Vai "Tet" un LMT nākotnē varētu kļūt par vienu uzņēmumu?

LVRTC jau pašreiz ir LMT akcionārs un iepriekš pauda gatavību pirkt daļu "Tet" stratēģiskās infrastruktūras jeb optisko tīklu. Tomēr mērķis nebija iegūt "Tet" daļas, bet tikai infrastruktūru, lai to pilnībā pārvaldītu valsts. Kā nonācāt līdz lēmumam tomēr pirkt daļas?

Ģirts Ozols (Ģ.O.): Svarīgs aspekts ir tas, ka mūsu publiskais paziņojums par to, ka mēs esam gatavi investēt IKT nozarē, bija pirms 10 mēnešiem un tas bija mirklis, kad uz galda esošo dalībnieku sarunās bija vairāki scenāriji, turklāt ļoti dažādi, pat pretēji. Manuprāt, mūsu paziņojums bija nepieciešams, gan lai Latvijas puse paziņotu, ka ir interese palielināt dalību, gan ka tam ir potenciāls un arī finanšu resursi. Mūsu paziņojums bija vērsts tieši uz nozari. Ja mēs raugāmies uz sakaru nozari, ja mēs raugāmies uz Nacionālo attīstības plānu 2021-2027 un to, kas tur bija paredzēts sakaru nozarei un kas ir realitātē, tad jāsecina, ka pandēmijas sākumā prognozētās investīciju ieceres bijušas pārāk optimistiskas. Investīciju resursi, kas bija plānoti, ir pārvirzīti citu nozaru akūtajām nepieciešamībām. Līdz ar to sakaru un IKT nozare alkst pēc investīcijām.

Savukārt šobrīd, kad ir parakstīts memorands ar "Telia", kad ir izvēlēts scenārijs, kuram iesaistītās puses tic, nākamās darbības jau būs saistītas ar LVRTC un "Latvenergo" kopīgu lēmumu, kā mēs vidējā un ilgtermiņā saredzam nākotnes ainu.

Kāda "Latvenergo" ir motivācija iesaistīties IKT biznesā?

Mārtiņš Čakste (M.Č.): Varbūt, no malas skatoties, to ir grūti uzreiz pamanīt, bet mēs jau pārvaldām vairāk nekā 3000 kilometru dažādu datu kabeļu, mums ir vairāk nekā 100 sakaru torņu, ko mēs iznomājām arī citiem Latvijas komersantiem, mūsu valdījumā ir ļoti daudz viedo iekārtu. Tādēļ mums ar IKT ir ļoti liela saikne, nemaz nerunājot par nākotnes attīstību.

Mēs skatāmies uz šo kā iespēju investēt un mūsu stratēģisko spēku nākotnē, un to sākām vērtēt jau vairāk nekā pirms gada, kad visā pasaulē sākās datu centru bums. Tie ir vieni no lielākajiem enerģijas patērētājiem nākotnē. Tā ir jauna niša mums, bet aktīva attīstība šajā ziņā notiek jau tepat aiz robežas - Somijā šobrīd tiek attīstīti datu centri ar viena gigavata (GW) patēriņu, Ziemeļvalstīs jau ir ieradušies visi lielie mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēji (hyperscalers) - "Amazon", "Microsoft" u.c. Protams, ģeopolitika šobrīd mums pašiem Baltijā neļauj tur iesaistīties, bet mums kā enerģijas ražotājiem šī nozare šķiet interesanta un svarīga. Mēs šobrīd būvējam jaunas enerģijas ražošanas jaudas 1,2 GW apjomā, un mums ir jādomā arī par to, kas un kā šo jaudu nākotnē pirks, lietos. Mums ir svarīgi, lai Baltija elektrificētos un šīs industrijas nāktu arī uz Baltiju, bet pie tā ir proaktīvi jāstrādā.

Bet ir arī citas sinerģijas. Mums ir vairāk nekā 900 000 klientu, no kuriem 300 000 atrodas Lietuvā un Igaunijā, un mēs visu laiku meklējam papildu iespējas, ko saviem klientiem piedāvāt.

Bet nu Lietuvā un Igaunijā arī sakaru uzņēmumu netrūkst.

M.Č.: Jā, protams, bet šeit es runāju vairāk par tehnoloģiskiem risinājumiem, ko ir iespējams piedāvāt, piemēram, datu drošība un daudzi citi risinājumi.

Kā iniciatīva bija, ka "Latvenergo" šajā darījumā ir jāiesaistās? Proti, vai jūs nepiespieda akcionārs Ekonomikas ministrijas personā?

M.Č.: Akcionārs mūs nevar piespiest. Biržā kotējas mūsu zaļās obligācijas, līdz ar to mums ir ļoti strikti pārvaldības noteikumi, un, lai tamlīdzīgus lēmumus pieņemtu, tiem ir jābūt tikai un vienīgi komerciāli pamatotiem. Nekāda politiskā ietekme šeit nav iespējama. Mēs redzam, ka šāda veida investīcija mums var dot dažāda veida sinerģijas nākotnē, jo gan telekomunikācijas virzās uz tehnoloģisko pusi, gan enerģētika. Viens piemērs: šogad mēs esam atvienojušies no BRELL tīkla, un tas ir pavēris citas iespējas, kas ir balansēšanas tirgus. Mēs dienas laikā piedalāmies septiņos enerģijas tirgos, un ir jāspēj prognozēt visdažādākās situācijas, ir jāspēj pārvaldīt visu savu ģenerācijas portfeli. Nākotne ir arvien viedāka enerģija un arvien vairāk uz tehnoloģijām balstīti risinājumi. Par to ir jādomā, un, redzot iespēju stiprināt zinātību un inovācijas, mēs redzam to kā labu investīciju.

Ģ.O.: Savukārt, LVRTC gadījumā tieši mēs bijām tie, kas izteica iniciatīvu. Gājām uz Satiksmes ministriju, uz Ministru kabinetu un teicām, ka esam gatavi investēt un redzam tajā potenciālu ne tikai no ambīciju skatu punkta, bet arī, ka ar mūsu rīcībā esošiem finanšu līdzekļiem mēs varam vidējā un ilgtermiņā gūt vēl lielāku atdevi.

Vai esat jau runājuši par darījuma struktūru? Cik procentu abos uzņēmumos piederēs LVRTC, cik "Latvenergo"? Vai abos tas būs līdzvērtīgi vai arī vienā lielāka daļa būs LVRTC, otrā "Latvenergo"?

Ģ.O.: Mēs noteikti neesam runājuši atsevišķi par SIA LMT un SIA "Tet", bet gan par šī biznesa kopumu. Mēs šeit redzam labi sabalansētu partnerību, un tas atspoguļotos arī kapitāldaļu sadalījumā.

Mēs redzam, ka paritāte perspektīvā varētu būt daudzmaz vienādās četrās daļās, ar to saprotot LVRTC, "Latvenergo", "Possessor" un stratēģisko investoru, kuram pēc mūsu redzējuma būtu jāiegūst 25% kapitāldaļu.

Tas nozīmē, ka tad, ja tiks atrasts stratēģiskais investors, jūs daļas "Tet" un LMT saglabāsiet un nebūsiet tikai vidusposms starp "Telia" daļas izpirkšanu un stratēģiskā investora atrašanu?

Ģ.O.: Jūs minējāt, ja tiks atrasts stratēģiskais investors. LVRTC ir gatavs iesaistīties darījumā tikai pie nosacījuma, ka ir stratēģiskais investors. Un es domāju "Latvenergo" var apstiprināt to pašu.

Un ja stratēģisko investoru piesaistīt neizdodas, tad visa darījuma struktūra mainās?

Ģ.O.: Mums šobrīd ir pamatota pārliecība, ka tas izdosies, mēs pie tā strādājam.

M.Č.: Ir svarīgi atcerēties, ka neatkarīgi no kapitāla piederības mēs ar LVRTC esam komercuzņēmumi. Arī šajā darījumā mēs redzam, ka vairākumam ir jāpieder komercuzņēmumiem, ieskaitot ārvalstu investoru. Līdz ar to mums ir ļoti liela vēlme piesaistīt šo zinātības kapacitāti arī starptautiski, atrast labāko potenciālo investoru. Bet, protams, ņemot vērā tās ambīcijas, kādas mēs paši esam ielikuši šajā vīzijā, tā ir arī nacionāla. Mūsu interesēs ir veicināt inovāciju un inženiertehnisko kapacitāti, kas ir Latvijā. "Telia" piemērs jau rādīja, ka visas inovācijas un attīstība notiek Zviedrijā, un viņiem nav nekādas lielas intereses to darīt Latvijā, kas no viņu biznesa viedokļa arī ir normāli.

Savukārt, mums visiem iesaistītajiem uzņēmumiem ir liela vēlme šo tehnoloģisko kapacitāti, intelektuālo kapacitāti vērst par labu tieši Latvijas ekonomikas attīstībai, tostarp, protams, konkrēti arī mūsu uzņēmumu attīstībai.

Kā pašlaik notiek stratēģiskā investora meklēšana? To dara Ekonomikas ministrija? To darāt jūs?

M.Č.: Mēs to darām maksimāli caurskatāmi. "Latvenergo", LVRTC un "Possessor" ir darba grupa, kas ir izveidojusi nosacījumus, process ir sācies, un aptuveni mēneša laikā, es domāju, mēs zināsim, kas būs konsultanti, kuri mums palīdzēs šo atlasi veikt. Tālāk viss process notiks ar konsultantu palīdzību.

Vai jums ir indikācijas, vai interese no IKT nozares starptautiskajiem uzņēmumiem jau ir parādījusies?

Ģ.O.: Es varētu teikt, ka sākotnējā interese ir, bet tā tiešām ir ļoti sākotnējā stadijā.

Nevaram detalizēti izklāstīt, bet kopumā mēs saredzam, ka spēcīgu konsultantu palīdzība ir nepieciešama trijos segmentos. Tā ir padziļinātā izpēte jeb "due diligence", tā ir stratēģiskā investora piesaiste un tā ir darījuma strukturēšana. Šobrīd mēs darba grupā, kurā ir "Latvenergo", LVRTC un "Possessor", esam izgājuši cauri procesam ar konsultantu uzrunāšanu, un šie uzņēmumi var sākt strādāt pie piedāvājuma sagatavošanas. Tos mēs sagaidām salīdzinoši ātri, pilnīgi noteikti vēl līdz augusta beigām. Tad attiecīgi mēs strādāsim pie izvērtējuma, lai nonāktu pie līgumiem.

Kā ir iecerēts nodrošināt to, ka stratēģiskā investora redzējums sakrīt ar jūsu redzējumu un mēs nenonākam tādā pašā situācijā, kāda bija ar "Telia", kad akcionāru viedokļi par "Tet" un LMT tālāko attīstību ir pat kardināli pretēji?

Ģ.O.: Te ir svarīgi atcerēties vēsturi, turklāt diezgan senu. Uz "Telia" var raudzīties kā uz investoru, bet "Telia" ir sākotnējais šo uzņēmumu dibinātājs, un dibinātājiem savā laikā bija pamata mērķi, kuri bija jāsasniedz. Tie lielā mērā ir sasniegti, un tagad mēs mēģinām virzīties uz scenāriju, ka mēs Latvijas tirgū šķiramies.

Kā nodrošināt, ka stratēģiskais investors nebūs perpendikulārs mūsu iecerēm? Kamēr mūsu piesaistītie konsultanti strādās pie stratēģiskā investora piesaistes, mēs septembrī oktobrī strādāsim pie sākotnējās augsta līmeņa stratēģijas izstrādes, lai jau stratēģiskā investora meklēšanas laikā vismaz vienas lapas līmenī būtu skaidri pamatpostulāti, kā mēs - "Latvenergo", LVRTC un "Possessor" - saredzam tālāko attīstību. Iespējams, pēc stratēģiskā investora piesaistes varētu būt korekcijas augsta līmeņa stratēģijā, bet tas tad būs jāskatās kompleksi ar stratēģiskā investora piedāvājumu. Turklāt te ir jautājums ne tikai par iešanu vai neiešanu eksporta tirgos vai par aizsardzības jomu, bet arī par šī kopējā biznesa pārvaldības modeli, jo te atkal jāatgādina, ka 90.gados tika iestrādāts ļoti sarežģīts un bloķējošs modelis, kā pārvaldīt "Tet" un LMT. Tas ir svarīgs aspekts.

Vai principiāli tiek domāts par stratēģisko investoru no ārvalstīm, jo diezgan ilgajā laikā, kurā tika runāts par "Telia" daļas izpirkšanu, izskanēja arī vietējo uzņēmumu un uzņēmēju vārdi, piemēram, "Mikrotīkls", "Draugiem Grupas" īpašnieki?

M.Č.: Investora izvēles process būs atklāts, un pieteikties varēs visi atbilstošie. Tālāk mēs kā potenciālie akcionāri vērtēsim pienesumu, ko katrs no investoriem var dot uzņēmumiem, vai tur ir jaunu tirgu, jaunu produktu vai sinerģiju ieguvumi. Tas absolūti neizslēdz arī vietējos.

Ja par turpmāko, vai jūs redzat, ka "Tet" un LMT vajadzētu aktīvi iet eksporta tirgos?

M.Č.: Te ir arī tā lielākā atšķirība starp "Telia" un ne tikai Latvijas puses, bet arī pašu "Tet" un LMT vīziju, jo telekomunikāciju nozarē nekādu jaunu raķešu zinātni atklāt vairs nav iespējams un līdz ar to tirgus daļu audzēt ir ļoti sarežģīti, notiek cīņa par procentiem tirgus daļās. LMT, piemēram, ir paziņojis, ka grib no 300 miljonu apgrozījuma uzņēmuma kļūt par 500 miljonu uzņēmumu. To tikai ar telekomunikācijām panākt vairs nav iespējams. Un tad ir jautājums par ambīcijām. Vai jūs gribat fokusēties tieši uz telekomunikācijām, attiecīgi visu laiku optimizējoties un sašaurinoties, vai jūs ejat uz to, kas faktiski šobrīd notiek visā pasaulē, kad telekomunikāciju uzņēmumi kļūst par tehnoloģiju uzņēmumiem. "Telia" ir simtprocentīgs telekomunikāciju uzņēmums, un viņi tic tam, ka ir jāstrādā, efektivizējot un sašaurināti fokusējot darbu vienā virzienā. Savukārt, mūsu uzņēmumi līdz šim ir visu laiku centušies un cīnījušies par to, lai paplašinātos un ietu eksporta tirgos. Mēs to absolūti atbalstām, jo tehnoloģiju inovāciju virziens ir svarīgs arī mums kā uzņēmumiem.

Neoficiāli ir izskanējis, ka "Telia" piederošo daļu cena ir 500-600 miljoni eiro. Tā ir?

M.Č.: Mums ir noslēgts līgums ar "Telia", un to mēs atklāt nevaram. Arī "Telia" ir biržā kotēts uzņēmums, un darījuma detaļas mēs publiski neapspriežam. Tiesa, finanšu dati par uzņēmumiem visiem ir pieejami, līdz to katrs var savu kalkulāciju izveidot.

Kas notiks tad, ja atšķirsies "Telia" viedoklis, cik viņi par savām daļām grib saņemt, un Latvijas puses viedoklis, cik jūs esat gatavi maksāt?

M.Č.: Droši vien sēdīsimies pie sarunu galda. Es domāju, ka ir kaut kāda atšķirība, kas ir tolerējama, un arī "due diligence" izpēte var ieviest kaut kādas korekcijas. Savukārt, ja atšķirība būs pārāk liela, tad, visticamāk, tās ir sarunas no sākuma.

Kad varētu noslēgties "due diligence" process?

Ģ.O.: Mūsu pieņēmums ir, ka tādam sākotnējam vērtējumam visos trijos segmentos vajadzētu būt aptuveni divu divarpus mēnešu laikā. Varbūt pieliksim vēl pusmēnesi klāt. Līdz ar to decembra sākums aptuveni ir tas laiks, kad mums ir pietiekami skaidri lielie bloki un attiecīgi mēs varam pieņemt jau kaut kādus iekšējos lēmumus.

Latvijai abos uzņēmumos līdz šim ir piederējusi puse. Vai tad tā situācija "Tet" un LMT jau nav diezgan skaidra? Vai arī "due diligence", jūsuprāt, joprojām var nest kādus pārsteigumus?

M.Č.: Līdz šim no mums akcionārs ir bijis tikai LVRTC, un - tikai LMT. Vēlreiz atgādināšu, ka mēs esam komercuzņēmums, un attiecīgi mums ir sava lēmumu pieņemšanas kārtība, un šī neatšķiras no jebkuras citas investīcijas, kuras mēs veicam, un mēs nevienu investīciju neveicam bez "due diligence" un pilnas pārliecības, ka vēlāk neatklājas kaut kādi pārsteigumi un atdeve, ko mēs esam plānojuši, vismaz izvērtēšanas brīdī ir atbilstoša.

Vai jūs rēķināties arī ar kādiem riskiem, kas varētu parādīties izpētes procesā - finanšu, juridiskiem, tehnoloģiskiem?

M.Č.: Par to pirmšķietami nav indikāciju, bet procesa tīrības dēļ izpēte ir jāveic obligāti.

Ģ.O.: Man ir jāpiekrīt, ka mums nav indikāciju, ka uzņēmumi būtu līdz šim slikti pārvaldīti. Tas ir vēl viens no aspektiem, kāpēc mēs esam ieinteresēti un esam uzsākuši šo procesu.

Kā jūs plānojat finansēt kapitāldaļu iegādi? Tie būs uzņēmumiem pieejamie līdzekļi, tie būs aizņēmumi, kaut kādas kombinācijas?

M.Č.: Ir zināmā daļa un ir daļa, kurai mēs vēl piesaistīsim konsultantu. Kas attiecas uz zināmo daļu, tad mēs ar LVRTC operējam ar to investīciju budžetu, kas mums ir.

Piemēram, pagājušajā gadā "Latvenergo" kopumā investēja vairāk nekā 530 miljonus eiro, no kuriem vairāk nekā 65% tika investēti jaunās atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas elektrostacijās, un šogad plānojam investīciju apmēru palielināt vēl vairāk, arī fokusējoties uz atjaunojamās enerģijas projektiem.

Šim darījumam ir paredzēta daļa no investīciju portfeļa. Taču jautājumam, kādi būs precīzi finansēšanas modeļi, mēs tieši piesaistām vienu konsultantu.

Ģ.O.: Arī LVRTC ir tāpat. Turklāt mūsu gadījumā nav saistību un aizņēmumu. Līdz ar to vidējā un ilgtermiņā, mainot investīciju aktivitātes, mums ir iespējas arī finansēties un raudzīties, kur mēs labāk varam gūt atdevi.

LVRTC arī iepriekš runāja vismaz par "Tet" stratēģiskās infrastruktūras iegādi, bet es pieļauju, ka "Latvenergo" iepriekš ar šādu iespēju nerēķinājās. Tas nozīmē, ka no "Latvenergo" investīciju plāniem pašlaik kādi projekti tiek svītroti?

M.Č.: Protams, tas nozīmē kaut kādu investīciju maiņu, bet šajā gadījumā, kā jau es teicu, šī investīcija savā ziņā ir saistīta arī ar to, lai diversificētu investīcijas. Investīcijas atjaunojamajā enerģijā ir ar saviem riskiem nākotnē, cenu riskiem, situācijām, kad enerģijas ir par daudz un veidojas negatīvas cenas. Elektrifikācija un patēriņš Baltijā ir nepietiekams. Tādēļ, izbūvējot atjaunojamās enerģijas jaudas, mums ir jādomā arī par noieta pusi un ienākumu diversifikāciju, lai nodrošinātu pelnītspēju arī nākotnē.

Jums tomēr bija diezgan apjomīgi projekti. Kas tagad notiks? Jūs, piemēram, būvēsiet par vienu vai diviem vēja parkiem mazāk?

M.Č.: Visticamāk, tas ietekmēs ātrumu, ar kādu mēs investēsim kādā no vēja vai saules parkiem. Bet, ja mums stratēģijā bija paredzēts līdz 2026.gada beigām izbūvēt 600 megavatu atjaunojamās enerģijas ģenerācijas jaudas, šobrīd mēs būvējam 1,2 GW, kas ir divreiz vairāk. Attiecīgi mēs savā stratēģijā paredzēto esam pārsnieguši, un esam jau tajā posmā, kur mums ir jāsāk domāt par drošību un diversifikāciju, par to, lai šie aktīvi dotu tādu atdevi, kādu mēs esam plānojuši.

Vai LVRTC arī nāksies atteikties no kādiem iepriekš plānotajiem investīciju projektiem?

Ģ.O.: Pie tagad iecerētā plāna mums nebūtu jāatsakās vai jāmaina plānoto investīciju īstenošana. Kā jau es minēju, mums pašlaik nav saistību pret finanšu institūcijām un līdz ar to mums ir potenciāls, kuru mēs neesam izmantojuši. Tādēļ mēs drīzāk izmantosim līdz šim neizmantoto iespēju. Mēs esam labi kapitalizēti, un tā ir iespēja, ko būtu jāizmanto, lai resursi strādātu.

Vai "Latvenergo" šīs darījuma dēļ varētu emitēt jaunas obligācijas?

M.Č.: Ne šī darījuma dēļ. Mums ir skaidri noteikts investīciju budžets, ko mēs esam jau sen ieplānojuši, un mēs veiksim zaļo obligāciju emisiju, bet tas nav saistīts konkrēti ar šo darījumu, tas ir mūsu kopējam investīciju portfelim.

Jūs teicāt, ka pašlaik vērtējat šo darījumu kā biznesa kopumu. Kāds ir jūsu redzējums par tālāko - šie abi uzņēmumi būtu jāapvieno vai arī tiem būtu jāattīstās atsevišķi?

M.Č.: Lai sasniegtu mērķos izvirzītās ambīcijas, abu uzņēmumu darbība paredz daudznozaru attīstības virzienus. Līdz ar to, kas attiecas uz telekomunikāciju pusi, tad ir pilnīgi skaidrs, ka ļoti iespējama ir apvienošana, cieša sadarbība un darbības efektivizācija. Līdzīgi procesi ir notikuši visā Eiropā, un ne velti "Tet" un LMT stāsts ir jau 21 gadu vecs, jo tur ir gan skaidras sinerģijas, lai neveidotu dubultas funkcijas, gan labumi klientiem.

Vai tas nozīmē, ka atsevišķas funkcijas varētu tikt nodalītas atsevišķos uzņēmumos?

M.Č.: Par to ir pāragri spriest. Tas, ko mēs esam dzirdējuši līdz šim, liecina, ka pirmšķietami ir liels ieguvums, ja ir liels uzņēmums un tehnoloģiskās zināšanas nav nošķirtas, lai sinerģijas var daudz ātrāk un vieglāk atrast. Bet tie ir nākotnes jautājumi, kas šobrīd vēl nav uz galda.

Ģ.O.: Dārgākā vērtība noteikti ir zinātība un kompetences. Tādēļ tādus virzienus kā mākoņdatošana, kiberdrošība, protams, redzam konsolidēti, jo tādā veidā mēs varam iet uz mērķi - un tāds noteikti ir - Baltijas valstīs kapacitātes ziņā jaudīgākais tehnoloģiju uzņēmums.

Vienlaikus konkurenti jau ir pauduši, ka LMT un "Tet" apvienošanu uzskatīs par "supermonopola" izveidošanu, vērsīsies Konkurences padomē un, iespējams, tālāk Eiropas konkurences institūcijās. Esat tam gatavi?

M.Č.: Paskatieties, visā Eiropā tas sen jau ir noticis, un nekādi "supermonopoli" tādēļ neveidojās. Tirgū ir arī citi ļoti spēcīgi spēlētāji. Protams, tas viss ir jāvērtē Konkurences padomei, un viens no darījuma priekšnosacījumiem tieši ir pozitīva Konkurences padomes lēmuma saņemšana. Mēs iesim cauri normālam procesam, bet, redzot visas Eiropas precedentus un piemērus, es nedomāju, ka tur vajadzētu būt šķēršļiem. Protams, ka konkurentiem tas varētu nepatikt, bet tad arī citās Eiropas valstīs vajadzēja neļaut šādiem darījumiem notikt, ieskaitot Lietuvu un Igauniju.

Ģ.O.: Darījuma strukturēšanas ietvaros ir paredzētas visas nepieciešamās pārbaudes, ieskaitot Konkurences padomi, drošības iestādes un tā tālāk. Spekulēt šobrīd, kādi būs lēmumi, pilnīgi noteikti ir pāragri. Bet redzot gan uz tuvākajos tirgos, gan Eiropas ekonomiskajā zonā kopumā notiekošo, mums ir tāds gaišs redzējums par mūsu iespējām.

Tomēr laika gaitā gan LMT, gan "Tet" ir attīstījušies darbības virzieni, kas ir vistīrākais komercbizness - piemēram, mobilo tālruņu, televizoru un dažādu citu lietu mazumtirdzniecība, celtniecības pakalpojumi, mediju bizness. Vai jūs pieļaujat, ka šādi darbības virzieni būtu nodalāmi un nododami privātiem īpašniekiem?

Ģ.O.: Komercbizness ir pilnīgi viss, ko dara "Tet" un LMT. Šie uzņēmumi nav valsts kapitālsabiedrības un nekad tādi nav bijuši. Arī lielākā daļa no tā, ko dara LVRTC, ir komercbizness, izņemot to sadaļu, kas ir valsts deleģējums.

M.Č.: Te mēs varam runāt arī par valsts kapitālsabiedrību diskrimināciju. Ja, piemēram, atceramies "Statoil", tad tas bija viens no labākajiem degvielas mazumtirgotājiem, kas ienāca Latvijā, un tas bija simtprocentīgi Norvēģijas valsts īpašums. Ar to problēmu nebija.

Norvēģija gan tieši arī izlēma mazumtirdzniecības biznesa daļu pārdot.

M.Č.: Bet cik gadus tā strādāja? Es nedomāju, ka tagad vajadzētu atvērt šo dimensiju. Abi uzņēmumi tirgū ir konkurējuši godīgi un tieši tāpat godīgi turpinās konkurēt arī nākotnē.

Tomēr, ja jūs kā potenciālo darījuma struktūru iezīmējat, ka būs četri līdzīpašnieki, tad trim no tiem - "Latvenergo", LVRTC un "Possessor" - diedziņš galu galā noved pie valsts kā īpašnieka. Un tad ir jautājums, vai valstij ir jātirgo mobilie telefoni un putekļu sūcēji?

Ģ.O.: LVRTC un “Latvenergo” ir uzņēmumi, kas darbojas pēc komercprincipiem. Tas diedziņš, kas šobrīd un arī nākotnē aizved pie valsts, ir gūtā peļņa un dividendes, kas katru gadu aiziet pie valsts tiešā veidā. "Possessor" gadījums gan ir citādāks, jo tas līdz šim ir bijis nevis īpašnieks, bet valsts kapitāldaļu turētājs. Mēs tādi neesam bijuši, un LMT kapitāldaļas ir bijušas LVRTC piederošās daļas. Šeit nevajadzētu vienkāršot saikni ar valsti. Kapitālsabiedrībai, realizējot savu stratēģiju, kas ir balstīta uz akcionāru gaidu vēstuli, pamata rādītājs pret valsti ir atdeve, ko mēs esam solījuši un kas mums ir jāatnes caur dividendēm. To mēs darām un arī pārsniedzam no gada uz gadu. Tas, ko mēs vēlamies ar šo aktivitāti, ir palielināt portfeli un attiecīgi nodrošināt lielāku dividenžu apjomu valstij.

Viens no LMT attīstības virzieniem ir militārās tehnoloģijas un droni. Vai šo darbības virzienu potenciāli varētu nodalīt atsevišķi, jo tas tiešā veidā ir saistīts ar valsts drošību, klasificēto informāciju un, iespējams, tādēļ var zināmā mērā traucēt komercdarbības pusei?

M.Č.: Gan "Tet" ir šādi projekti, gan LMT, un uzņēmumi jau šobrīd to visu dara. Te mēs runājam par duālās pielietojamības tehnoloģijām, kuras var izmantot gan civiliem, gan militāriem mērķiem, un tā ir daļa, kas ļoti labi iegulstas nākotnes attīstības stāstā. Te es varu arī uzsvērt, ka tieši lielie uzņēmumi ir tie, kas iegulda visvairāk inovācijās un tehnoloģiju attīstībā. Ņemot vērā arī šo jauno paradigmu, ka 5% no iekšzemes kopprodukta ir jāiegulda aizsardzībā un militārā nozare droši vien kādu laiku būs ar lielu izaugsmi, tad jo lielāks uzņēmums, jo lielāka inženiertehniskā bāze ir pieejama, jo jaudīgāki risinājumi un produkti no tā var rasties. Piemēram, nesen Izraēlā apmeklējām militāro uzņēmumu "Elbit Systems", kuriem 70% apgrozījuma veido eksports. Tam ir ļoti liela eksporta iespēja, un kāpēc lai mēs to neizmantotu.

Ģ.O.: Jā, visiem četriem uzņēmumiem, kurus mēs šobrīd apspriežam, jau ir visi nepieciešamie sertifikāti. Kas attiecas uz tendenci kā tādu - proti, militārās vai duālā pielietojuma precēm un pakalpojumiem -, tad lielākajai daļai Eiropas telekomunikācijas tehnoloģiju uzņēmumu ir būtiska ekspozīcija aizsardzības sektorā. Tādēļ, no vienas puses, tas nav nekāds jaunums, no otras puses, droši vien nākamie gadi būs tādi, kuros militārās rūpniecības uzņēmumi zināmu apstākļu dēļ ir un būs visstraujāk augošie, tas ir acīmredzams. Tas, kas būs jāpārbauda un stratēģiskā investora piesaistē jāizprot, kā to sabalansēt tieši šajā aspektā. Te var būt gan palīdzoši, gan traucējoši faktori, un tie būs jālīdzsvaro.

Vai jums ir vīzija, ko tālāk darīsiet ar "Tet" izklaides biznesa sadaļu, kas ietver TV kanālus? No vienas puses iznāk, ka konkurēsiet ar Latvijas sabiedrisko mediju, kas droši vien nav tas labākais. Ir arī Nacionālā drošības koncepcija, kas skar valodu jautājumu medijos un kuras dēļ Latvijas sabiedriskajam medijam ir nācies pieņemt lēmumus par krievu valodas kanālu slēgšanu, bet "Tet" ir TV kanāls "8TV" krievu valodā. Esat domājuši, ko potenciāli darīt?

Ģ.O.: Mūsu vīzija ir, ka mēs nākotnes modelī ievērosim labas pārvaldības principus. Šis tiešā veidā pašlaik nav un nebūs arī uz priekšu dalībnieku jautājums, kādā no biznesa virzieniem iezīmēt taktiskas darbības. Noteikti būs spēcīgs menedžments, un attiecīgi caur to arī tiks pārvaldīts šis jautājums. Šobrīd, ņemot vērā, ka mēs šajā darījumā runājam par aptuveni nākamo 12 mēnešu perspektīvu, lai mēs nonāktu līdz rezultātam, par tik detalizētiem jautājumiem runāt būtu pāragri, jo mēs vēl nezinām, kas un kādā veidā mainīsies informatīvajā telpā un politikā.

Kā vērtējat esošo "Tet" un LMT vadību un to, kā tā līdz šim ir darbojusies? Kādas izmaiņas varētu notikt? Kā zināms, "Telia" savulaik izteica neuzticību LMT vadībai.

M.Č.: Es domāju, ka uzņēmumi ar saviem finanšu rādītājiem ir parādījuši, ka spēj iet pat pretēji tirgus tendencēm un sasniegt labus rādītājus. Daļēji, protams, ir jāatceras arī stratēģiskā virzība, kad "Telia" gribēja sašaurināties, savukārt, paši uzņēmumi gribēja attīstīties daudz plašāk gan eksportā, gan tehnoloģiju virzienā. Te arī varēja veidoties uzskatu nesakritības, bet mūsu gadījumā tas ir pluss, nevis mīnuss. Savukārt par pārvaldību šobrīd ir pāragri spriest, tas ir nākotnes jautājums.

Ģ.O.: Par to runāt vēl ir pāragri. Turklāt "Latvenergo" nav bijis šo uzņēmumu dalībnieks, mēs esam bijuši tikai viena potenciālā darījuma subjekta dalībnieks, tādēļ viedokļu izteikšana būtu līdzvērtīga tam, kā runāt pēc kaut kā izlasīta vai redzēta medijos.

M.Č.: Mēs no savas skatītāju vietas varam pateikt tikai to, ka abu uzņēmumu dalībnieku līgums ir bijis ļoti sarežģīts, un līdzīpašnieku stratēģiskās vīzijas ir bijušas ļoti atšķirīgas. Līdz ar to es domāju, ka nav jābrīnās arī par to, ka ir bijuši kādi nesaprašanās momenti. Es arī domāju, ka preses konferencē pēc memoranda parakstīšanas "Telia" pārstāvis skaidri pateica, ka viņu vīzija ir tīrā telekomunikāciju kompānija, bet šeit ir cita vīzija, un, paldies Dievam, esam atraduši kaut kādu risinājumu, kā virzīties tālāk. Ne velti tas ir 21 gada ilgs jautājums.

Ģ.O.: Turklāt šis sarunu cikls ir 18-19 mēnešus ilgs.

Kāds ir jūsu tālākais redzējums par abu vai apvienotā uzņēmuma akciju kotāciju biržā?

M.Č.: Jau pašā sākumā ļoti labs signāls ir tas, ka savas daļas stratēģiskajam investoram pārdos tieši "Possessor", kas, pirmkārt, nozīmē, ka šī nauda nonāks valsts budžetā, un, otrkārt, tieši komerciālie uzņēmumi iegūs vairākumu, un līdz ar to uzsvars būs uz to, lai attīstītu šī biznesa komerciālo pusi. Veicot šo abu uzņēmumu integrāciju pēc darījuma noslēgšanas, mēs rēķinām, ka būtu nepieciešami aptuveni trīs gadi, lai iegūtu gan sinerģijas vērtību, gan redzēt jaunās stratēģijas pirmos augļus. Tas ir arī brīdis, kad vislabāk ir iet biržā un piesaistīt vēl papildu līdzekļus. Tajā brīdī arī "Possessor" vēl vairāk varētu mazināt savu dalību.

Ģ.O.: Te ir arī svarīgi saprast, ka, lai sasniegtu noteiktu gatavības pakāpi, ir nepieciešams laiks, lai to izdarītu pārdomāti un kvalitatīvi. Pieņemot, ka darījums noslēgsies nākamajā gadā, aptuveni divarpus trīs gadi noteikti būs nepieciešami, lai varētu veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO).

M.Č.: Ātrāk tas būtu nesaprātīgi.

Noslēgumā par laika līniju, kā tālāk virzīsieties ar darījumu?

Ģ.O.: Pašlaik mēs strādājam darba grupā. Tad sāksim darbību ar konsultantiem un mums vajadzēs arī veikt pašiem savu procesu izvērtēšanu. Domājams, ka septembrī ar konsultantiem noslēgsim līgumus, un tad būs divu divarpus mēnešu process, kurā mēs pakāpeniski saņemsim informāciju, ar kuru strādāt - par stratēģisko investoru, par "due diligence", kā arī par darījuma strukturēšanu. Var šķist, ka darījuma strukturēšana ir vienkāršs jautājums, bet arī tur ir daudz nianšu, par kurām jāpadomā, kur ir jāpastrādā gan no juridiskā, gan konkurences, gan finanšu aspekta.

Kad sākas sarunas ar "Telia" par viņu daļas cenu?

M.Č.: Vīzija, protams, ir iezīmēta, jo citādi darījums nevarētu sākties. Tas, par ko mēs, gan veicot "due diligence", gan piesaistot investoru, pārliecināsimies ir, vai tie pieņēmumi ir atbilstoši vai nav. Ja tie ir atbilstoši, tātad nekādas papildu sarunas nav vajadzīgas un mēs ejam uz darījumu. Savukārt, ja būs būtiskas atšķirības, tajā gadījumā droši vien notiek papildu sarunas un diskusijas.

Ģ.O.: "Due diligence" ir nepieciešamas mūsu pārliecībai, bet tas pilnīgi noteikti ir nepieciešams arī stratēģiskajam investoram.

Kas notiek, ja stratēģiskais investors netiek atrasts tik ātri, kā pašlaik ir iecerēts? Cik ilgi var gaidīt?

M.Č.: Tie pašlaik ir neatbildami jautājumi. Mēs darām visu, lai iekļautos tajā laikā, ko ar "Telia" esam iezīmējuši. Dzīve reizēm ienes korekcijas, bet tas ir abu pušu sarunu process.

Vai jums nav bažu, ka stratēģiskā investora piesaistē negatīva loma var būt ģeopolitiskajai situācijai? Piemēram, banku industrijā "Luminor" pircēju neizdodas atrast jau labu laiku.

M.Č.: To nekad nevar uzminēt, un es domāju, ka, ja nepamēģināsi, neuzzināsi. Protams, ka tas par labu nenāk, bet no otras puses kāds cits šeit var redzēt iespēju un nākotnes potenciālu, jo arī ģeopolitika mainās.