Lielā pētījumā, kurā piedalījās simtgadnieki, iespējams, ir atklāts ilgmūžības noslēpums
Jauns pētījums liecina, ka ar vienkāršu asins analīzi var prognozēt cilvēka iespēju sasniegt 100 gadu vecumu.
Jūsu ķermenis sniedz dažas norādes par jūsu vispārējo mūža ilgumu. Jaunā pētījumā, kas publicēts žurnālā GeroScience, atklāts, ka asins marķieri varētu sniegt atbildes par jūsu ilgmūžību.
Pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 44 500 zviedru, tika izmērītas un novērotas dažādas molekulas to cilvēku asinīs, kuri dzimuši laikā no 1893. līdz 1920. gadam.
Pētnieku komanda, kurā bija arī zinātnieki no Karolinska institūta, īpaši pievērsās cilvēkiem, kuri bija vecumā no 64 līdz 99 gadiem, kad pirmo reizi tika pārbaudītas viņu asinis.
Aptuveni 1200 no pētījuma dalībniekiem jeb aptuveni 2,7 procenti sasniedza simtgadnieka statusu.
Pētnieku komanda salīdzināja viņu datus ar to dalībnieku datiem, kuri bija jaunāki par viņiem.
Rezultāti atklāja 12 ar vielmaiņu, iekaisumu, aknu un nieru darbību saistītas molekulas asinīs, kas bija saistītas ar novecošanu vai mirstību.
Kopējais holesterīna līmenis un cukura līmenis asinīs tika izmantoti kā vielmaiņas marķieri, urīnskābe norādīja uz iekaisuma līmeni, enzīmi tika izmantoti aknu veselībai, bet kreatinīns - kā nieru veselības rādītājs. Zinātnieki ņēma vērā arī albumīna un dzelzs līmeni asinīs.
Tika konstatēts, ka papildus aknu fermentam un albumīnam arī citas molekulas ir saistītas ar 100 gadu vecuma sasniegšanu.
Simtgadniekiem sākot no 60 gadu vecuma, bija tendence uz zemāku cukura, kreatinīna un urīnskābes līmeni asinīs. Ļoti nedaudziem simtgadniekiem glikozes līmenis dzīves sākumā bija augstāks par 6,5 vai kreatinīna līmenis - virs 125 ballēm.
Turklāt arī tiem, kuriem bija paaugstināts kopējā holesterīna un dzelzs līmenis, bija lielāka ilgmūžības varbūtība. Pētnieki paskaidroja, ka iegūtie rezultāti liecina par "potenciālu saikni" starp vielmaiņu, uzturu un ilgmūžību.
"Lai gan 100 gadu vecuma sasniegšanā, visticamāk, liela nozīme ir nejaušībai, atšķirības biomarķieru vērtībās vairāk nekā desmit gadus pirms nāves liecina, ka arī ģenētiskie un/vai dzīvesveida faktori, kas atspoguļojas šajos biomarķieru līmeņos, var būt nozīmīgi, lai sasniegtu 100 gadu vecumu,” secināja pētnieki.
Pētījuma trūkums ir tas, ka tajā nav izcelti nekādi dzīvesveida faktori vai gēni, kas ir atbildīgi par šiem asins molekulu līmeņiem.
