foto: Shutterstock
Eksperti brīdina par vienu izplatītu demences simptomu, kas cilvēkiem varētu palīdzēt agrīni atklāt slimību
Esi vesels
2024. gada 21. janvāris, 07:44

Eksperti brīdina par vienu izplatītu demences simptomu, kas cilvēkiem varētu palīdzēt agrīni atklāt slimību

Jauns.lv

Saskaņā ar Lielbritānijas Nacionālā dienesta datiem Apvienotajā Karalistē vairāk nekā 944 000 cilvēku dzīvo ar demenci. Slimībai mūsdienās ir tendence pieaugt teju vai visā pasaulē - Pasaules Veselības organizācija (PVO) norāda, ka pasaulē ar demenci slimo vairāk nekā 55 miljoni cilvēku.

Eksperti ir brīdinājuši par bieži sastopamu agrīnu demences simptomu, kuru pamanot, varētu palīdzēt cilvēkiem savlaicīgi atklāt slimību un palēnināt tās progresēšanu.

Demence, kurai ir aptuveni 200 veidu, tostarp Alcheimera slimība, galvenokārt skar cilvēkus vēlākos dzīves posmos. Tā ietekmē cilvēka kognitīvās spējas, piemēram, atmiņu, domāšanu, problēmu risināšanu, valodu un uzvedību. Pašlaik demenci nav iespējams izārstēt, taču tās progresu var palēnināt.
Viena no Alcheimera biedrības norādītajām pazīmēm ir saistīta ar ikdienas atmiņu. Biedrība norādīja, ka ikviens var uz laiku pazaudēt maku vai atslēgas, bet cilvēks, kas sirgst ar demenci, var novietot lietas nepiemērotās vietās, piemēram, gludekli saldētavā vai rokas pulksteni cukura bļodā.

Agrīnās demences pazīmes var būt laika un telpas dezorientācija un pat apmaldīšanās pazīstamā ielā. Demences slimnieki var arī aizmirst, kā veikt tādus tipiskus ikdienas darbus kā maltītes gatavošana vai ģērbšanās.

Dr. Ričards Restaks, demences eksperts, teica, ka nespēja veikt "mērķtiecīgas un ļoti labi praktizētas darbības, piemēram, zobu tīrīšanu, neskatoties uz normālu muskuļu spēku un tonusu" var liecināt par apraksiju, kas ir viens no "četriem traucējumiem", ko viņš identificē Alcheimera slimības pacientiem.

Savā grāmatā "Kā novērst demenci" viņš piebilda: "Persona ar apraksiju var atpazīt un pat nosaukt zobu birsti un zobu pastu, bet var nespēt izpildīt darbību, proti, izspiest zobu pastu uz zobu birstes."

Ja esat noraizējies par savu atmiņu vai domājat, ka jums varētu būt demence, ieteicams pierakstīties pie sava ģimenes ārsta.