Kam ir paaugstināts risks saslimt ar melanomu?

Tās laikā ikviens tiek aicināts simboliski stāties saulessardzē un mācīties, kā sevi un savus tuvos pasargāt no saules starojuma kaitīgās ietekmes. Latvijā gada laikā vidēji tiek atklāti vairāk kā 200 jauni melanomas gadījumi, un aptuveni 80 cilvēku mirst no šīs slimības. Mūsu valstī mirstība ir augstāka nekā citās Eiropas valstīs. Melanomas un citu ādas vēža gadījumu skaits ar katru gadu visā pasaulē pieaug. Saskaņā ar jaunākajiem globālajiem aprēķiniem vairāk nekā trīs ceturtdaļas no visiem jaunatklātajiem melanomas gadījumiem ir saistāmas ar UV starojuma ietekmi.

Kampaņas “Stājies saulessardzē” laikā plānotas vairākas izglītojošas aktivitātes:

• 8. maijā Rīgas centrā iepretim Laimas pulkstenim, pie Bastejkalna no plkst. 11.00–14.00 notiks kampaņas atklāšanas pasākums “Stājies saulessardzē!”. Tajā ikviens varēs saņemt Veselības centru apvienības dermatologa konsultāciju, noskaidrot savu ādas vēža risku un izzināt, kā pareizi veikt ādas pašpārbaudes, kā arī izglītoties par drošu, pareizu saules aizsargkrēmu lietošanu kopā ar Latvijas Medicīnas studentu asociācijas pārstāvjiem un ādas kopšanas līdzekļu ekspertiem. Pasākumu vadīs aktieris un režisors Intars Rešetins un Sondra Zaļupe, “Soli priekšā melanomai” pārstāve.

Olga Valciņa, “Soli priekšā melanomai” izveidotāja un vadītāja: “Nesen Zviedrijas Karolinskas institūtā veiktais pētījums liecina, ka Ziemeļvalstu reģionā, neskatoties uz ierobežoto saulaino dienu skaitu, vasaras mēnešos ir intensīvi UV starojuma periodi, kas veicina lielāku melanomas gadījumu skaita pieaugumu.

To vēl vairāk pastiprina gaišās ādas faktors un paaugstināta uzņēmība pret saules apdegumiem šo reģionu iedzīvotāju vidū. Augsto melanomas izplatību Zviedrijā un Dānijā pētnieki saista arī ar iedzīvotāju aktīvo ceļošanu uz silto zemju kūrortiem, kas arī Latvijā ir visai izplatīta. Pētnieki uzskata, ka šis kāpums Ziemeļeiropā turpināsies vismaz līdz 2030. gadam. Precīzu Latvijas datu mums diemžēl vēža reģistra trūkuma dēļ nav, taču mūsu valstī vērojama šī pati tendence.

Zinātnieki visā pasaulē turpina meklēt iemeslus un skaidrojumus šim fenomenam, bet, gaidot patiesās atbildes, mēs kā sabiedrība savas veselības vārdā varam izvairīties no zināmajiem un pierādītajiem melanomas un citu ādas audzēju riska faktoriem, no kuriem galvenais ir ultravioletais starojums. Saulessardze ir obligāta ikvienam no mums!” 

Biedrības atgādina, ka būt saulessardzē nozīmē ievērot šādas ikdienas prasības:

• pareizi lietot saules aizsargkrēmu,
• valkāt saulesbrilles ar UV starojumu bloķējošiem filtriem,
• nosedzošu apģērbu un saules platmalu cepuri,
• izvairīties no tiešiem saules stariem laikā no desmitiem rītā līdz četriem pēcpusdienā,
• kā arī veicot regulāras ādas pašpārbaudes, jo agrīni atklāts ādas vēzis ir sekmīgi ārstējams.

Stāties saulessardzē ļaundabīgu ādas audzēju paaugstināta riska dēļ īpaši svarīgi ir cilvēkiem, kuri pakļauti biežam un intensīvam ultravioletajam starojumam darbā vai atpūtā un ir:

• gaiša, vasarraibumaina un jutīga āda, rudi vai gaiši mati, zilas vai gaišas acis un/vai liels skaits (>50) apjomīgu (>5 mm diametrā) dzimumzīmju;
• bijuši trīs vai vairāk saules apdegumi ar ādas pūslīšiem līdz 20 gadu vecumam.

“Labā ziņa – iedzīvotāju informētība, interese un vērība pret savu ādas veselību uzlabojas,” atzīst biedrības “Dermatologi pret ādas vēzi” un dermatoloģijas klīnikas “Derma Clinic Rīga” vadītājs ārsts Raimonds Karls.

“Šobrīd vairāk atklājam tādus veidojumus, kurus cilvēks nemaz nav pamanījis un par kuru esamību viņam nav bijušas ne mazākās aizdomas. Turklāt jau deviņus gadus Latvijā ir pieejamas arī modernas metodes – ķermeņa kartēšana, ķermeņa virsmas fotografēšana un digitālā dermatoskopija, ar kuru palīdzību audzējus iespējams konstatēt ļoti agrīni. Diemžēl jauno gadījumu skaits un arī mirstības dati liecina par to, ka profilakse un iedzīvotāju informētība aizvien nav pietiekama, saules aizsardzība ne vienmēr tiek īstenota pareizi un nepieciešamajā apmērā.”

Tieši tāpēc vadošie Baltijas valstu dermatologi pērn pieņēma Baltijas paziņojumu par saules aizsardzības līdzekļiem un saules aizsardzību 2023 (Statement on Sunscreens and Sunprotection 2023), norādot, ka ultravioletā (UVA un UVB) starojuma kancerogēnā jeb vēzi izraisošā iedarbības ir zinātniski pierādīta.

Samazinot UV starojumu biežumu un kumulatīvo devu, Baltijas valstu iedzīvotājiem ir iespējams ierobežot ļaundabīgu ādas audzēju risku, un tas panākams ar saules aizsardzību. Aktīvā saules aizsardzība ir saules aizsarglīdzekļi ar SPF faktoru, pasīvā – izvairīšanās no atrašanās saulē.

Kampaņas laikā arī šogad tiek aktualizēts arī biedrības izveidotais dermatologu “baltais saraksts” – biedrības mājaslapā www.soliprieksamelanomai.lv  ir atrodams ārstu saraksts, kurā apkopoti speciālisti, kas apliecinājuši, ka ievēro labās klīniskās prakses pamatprasības ādas audzēju diagnostikā un darbojas saskaņā ar jaunākajām Eiropas vadlīnijām.

“Dermatologi ir dažādi, un mēs, biedrība ”Soli priekšā melanomai”, iesakām iet pie tiem, kuri pievērš īpašu uzmanību kvalitatīvai, rūpīgai ādas veidojumu pārbaudei un specializējas tieši ādas audzēju diagnostikā un ārstēšanā,” uzsver O. Valciņa.

Kampaņas ietvaros plānota arī izglītojošu materiālu sagatavošana bērnu vasaras nometņu rīkotājiem, lai veicinātu labāku izpratni par bērnu aizsardzības nepieciešamību no saules kaitīgā starojuma. “Ir pierādīts, ka bērnībā iegūtam saules apdegumam, it īpaši vairākkārtējam, ir cieša saikne ar ādas onkoloģijas attīstības risku dzīves laikā, taču pieaugušie to ne vienmēr izprot un bērni no saules Latvijā netiek sargāti pietiekami,” uzsver Sondra Zaļupe.