijā ir pamats raizēm?
Ja pirms 15 gadiem Eiropā neviens par tropu drudzi īsti pat nebija dzirdējis, tad šobrīd mūsu platuma grādos jau novērojamas raižpilnas tendences - globālās sasilšanas rezultātā Eiropu iecienījuši bīstamie tīģerodi, kas izplata tādas slimības kā tropu drudzis, Zika vīruss un dzeltenais drudzis.
Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) norāda, ka klimata pārmaiņas radījušas labvēlīgus apstākļus tīģeroda izplatībai - tas novērots jau 18 Eiropas valstīs: Francijā, Vācijā, Spānijā, Austrijā, Bulgārijā, Horvātijā, Grieķijā, Ungārijā, Itālijā, Maltā, Portugālē, Rumānijā, Slovēnijā, Beļģijā, Kiprā, Čehijā, Nīderlandē un Slovākijā. Tomēr par pirmajiem novērotajiem tīģerodiem 2024. gadā ziņo arī Apvienotā Karaliste, Zviedrija un Šveice.
Ja kādreiz minētie ziemeļu apgabali, tika uzskatīti par pārāk aukstiem, lai tīģerodu suga varētu attīstīties, tad šobrīd tā novērota jau vairākās valstīs, kuru klimatiskie apstākļi līdzinās Latvijai. Kā vēsta Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), "Latvijā tīģerodu gadījumi vēl nav novēroti. Tāpat SPKC uzsver, ka gadījumos, kad saslimšana tiktu fiksēta, būtu jāveic epidemioloģiskie izmeklējumi un jānoskaidro, vai, piemēram, slimnieks nesen nav atgriezies no kāda ārvalstu ceļojuma."
Tāpat Latvijā 2019-2020. gadā tika veikti plaši pētījumi, kas bija veltīti mērķim, lai izpētītu tīģerodu un citu slimību pārnesēju potenciālo ienākšanu Latvijā. Pētījuma rezultāti bija negatīvi, lai gan Latvijas epidemologi norāda, ka klimata sasilšanas rezultātā šāda iespējamība pieaug.
Āzijas tīģerods savu nosaukumu ieguvis neparastā krāsojuma dēļ - tas ir aptuveni 6mm liels, un tā ķermenis iekrāsots baltas un melnas krāsas kombinācijā. Arī oda kājas klāj baltas joslas. Šī suga ir pazīstama ar savu izturību un spēju pielāgoties dažādām vides apstākļu un ēdienu pieejamības izmaiņām. Tīģerodi izplata tādas slimības kā tropu drudzis, Zika vīruss un dzeltenais drudzis. Vēl pirms pādsmit gadiem šie odi bija sastopami vien atsevišķās Āfrikas, Āzijas un Amerikas teritorijās.
No 2010.-2021. gadam Eiropā reģistrēti 73 tropu drudža gadījumi, 2022. gadā 71 gadījums, bet 2023. gadā 130 slimības gadījumi. "Mēs baidāmies, ka līdz ar odiem arī vīrusi nākotnē varētu viegli pielāgoties jaunai videi," norāda grieķu entomologs Antonio Mihelakis.
SPKC aicina ārstus ziņot par aizdomīgiem saslimšanas gadījumiem, savukārt, Latvijas Entomoloģijas biedrība aizdomīga oda pamanīšanas gadījumā aicina par to ziņot Latvijas Entomoloģijas biedrībai, epasts: leb@entomologi.lv .