Runā speciālists
2024. gada 30. janvāris, 06:04

"Vakcinācijas atlikšana ir bīstama!" SPKC un BKUS brīdina par masalu uzliesmojuma draudu

Jauns.lv

Pasaules veselības organizācija (PVO) paziņojusi, ka 2023. gadā 45 reizes palielinājies masalu gadījumu skaits Eiropā. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja, infektoloģe Dace Zavadska uzsver, ka “uz to jāreaģē nopietni un aicina vecākus nekavēties ar bērnu vakcināciju”.

“Ir vecāki, kuri dažādu iemeslu dēļ vēlas atlikt bērna vakcināciju pret masalām, bet tas patiešām ir bīstami,” brīdina Zavadska.

Viņa norāda, ka “PVO brīdinājums par masalu izplatību Eiropā ir jāuztver nopietni, jo tā ir vislipīgākā infekcijas slimība un Latvijā ir pietiekami daudz nevakcinētu bērnu, pusaudžu un pieaugušo, lai masalas varētu nokļūt un izplatīties arī pie mums”.

Masalas ir ļoti lipīga akūta vīrusu infekcijas slimība, kas nereti noris ar smagām komplikācijām, jo sevišķi zīdaiņu un bērnu vidū.

"Pret masalu vīrusa nav zāles, un vienīgais efektīvais masalu profilakses pasākums, lai novērstu saslimšanu ir vakcinēšanās,” norāda Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja.

Covid-19 pandēmijas sekas

Masalām nepieciešamas divas potes: pirmo bērns saņem 12–15 mēnešu vecumā, bet revakcinācija tiek veikta septiņu gadu vecumā. Turklāt, ja 95% sabiedrības ir vakcinēti pret kādu slimību, tad izveidojas tā saucamā “kolektīvā imunitāte” un slimību praktiski nav iespējams izplatīt tālāk.

“Latvijā zīdaiņu rādītāji ir labi, jo pirmo poti saņēmuši 96.5% bērnu, bet otro, diemžēl, jau saņēmuši vien 85.8%!”  skaidro Arāja.

Viņasprāt, kritumu revakcinācijā var skaidrot ar Covid-19 pandēmijas ieviestajām korekcijām ikdienas dzīvē - dažādu distancēšanās ierobežojumu dēļ vecāki atlikuši bērnu otrās potes veikšanu.

Arī Zavadska pauž līdzīgu viedokli norādot, ka “Bērnu slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centrā redzama liela daļa bērnu, kuri Covid-19 pandēmijas laikā ierobežojumu dēļ netika savakcinēti vakcinācijas kalendārā noteiktajā laikā, un pēc tam netika atlasīti un savakcinēti.”

Infektoloģe norāda, ka “vienlaikus vakcinācijai pret masalām jānotiek arī vakcinācijai pret vējbakām.

“Redzam arī satraucošu tendenci, ka vecāki atsakās bērnus potēt pret vējbakām. Vienlaikus pēdējos divos gados ir bijuši smagi vējbaku gadījumi, saslima tieši pandēmijas laikā un periodā pēc tās nesavakcinētie bērni,” uzsver Zavadska.

Tāpēc viņa aicina nekavēties ar vakcinēšanos pret masalām un vējbakām, norādot, ka vakcinācijas kalendārā noteiktajiem vakcinācijas laikiem ir gan zinātnisks, gan epidemioloģisks pamatojums.

Tāpat infektoloģe uzsver, ka šobrīd būtu jāuzrunā ģimenes ārsti, lai pastiprināti pievērstu uzmanību vakcinācijas kalendāram.

Saslimšana Latvijā

2023. gadā Latvijā bijis viens saslimšanas gadījums, kad masalas tika konstatētas 14 mēnešus vecam mazulim, kurš nebija vakcinēts un saslima, atrodoties ārzemēs. Ziņu par to, ka no viņa kāds būtu inficējies tālāk nav.

2024. gadā Latvijā vēl nav konstatēts neviens saslimšanas gadījums, tomēr eksperti norāda, ka slimībai būtu viegli nokļūt un izplatīties pie mums, ņemot vērā nevakcinēto iedzīvotāju skaitu un mūsdienu globālismu.

“Mūsu valsts iedzīvotāji ļoti aktīvi ceļo, daudzi ceļo ar maziem bērniem. Šobrīd masalu izplatība Eiropas reģionā ir jo īpaši bīstama visiem nevakcinētajiem cilvēkiem un mazuļiem līdz gada vecumam, kurus vēl nevakcinē,” skaidro Zavadska.

Viņa uzsver, ka “mazuļiem līdz gada vecumam ļoti nopietns risks ir vienai no masalu komplikācijām – sklerozējošam panencefalītam. Ja bērniņš saslimst ar masalām līdz gada vecumam, risks šai fatālajai komplikācijai pieaug 20 reizes.Tomēr, ja būtu sasniegta kolektīvā imunitāte, tad arī mazuļi līdz gada vecumam, kamēr viņiem pienāk noteiktais vakcinēšanās laiks, būtu pasargāti”.

Slimības pazīmes

Masalas ir ļoti lipīga akūta vīrusu infekcijas slimība, kas izplatās gaisa pilienu, kā arī tieša kontakta ceļā. Tai pakļauti gan bērni, gan pieaugušie, turklāt slimība var norisēt ar smagām komplikācijām.  Lielāks komplikāciju attīstības risks ir bērniem, kas jaunāki par pieciem gadiem, pieaugušiem virs 20 gadiem un personām ar imūndeficītu.

Inficējoties ar masalām, slimības pazīmes parasti parādās pēc 10–12 dienām, tomēr var parādīties 7.–18. dienai. Tās sākotnēji atgādina saaukstēšanos – pēkšņs sākums ar iesnām, klepu un drudzi. Acis kļūst sarkanas un jutīgas pret gaismu. Slimībai progresējot, parasti 2.–4. slimības dienai, temperatūra var sasniegt 39–41°C, un parādās sarkani izsitumi, kas izplatās virzienā no galvas uz ķermeni 3–4 dienu laikā.

Pret masalu vīrusu nav zāles, līdz ar to tiek izmantoti līdzekļi, kas mazina slimības simptomu smagumu. Ja drudzis ilgst vairāk par divām dienām pēc izsitumu parādīšanās, tas var liecināt par sarežģījumiem un paaugstinātu komplikāciju risku. Antibiotikas nav efektīvas pret masalu vīrusu, bet tās izmanto komplikāciju gadījumā, lai ārstētu sarežģītas sekundārās bakteriālās infekcijas, kā pneimoniju un vidusauss iekaisumu.