"Visam jānotiek pēc mana prāta, citādi es..." Kā atpazīt vardarbības pirmos signālus?
Vardarbība privātajās attiecībās joprojām ir viena no nopietnākajām sociālajām problēmām Latvijā. Ja cilvēkā regulāri parādās dusmas, impulsīvas reakcijas, agresīvas domas vai vēlme kontrolēt partneri, ir laiks rīkoties, lai novērstu smagākas sekas. Skaidro klīniskā un veselības psiholoģe Santa Laimiņa-Rubene.
Katru trešo sievieti un katru piekto vīrieti Latvijā dzīves laikā skar kāda no vardarbības formām - Vardarbība privātajās attiecībās joprojām ir viena no nopietnākajām sociālajām problēmām Latvijā. Lai gan sabiedrībā biežāk runājam par vardarbības sekām un cietušā aizsardzību, daudz mazāk uzmanības pievēršam tam, kas notiek, pirms vardarbība kļūst pamanāma. Kad cilvēkā regulāri parādās dusmas, impulsīvas reakcijas, agresīvas domas vai vēlme kontrolēt partneri, ir laiks rīkoties, lai novērstu smagākas sekas.
Līdz 10. decembrim norit starptautiskā kampaņa “16 dienas pret vardarbību”, kas veltīta cīņai pret vardarbību pret sievietēm. Lai mudinātu pamanīt riskus un sniegtu atbalstu, jau šobrīd pieejams krīzes centra “Skalbes” un Labklājības ministrijas izstrādātais vardarbības prevences tālrunis 22045225.
Tā mērķis ir sniegt palīdzību jau agrīnās vardarbības fāzēs, lai nepieļautu tās tālāku eskalāciju. Līdzīgi tālruņi sekmīgi darbojas visā pasaulē un ir pierādījuši savu efektivitāti.
Kad agresija tikai sākas: signāli, ko cilvēki bieži normalizē
Vardarbības veicējam nav vienas “sliktā cilvēka” sejas. Tomēr pieaugošu agresiju visbiežāk pavada ātri atpazīstami fiziski signāli, piemēram, ķermeņa saspringums, paātrināta elpošana, savilktas dūres, kā arī iekšēja vēlme “uzsprāgt”, sodīt vai dominēt. Lai efektīvi novērstu vardarbības uzplūdus partnerattiecībās un ģimenēs, ir svarīgi iemācīties pamanīt ne tikai to, kas notiek ar cietušo, bet arī to, kas norisinās vardarbības veicējā, lai izskaustu vardarbību. Mums kā sabiedrībai kopumā ir jāspēj atpazīt tās pazīmes indivīdā (sevī vai līdzcilvēkā), kuram nepieciešams izpaust savu varu un kontroli (“visam jānotiek pēc mana prāta”), jo bez cēloņu izprašanas un to apkarošanas turpināsim mūžīgi cīnīties ar graujošām sekām.
Regulāras domas par to, ka visam jānotiek “pēc mana prāta” vai ka partneris “pelnījis” konkrētu izturēšanos, norāda uz tendenci izturēties emocionāli vardarbīgi, taču ne vienmēr vardarbības veicējs apzinās, ka konkrētā rīcība ir vardarbīga.
Bieži vien cilvēki tādi kļūst, kad nav apmierināti ar sevi vai situāciju kopumā un izvēlas šo diskomfortu kompensēt neveselīgā veidā – kaitējot otram. Diemžēl tieksme uz vardarbīgām izpausmēm bieži sakņojas bērnības pieredzē un iepriekš gūtās emocionālās traumās, atkarību problēmās (jo ķermenis regulāri piedzīvo stresu no vielu abstinences), sabiedrības normalizētajā attieksmē pret vardarbīgu komunikācijas veidu, kā arī, protams, to ietekmē personības īpatnības.
Hronisks stress, alkohola lietošana, neizrunāti aizvainojumi un nespēja aprakstīt savas emocijas ir “sarkanie karogi”, kas brīdina, ka vardarbīga uzvedība var attīstīties, un tāpēc laikus ir jāpieņem lēmums rīkoties – sākotnēji tā var būt saruna ar speciālistu, zvanot uz palīdzības tālruni vai dodoties pie psihologa.
Francijas pieredze: kā līdzīgas tālruņu līnijas palīdz citur Eiropā
Pieredze citās valstīs rāda, ka atbalsta tālruņi cilvēkiem ar vardarbības riska uzvedību var būt nozīmīgs instruments destruktīvu modeļu pārtraukšanai. Piemēram, Francijā kopš 2020. gada darbojas valsts tālrunis “Es pārtraucu būt vardarbīgs”, uz kuru anonīmi zvana cilvēki, kas vēlas mainīt savu uzvedību. Nacionālās federācijas vadītājs vardarbības veicēju atbalsta programmās Mateušs Evesks Pironeo (Mateusz Evesque Pironneau) uzsver, ka pirms šī tālruņa ieviešanas daudzi bija skeptiski par to, vai vardarbības veicēji patiešām meklēs palīdzību. Tomēr prakse rāda, ka līnija saņem vidēji vienu līdz divus zvanus dienā tieši no cilvēkiem, kuri atzīst problēmu un vēlas mainīties. Mēneša laikā tiek atbildēts uz apmēram 250 zvaniem – ne tikai no vardarbības veicējiem, bet arī no ģimenes locekļiem un speciālistiem, kas vēlas novērst potenciālu vardarbību. Pironeo norāda, ka šīs līnijas spēj sasniegt cilvēkus, kuri paši vēlas pārtraukt vardarbību pirms likumsargu vai tiesībsargu iesaistes. Šādā veidā tiek panākts, ka profesionāla palīdzība tiek sniegta savlaicīgi, pirms vardarbība kļūst par ikdienas realitāti.
Arī Latvijā ir radīts pirmais vardarbības prevences tālrunis
Šī gada pavasarī arī Latvijā tika atklāts pirmais vardarbības prevences tālrunis, uz kuru aicināti zvanīt cilvēki, kuri jūt, ka viņu attiecībās parādās vardarbības riski, vai paši vairs netiek galā ar savām emocijām. Uz šo tālruni var zvanīt, lai savlaicīgi izvērtētu savas emocijas, rīcību un meklētu iespējas risināt konfliktus bez agresijas vai kontroles pār partneriem vai citiem līdzcilvēkiem. Šobrīd esam novērojuši, ka daudzi cilvēki piezvana brīdī, kad vēl nav skaidrs, vai viņu uzvedība jau kļuvusi vardarbīga. Tāpat saņemam zvanus no cilvēkiem, kuri vairs nespēj konstruktīvi tikt galā ar strīdiem, dusmām un frustrāciju. Savukārt, tiem, kuri bērnībā nav pieredzējuši cieņpilnu komunikāciju, nereti ir grūti atpazīt, ka pašu attiecībās notiekošais nav norma, tāpēc saruna ar pieredzējušu speciālistu dod iespēju drošā, neitrālā vidē izrunāt savas sajūtas, izvērtēt situāciju un laicīgi rīkoties citādāk, pirms konflikti pāraug destruktīvās darbībās.
Kopš vardarbības prevences tālruņa izveides līnija ir saņēmusi vairāk nekā 220 zvanus, no kuriem aptuveni 40% ir tiešā mērķauditorija – cilvēki, kam ir agresijas vai paškontroles grūtības. Statistika rāda, ka biežāk zvana vīrieši, kas domājuši vai jau veikuši kāda veida vardarbību, visbiežāk emocionālu. Analizējot zvanus, secinām, ka lielākajā daļā konfliktu nav saukta policija. Tāpēc atbalsta tālruņiem ir būtiska loma – daudzi piezvana brīdī, kad vēl nav skaidrs, vai viņu attiecībās pastāv vardarbība vai vienkārši ir pastiprināta spriedze un grūtības ar emociju pārvaldīšanu. Preventīva pieeja ir efektīvāka ilgtermiņā, jo es ticu, ka katrs no mums vēlas dzīvot drošā un veselīgā sabiedrībā.
