Runā speciālists

Diētas ārste Lolita Neimane iesaka, ka ir īstais brīdis uz palodzes ierīkot zaļumu dārziņu

Veselības nodaļa

Jauns.lv

Pavasarī kad dienas kļūst garākas, tātad palodzes vairāk apspīd saule, ir īstais brīdis, lai uz tām ierīkotu zaļumu dārziņu, kurā smelties dienas vitamīnu devu.

Diētas ārste Lolita Neimane uzsver, ka garšaugu audzēšana uz palodzes vai dārziņā ne tikai sagādā prieku, bet arī sniedz praktisku labumu – tikko plūktos zaļumos ir visaugstākā vitamīnu un citu vērtīgu vielu koncentrācija. Pēc garās ziemas ir jāpiedomā, kā uzņemt iespējami daudz organismam nepieciešamo vielu, lai atjaunotu spēkus un smeltos enerģiju. “Pavasaris ir arī laiks, kad cilvēki diezgan bieži slimo. Ir grūti pateikt, kas tas par vīrusu, – vienam klepus, otram iesnas vienam gripa, otram varbūt joprojām kovids. Bet neatkarīgi no tā svarīgi ir stiprināt imunitāti.”

foto: Jānis Deinats/no Izdevniecības "Rīgas Viļņi" arhīva.
Lolita Neimane atklāj, ka viņa pati lociņus uz palodzes sāk audzēt jau ilgi pirms pavasara atnākšanas – novembra beigās.
Lolita Neimane atklāj, ka viņa pati lociņus uz palodzes sāk audzēt jau ilgi pirms pavasara atnākšanas – novembra beigās.

Lolita Neimane atklāj, ka viņa pati lociņus uz palodzes sāk audzēt jau ilgi pirms pavasara atnākšanas – novembra beigās. “Mans ieteikums ir ņemt lielus, skaistus, dekoratīvus podus, kuros ieberam zemīti un iestādām vismaz 40–50 sīpolu. Kad raža novākta, tos regulāri papildinām ar jauniem. Līdz pat šim brīdim man tie joprojām skaisti zaļo. Zaļais lociņu dārziņš patiesībā ir fantastisks, jo katru rītu brokastīs vai pusdienās var noplūkt sauju vitamīniem bagātu lociņu.”

Diētas ārste iesaka uz palodzes audzēt arī pētersīļus, kas ir izturīgi un nav kaprīzi, bet, kad laiks kļūst siltāks, podus var iznest uz balkona vai terases, ja ir tāda iespēja. Lolita Neimane zina stāstīt, ka uz terases ļoti labi aug rukola un spinātu zemenes, kas sākumā izskatās ļoti dekoratīvi, nu gluži kā spinātu lapas, bet vēlāk iepriecina ar mazām sarkanām odziņām.

Kā pavasarī rūpēties par imūnsistēmu?

Lolita Neimane uzsver, ka imunitātei ir svarīgas dažādas uzturvielas, ne tikai vitamīni.

Olbaltumvielas

Cilvēkiem, kuriem uzturā ir par maz olbaltumvielu, jāpadomā, kā tās papildināt. Galvenie olbaltumvielu avoti ir piena produkti – biezpiens, siers –, kā arī gaļa, zivis un olas. Tāpat ieteicami pākšaugi un rieksti.

C vitamīns

C vitamīns lielos daudzumos sastopams gan zaļumos, gan kivi, gan upenēs, gan paprikā. Ieteicamā dienas deva ir 75–100 miligramu, un to nevajadzētu būtiski pārsniegt. Šādu vitamīnu devu iespējams uzņemt ar svaigiem dārzeņiem un augļiem.

Cinks

Arī cinks ir labs imunitātes stiprinātājs, kas bagātīgi atrodams galvenokārt dzīvnieku izcelsmes produktos, piemēram, olās un gaļā.

Dzelzs

Dzelzs atbild par mūsu eritrocītu stiprību, par to, lai nebūtu dzelzs deficīta – anēmijas. Kā svarīgākais dzelzs avots jāmin liesa sarkanā gaļa, dzelzi var uzņemt, arī ēdot bietes un spinātus.

Daudzveidīgs ēdiens – pareizs ēdiens

Diētas ārste uzsver, ka nav nepieciešams ar kalkulatoru rēķināt, cik miligramu vitamīnu katru dienu uzņemam. “Ja ievērojam veselīga uztura ieteikumus, ko veido 13 punkti, pirmais no tiem saka – uzturam ir jābūt daudzveidīgam. Lai cik labi būtu spināti vai rukola, vai bietes, ilgtermiņā mums ar to vien nepietiks. Tāpēc vislabākais ir šķīvja princips, par ko runājam arvien biežāk. Puse šķīvja ir dārzeņi un nedaudz augļu, ceturtdaļa – olbaltumvielu produkti, atlikusī daļa – saliktie ogļhidrāti, ko mums dod šķiedrvielas. Tie ir pilngraudu produkti, klijas, sarkanie rīsi – viss ar iespējami biezāku miziņu.”