Ārsts iesaka trīs lietas, ko varat darīt jau šodien, lai dzīvotu ilgāk un veselīgāk

Jauns.lv

Ārsts un grāmatas par ilgmūžību autors Dr. Entonijs Džouns stāsta, kā ar trim vienkāršiem soļiem palielināt savas izredzes uz ilgu un veselīgu dzīvi, sākot no badošanās līdz veselīgam miegam.

1. Atpūtini zarnas

Ārsta pirmais solis ir saistīts ar diētu, bet tas neietver konkrētu pārtikas produktu ēšanu vai izvairīšanos no tiem. Tā vietā viņš iesaka badošanos: "Ik pa laikam 12 līdz 16 stundas neēdiet ēdienu. Tas stimulēs autofāgijas procesu, kas atjaunos šūnas.”

Dr. Entonijs Džouns nav pirmais eksperts, kas norāda uz badošanās priekšrocībām ilgmūžības veicināšanā. Dr. Džūlija Džounsa, neirozinātniece un grāmatu autore, atklāja, ka brokastu neēšana līdz 11.00 ir vienkāršs uzlabojums, kas var pagarināt mūža ilgumu par 20 gadiem.

Ārstes aprakstīto ēšanas režīmu dēvē arī par periodisku badošanos, un dažas populāras šīs diētas pieejas ietver 5:2 badošanos, kad piecas dienas nedēļā ēdat normālu uzturu un divas dienas nedēļā gavējat, vai ikdienas laika ierobežojumu badošanos, kad ēdat normāli, bet tikai astoņu stundu laikā katru dienu.

2. Spēka treniņi

Veselīgs uzturs un fiziskās aktivitātes bieži vien ir vissvarīgākās puzles daļas, tāpēc droši vien nav pārsteigums, ka ārsts iesaka būt fiziski aktīviem.

Šo secinājumu apstiprina arī pētījums, kas publicēts žurnālā „British Medical Journal”. Pētnieku grupa konstatēja, ka svaru celšana, ko veic vienu vai divas reizes nedēļā, apvienojumā ar aerobikas vingrinājumiem var samazināt risku nomirt no jebkura iemesla vismaz par 41 %.

3. Uzlabojiet savu miegu

Pēdējais padoms, ko iesaka Dr. Džouns, ir izmantot aptumšojošus aizkarus guļamistabā un pazemināt istabas temperatūru līdz 20 grādiem pēc Celsija. "Tas palīdzēs jums gulēt ilgāk un dziļāk, lai labāk atpūstos," viņš piebilda.

Traucētu miega režīmu saista ar visdažādākajām veselības problēmām, sākot no sirds un asinsvadu slimībām, smadzeņu asinsvadu slimībām līdz pat diabētam, depresijai, Alcheimera slimībai, paaugstinātam cukura līmenim asinīs, hroniskām sāpēm, kuņģa un zarnu darbības traucējumiem, aptaukošanās slimībai, neiroloģiskiem traucējumiem, elpošanas problēmām, urīnceļu problēmām un psiholoģiska rakstura traucējumiem.

Neregulārs gulētiešanas un haotisks pamošanās laiks negatīvi ietekmē naktī nogulēto stundu skaitu un var radīt pilnīgu sajukumu ķermeņa diennakts režīmā, izraisot dažādas fiziskas, garīgas un emocionālas problēmas.