Kāpēc rīta stīvums ir pat jauniešiem? Rīta stīvums: uz robežas starp normālo un simptomu.

Kas ir rīta stīvums?

Izkāpjot no gultas vai pieceļoties pēc pārāk ilgas uzturēšanās vienā pozā, katrs ir izjutis to lēnumu vai apgrūtinātās locītavu kustības, kas aptver abas ķermeņa puses un uzlabojas kustībā. Daudziem tā var būt pazīstama sajūta ik rītu. Lai gan lielākoties stīvums no rīta ir normāla parādība un parasti ātri izzūd, tik un tā nav patīkami, kamēr tā ilgst.

Normāli rīta stīvums parasti izzūd pēc pusstundas vai ātrāk, kad pieceļamies un “iekustamies”, sākot sūknēt šķidrumu caur stīvajām locītavām. Pa nakti locītavas iekšējais apvalks ražo mazāk sinoviālo šķidrumu - smērvielu, kas ieeļļo locītavas, lai varam kustēties viegli un bez sāpēm, kā arī pabaro skrimsli. Tāpēc sinoviālo šķidrumu reizēm sauc par “rīta želeju”, jo locītavas sastingst kā želatīns, kad vairākas stundas atrodas neaktīvā stāvoklī.

Taču bez šī dabiskā iemesla ir arī daudzi faktori, kas var likt izkāpt no gultas ar kreiso kāju - stīvam un neomā.

Cilvēciskie un citi faktori

Fiziskās aktivitātes trūkums vai, gluži pretēji, pārmērīga fiziskā slodze; neveselīga diēta un uzturvielu, piemēram, magnija deficīts; slikta miega higiēna un neērta gulēšanas poza – šie ir daži no nozīmīgiem faktoriem, kas var pareģot nelāgo pašsajūtu pamostoties. Visiem zināms, ka tie cieši saistīti ar vispārējo veselības stāvokli. Var izcelt vēl trīs faktorus, kas, iespējams, uzreiz neienāktu prātā.

1. AUKSTS LAIKS. Vai jums ziemā – salīdzinot ar vasaru - katastrofāli samazinās vēlme kustēties? Nevar sevi īpaši tajā vainot. Atklāts, ka auksts laiks liek saspringt muskuļiem, kā arī sabiezina locītavu šķidrumu - kas kopumā var samazināt locītavu kustīgumu un elastību. Lai gan tiešais cēlonis, kāpēc mēs ziemā jūtamies pastīvi, nav noskaidrots, kāda teorija apsver arī aukstam laikam raksturīgo atmosfēras spiediena krišanos. Proti, tas izraisa cīpslu, muskuļu un apkārtējo audu paplašināšanos. Tā kā ķermenī ir ierobežota telpa, tas var izraisīt sāpes, īpaši artrīta skartajās locītavās.

2. STRESS. Stress mums kaitē visos iespējamos veidos, tai skaitā – veicinot rīta stīvumu. Muskuļu sasprindzinājums ir gandrīz refleksa reakcija uz stresu - ķermeņa veids, kā pasargāt sevi no traumām un sāpēm. Pēkšņas spriedzes apstākļos muskuļi sasprindzinās uzreiz un pēc tam atbrīvojas no sasprindzinājuma, kad stress pāriet. Hronisks stress liek ķermeņa muskuļiem būt vairāk vai mazāk pastāvīgā saspringuma stāvoklī, kas noved pie dažādām veselības problēmām, tostarp ķermeņa stīvuma. Jo ilgāk saglabājas stresa avots, jo smagāki var kļūt simptomi.

3. NOVECOŠANA. Šis ir pašsaprotams iemesls, tomēr daudziem būs pārsteigums, cik agri mūsu ķermenis sāk nolietoties! Jau pēc 30 gadu vecuma cilvēka muskuļu masa samazinās par 3-8% katrus desmit gadus un vēl straujākā tempā pēc 60 gadiem. Muskuļu atbalsta spēks locītavām pavājinās, un jau četrdesmitgadnieki var sākt izjust ar novecošanu saistītas locītavu sāpes. Turklāt novecojot tiek saražots mazāk locītavu šķidruma, kas veicina skrimšļu nodilšanu. Vājiem muskuļiem un neelastīgām cīpslām ir tieksme atrasties saspringtā stāvoklī miega laikā, kas noved pie lielāka rīta stīvuma.

Simptoma lomā

Ja rīta stīvums nomoka pārāk bieži; ja tas nepāriet un jūtams arī dienas gaitā vai pat ilgst mēnešiem, tā vairs nav tik nevainīga dabas parādība. Tad, visticamāk, rīta stīvums ir simptoms kādai slimībai, un nepieciešams doties pie ārsta. Stīvums var liecināt par kādu vairogdziedzera problēmu, fibromialģiju, D vitamīna deficītu, aptaukošanos. Taču visbiežāk tā var būt pazīme kādam no artrīta paveidiem: osteoartrītam, kas parasti ir ar vecumu saistītā “nolietošanās”, vai kādam no iekaisuma artrītiem (reimatoīdais artrīts, psoriātiskais artrīts, ankilozējošais spondilīts).

Lielākā atšķirība starp rīta stīvumu cilvēkiem ar osteoartrītu un tiem, kuriem ir iekaisuma artrīts, ir tā ilgums. Ar osteoartrītu saistīts stīvums bieži ilgst tikai dažas minūtes un mazinās, sākot kustēties. Iekaisuma artrīta gadījumā var paiet stunda vai ilgāk. Rīta stīvums ir visizplatītākais ankilozējošā spondilīta (slimība galvenokārt skar mugurkaulu, gurnus un ceļus) simptoms, kas visbiežāk jūtams muguras lejasdaļā un kaklā.

Visos artrīta gadījumos ilgi atpūtas periodi, kā piemēram, astoņu stundu ilgs miegs, pasliktina stīvumu, bet to atvieglo karsta duša vai viegls vingrinājums.

Kas palīdz pret rīta stīvumu?

Lai pārvarētu rīta stīvumu, vispirms būs jānoskaidro tā iemesli un pēc tam jāizstrādā plāns, kā šo problēmu risināt. Taču daži universāli paņēmieni palīdzēs visos gadījumos.

* Silta duša vai vanna no rīta

Tas ir lielisks veids, kā sākt dienu, ciešot no rīta stīvuma, jo tas palīdz atslābināt muskuļus un locītavas. Tas uzlabo asinsriti un, pateicoties gravitācijas spēkam, arī nodrošina atbalstu muskuļiem un locītavām. Tā kā silts ūdens mazina saspringumu šajās vietās, silta vanna vai duša ir laba iespēja veikt dažus stiepšanās vingrojumus, kas palīdzēs vēl vairāk mazināt stīvumu. Atklāts, ka siltas vannas vai dušas ietekme turklāt nav īslaicīga – faktiski, var ilgt labu brīdi pat pēc procedūras beigšanas.

* Gulēšanas pozas maiņa

Vai gulta un gulēšanas stāvoklis ir visērtākais? Neērta gulēšanas pozīcija var ierobežot asins plūsmu ķermenī, un rezultātā, iespējams, izjutīsit sāpes un diskomfortu ne tikai no rīta, bet arī visu nakti. Slikta cirkulācija izraisa arī pienskābes uzkrāšanos, kas veicinās stīvumu.

* Kustēšanās visas dienas garumā

Kustēties ieteicams sākt, jau neizkāpjot no gultas. Vienkārši stiepšanās vingrinājumi gultā pēc pamošanās var ļoti atvieglot rīta stīvumu. Tas ir lielisks veids, kā atslābināties dienas sākumā, taču, lai saglabātu šo sajūtu visas dienas garumā, vajadzētu atvēlēt laiku stiepšanās vingrinājumiem ik pēc regulāriem intervāliem.

Ilgstoša nekustīga poza var veicināt stīvumu no rīta, jo nedod muskuļiem iespēju izstiepties vai nostiprināties, kā arī neļauj cirkulēt sinoviālajam šķidrumam, kas uztur locītavas ieeļļotas. Ja ir darbs pie galda vai vienkārši nekustaties pietiekami daudz, tas veicinās muskuļu un locītavu stīvumu. Ieteicams maksimāli izmantot vismaz iespējas pastaigāties.

* Veselīgas izmaiņas diētā

Diētai ir milzīga nozīme muskuļu un locītavu veselībā. Daži pārtikas produkti, piemēram, spēj mazināt muskuļu sāpes, bet citi faktiski var pastiprināt šo problēmu. Cukurs un piesātinātie tauki ir kaitīgie, jo tie ļoti veicina iekaisumu. Tāpēc no diētas vajadzētu izslēgt tādus produktus kā gāzētās limonādes, kūkas un ātrās uzkodas. Savukārt Omega 3, kas ir treknās zivīs, olās, linsēklās un citos garšīgos ēdienos, noteikti ir jāpapildina, jo tas darbojas kā pretiekaisuma līdzeklis. Augļi un dārzeņi arī palīdz, jo satur daudz vērtīgu barības vielu, kas atvieglo stīvumu un sāpes. Piemēram, mellenēm piemīt ļoti svarīgas pretiekaisuma īpašības, kā arī antioksidanti, kas labvēlīgi ietekmē sāpošos muskuļus.

* Hidratācijas uzturēšana

Ūdens balansa saglabāšana ķermenī ir ļoti svarīga, sevišķi sausajos ziemas mēnešos. Tas, ka nav karsti un nesvīstiet, nenozīmē, ka nezaudējat šķidrumu. Sauss gaiss var izraisīt mitruma zudumu caur ādu un elpu. Dehidratācija var palielināt jutību pret sāpēm, samazināt locītavu šķidrumu un eļļošanu, kā arī izraisīt muskuļu krampjus. Noteikti jādzer daudz šķidruma, vislabāk ūdeni vai augļu sulu, taču var iegūt mitrināšanu arī no siltas zupas vai aromatizētām tējām.

* Papildināt uzturu ar magniju

Lai panāktu lielāku magnija efektu un pilnvērtīgu balsta un kustību aparāta stāvokļa uzlabojumu, tagad Latvijas tirgū pieejams inovatīvs komplekss ikdienas lietošanai MAGNEFlex. Kompleksa sastāvā ir jaunākais locītavu II tipa nedenaturētais kolagēns un magnijs – divas neatņemamas balsta-kustību aparāta veselības pamatvienības, kuras veicina kaulu veselību un normālu muskuļu darbību. Sastāvā esošā kombinācija papildināta ar C vitamīnu, kas veicina normālu kolagēna veidošanos, 4000 SV D3 vitamīnu un B6 vitamīnu, kas nodrošina sinerģisku efektu.

MAGNEFlex sastāvs ir inovatīvs un izveidots kopīgi ar speciālistiem, Orto klīnikas traumatologs Andrejs Peredistijs iesaka saviem pacientiem, kuriem ir nepieciešamība atjaunot locītavu kustīgumu gan akūtos, gan hroniskos gadījumos.

MAGNEFlex ir ieteicams lietot ikdienā ikvienam, kurš rūpējas par savu kaulu un locītavu veselību un vēlas uzturēt normālu muskuļu darbību. Tas ir īpaši ieteicams pacientiem vecumā 35+.

Tikpat efektīvi MAGNEFlex var lietot fiziski aktīvi cilvēki ar lielāku slodzi uz muskuļiem un locītavām (svaru celšana vai ilgstoši sporta treniņi, ikdienas fizisks darbs utt.). Šiem pacientiem MAGNEFlex laicīgi sniegs nepieciešamo atbalstu un ievērojami samazinās iespējamu balsta-kustību aparāta slimību risku.

Uztura bagātinātājs. Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.