Vai tiešām bārda var ietekmēt vīrieša veselību?

“Ir daudzas kosmētikas, dermatoloģijas un pat pārtikas preces, kur produktu dalījums sievietēm un vīriešiem ir tikai mārketinga triks. Taču citādi tas ir ar sejas ādas kopšanas līdzekļiem,” stāsta “Mēness aptiekas” farmaceite Juta Namsone. “Nav no svara, vai vīrietis skujas katru dienu, ik pārdienas vai pat ir atlaidis bārdu – sejas ādas aprūpe būs citāda nekā sievietes gludajai sejai.” 

Vai bārda var būt pilna baciļu? 

“Lai arī nav pārliecinošu pierādījumu, ka bārda “uzkrāj” baktērijas un veicina to izplatīšanos, apstiprināt, ka tas tā noteikti nav, arī nevaram,” teic farmaceite.

Īpaši aktuāls šis temats kļuva pandēmijas sākumposmā, kad pasaules pētniekus ieinteresēja visa iespējamā vīrusu pārnese sabiedrībā. Vai bārda ir sava veida mikroorganismu laboratorija? Vai ēdiena atlieku radītās baktērijas un vīrusi, kas bārdā varētu uzkrāties pēc sejas aizsargmaskas noņemšanas var tikt pārnesti no cilvēka uz cilvēku, padarot bārdu par vīrusa tramplīnu iekļūšanai organismā?  

Ja jau zināms, ka bārda var izraisīt ādas kairinājumu un infekciju, kas pazīstama kā folikulīts, vai šī vīriešu rota nevar būt pie vainas vēl kādām kaitēm? Varbūt drošāk no bārdas atteikties un skūties? Vai otrādi – baidoties no iekaisumiem, kas var rasties regulāras skūšanās dēļ, vīriešiem ir veselīgāk būt bārdainiem?

Farmaceite iesaka nesteigt ar lēmumu, apzināt visu iespējamo informāciju, un katram vīrietim izvēlēties to ar bārdu sadzīvošanas ceļu, kas tīk labāk. 

Runājot tieši par baktērijām, jau 2014. gadā veikts pētījums apstiprināja, ka sejas apmatojums neuzkrāj vairāk baktēriju nekā gluda sejas āda. Lai gan starp bārdas mazgāšanas posmiem uz tās var saglabāties baktērijas (kas apliecina, cik svarīgi ir kārtīgi un bieži – tieši tāpat kā seju – mazgāt bārdu), nekas neliecina, ka tajās uzkrājas vai būtu lielākas baktēriju populācijas nekā uz gludas sejas ādas. Turklāt ir pierādījumi, ka bārdai var piedēvēt arī dažus iespējamos ieguvumus veselībai.