Pret dzemdes kakla vēzi jāizmanto visi pieejamie ieroči

Janvāris ir Dzemdes kakla vēža modrības mēnesis starptautiski, un arī Latvijā speciālisti aktualizē dzemdes kakla vēža problemātiku. Lietas, kuras citkārt reti pieminētas, šoreiz komentējušas Rīgas Dzemdību nama galvenā ārste, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas galvenā speciāliste dzemdniecībā un ginekoloģijā, Rīgas Stradiņa universitātes Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras vadītāja, profesore Dace Rezeberga un Latvijas dzemdes kakla vēža izglītības fonda vadītāja, Latvijas Kolposkopijas biedrības valdes locekle, ginekoloģe Kristīne Pčolkina.

Valsts nodrošinātie rīki

Ņemot vērā to, ka ir zināms dzemdes kakla vēža izraisītājs, un tas ir cilvēka papilomas vīruss (CPV), tad vakcinācija ir primārā dzemdes kakla vēža profilakse. Kopš 2010. gada Latvijas meitenēm vecumā no 12 līdz 17 gadiem, ieskaitot, ir iespēja saņemt vakcīnu pret šo vīrusu, un kopš pagājušā gada – tajās pašās vecuma robežās arī zēniem. CPV pārsvarā izplatās dzimumkontakta ceļā, turklāt vakcinējoties ir iespēja sevi pasargāt pret vīrusa infekciju, kas var izraisīt vēzi ne tikai dzemdes kaklā, bet arī makstī, vulvā, arī dzimumloceklī, anālā rajonā un mutes/rīkles dobumā.

Otrs ietekmīgākais profilakses rīks ir dzemdes kakla vēža skrīnings, kas dod iespēju novērst vēzi vēl labdabīgā priekšvēža pakāpē. Gan pusaudžu vakcināciju, gan skrīningu nodrošina valsts par sabiedrības līdzekļiem.

“Pēc inficēšanās neveidojas dabīga imunitāte un nepasargā sievieti no atkārtotas inficēšanās. Tikai vakcinācija veido noturīgu imunitāti un spēj pasargāt no slimības progresijas. Jaunām sievietēm, vīrusam aizejot, šūnu izmaiņas var spontāni izzust. Vīrusa un saimnieka organisma savstarpējās mijiedarbības rezultātā daļai vīruss var ilgstoši palikt organismā un veicināt pirmsvēža izmaiņas dzemdes kakla šūnās. Šī daļa ir tās, kurām var attīstīsies dzemdes kakla vēzis. No inficēšanās līdz vēža attīstībai var paiet desmit gadu, kad sievietes jau ir lielākā vecumā, izmaiņas veidojas pakāpeniski, un skrīninga izmeklējumos tās var atrast,” skaidroja Dace Rezeberga.

Vakcīna noder arī pēc vēža

Kristīne Pčolkina uzsvēra, ka kopumā vakcīnas saņemšanai nav vecuma ierobežojuma, bet valsts apmaksāta vakcinācija ir iespējama dzīves posmā, kad saņemot vakcīnu, tās efektivitāte ir visaugstākā. “Es domāju, ka mēs visi vēlētos, lai medikamenti un vakcīnas darbojas pēc iespējas efektīvāk, tāpēc, jo savlaicīgāk šī vakcīna tiek saņemta, jo mazāka ir iespēja vīrusa infekcijai. Kopumā vakcinēties pret vīrusu drīkst jebkurā vecumā, sākot no 9 gadiem, tikai valsts to apmaksā no 12 līdz 17 gadiem,” pauda ārste.

“Pats vīruss ir bieži sastopams, un lielākā daļa sieviešu kas dzīvo dzimumdzīvi vai ir partnerattiecībās, kaut kādā dzīves periodā inficējas ar šo vīrusu, bet sieviete pati spontāni no tās infekcijas atbrīvojas,” precizēja Dace Rezeberga.

Ginekoloģes apstiprināja, ka arī pacientes pēc 18 gadu vecuma tomēr izmanto iespēju vakcinēties pret CPV, vienīgi ja pusaudzēm tā ir apmaksāta, tad personām pēc 18 gadiem to jāapmaksā no personīgiem līdzekļiem. Daļa sieviešu to izvēlas tāpēc, ka rūpējas par savu veselību. Tiek rekomendēts vakcinēties arī sievietēm, kurām jau ir bijušas priekšvēža izmaiņas vai vēzis agrīnā stadijā, pēc kā ir izārstētas. Pēc dzemdes kakla priekšvēža ārstēšanas saglabājas augsts risks saslimt atkārtoti pie jaunas vīrusa infekcijas epizodes, tāpēc, lai mazinātu risku atkārtoti inficēties, noteikti ir vērts vakcinēties pret CPV.  

Nezaudēt grūtniecības iespēju

Dzemdes kakla vēža skrīninga kontekstā svarīgi apzināties arī to, ja sieviete ir savlaicīgi atnākusi uz skrīningu, un tā laikā ir konstatēts augsta riska CPV vai šūnu izmaiņas, reproduktīvo funkciju ir iespējams pilnībā saglabāt, uzsvēra profesore Rezeberga, skaidrojot, ka skrīningā sievietēm meklē dzemdes kakla pirmsvēža saslimšanas, kuras ir iespējams veiksmīgi ārstēt, arī ķirurģiski ārstēt, saglabājot reproduktīvo funkciju.

“Dzemdes kakla vēža skrīninga laikā  meklē dzemdes kakla priekšvēža saslimšanas vai arī risku tām attīstīties, un, savlaicīgi atklājot šīs priekšvēža pārmaiņas, tās ir iespējams pilnībā izārstēt, tādējādi nepieļaujot vēža attīstību un arī saglabājot sievietei reproduktīvo funkciju, spēju iznēsāt un dzemdēt bērnus, izvairoties no liela apjoma operācijas. Pateicoties zinātnes sasniegumiem, pierādītajai cilvēka papillomas  vīrusa lomai patoloģijas attīstībā, pieejamai vakcinācijai un efektīvām skrīninga programmām, šādu saslimšanu ir iespējams pilnībā izskaust un novērst,” skaidroja Dace Rezeberga.

“Ja tiek konstatētas augsta riska pirmsvēža izmaiņas, tad, lai nākotnē nerastos ļaundabīga saslimšana, to novērš ar nelielu operāciju – izmainītās dzemdes kakla gļotādas daļas izgriešanu, ko sauc par dzemdes kakla elektroekscīziju. Tā ir ātra un vienkārša operācija, ko var salīdzināt ar zoba labošanu pie stomatologa, un vairāk nekā 90% gadījumu tā ir efektīva. Tomēr tai var būt priekšlaicīgu dzemdību risks turpmākajās grūtniecībās. Latvijā no 100 grūtniecēm piecas dzemdē priekšlaicīgi. Un pēc šādām operācijām risks ir astoņām deviņām no simts grūtniecēm. Ja ir konstatēts vēzis pavisam agrīnā stadijā, kad tā izplatība ir daži milimetri, arī to var novērst ar dzemdes kakla elektroekscīziju, un sieviete joprojām spēj plānot grūtniecību. Taču, ja tas ir jau nedaudz tālāk izplatījies vēzis, tas nozīmē, ka ir vajadzīga plašāka operācija, ielaistos gadījumos arī staru un ķīmījterapija, un tad spēja plānot grūtniecību zūd. Tas var atstāt sekas ne tikai uz reproduktīvo, bet vispārējo veselību. Tāpēc, runājot par dzemdes kakla vēža profilaksi, ļoti būtiski ir akcentēt tieši vakcināciju, ko valsts nodrošina ar visefektīvāko vakcīnu pret deviņiem cilvēka papilomas vīrusa tipiem,” skaidroja Rīgas Austrumu slimnīcas Ginekoloģijas klīnikas vadītāja, ginekoloģe, RSU asoc. prof. Jana Žodžika.

Ekspertes uzskata, ka Pasaules veselības organizācijas mērķis izskaust dzemdes kakla vēzi kā sabiedrības veselības problēmu ir reāls un sasniedzams arī Latvijā. Lai to sasniegtu, ir jāpanāk, ka vismaz 70% sieviešu veic dzemdes kakla vēža skrīninga izmeklējumus, savukārt 90% meiteņu ir vakcinētas pret cilvēka papilomas vīrusu, un 90% sieviešu, kurām konstatēta priekšvēža vai vēža saslimšana, saņem atbilstošu un mūsdienīgu ārstēšanu.

Turklāt šis gads iesācies ar patīkamiem jaunumiem, jo Nacionālā Veselības dienesta statistikas dati liecina par līdz šim nebijušu atsaucību 2023.gada 9 mēnešos – 77,5 procenti.

Vairāk informācijas šeit.