11 pieņēmumi par āboliem, kam esam ticējuši, bet kas ne vienmēr ir patiesi
Veikalu un tirgu stendos savu goda vietu ieņēmis populārākais Latvijas auglis – ābols! Skaisti, koši, visdažādākajām garšas niansēm apveltīti, pareizi uzglabājot, spējīgi sagaidīt pavasari āboli priecēs vēderu un rotās galdu teju katrā mājā. Tie tradicionāli tiek iekļauti arī ēdienkartē skolēniem. Pārskatīsim patiesību un pieņēmumus par šo brīnišķīgo sārtvaidzi!
“Apaļš kā pūpols, vesels kā rutks, sarkans kā ābols!” mēdzam skandēt īsi pirms Lieldienām un ābolu piesaucam vienā virknē ar citiem labumiem, vēlot stipru veselību. Tāds, lūk, latvietim šķiet gardais, sulīgais auglis! Arī citām tautām ir pantiņi par ābolu īpašo vērtīgumu.
Tā piemēram, veselas amerikāņu paaudzes uzaugušas un audzinājušas savus bērnus ar dzejolīti, kas stingri uzsver – viens ābols dienā turēs dakteri jeb slimību pa gabalu. Tāpat pāršķirstot žurnālu lappuses vai pavirpinot elektroniskos medijus, rakstus par veselību vai vitamīniem visbiežāk ilustrē ar citrusaugļu vai ābola attēlu. Proti, ābols nav tikai gards un viegli pieejams auglis – tas ir kļuvis arī par labas veselības simbolu.
Tomēr pat hrestomatizējušās patiesības ir laiku pa laikam jāpavēta, jo ne visas izrādās patiesas. “Tā tas tiešām ir, ka nereti savus priekšstatus par kāda atsevišķa produkta veselīgumu salāgojam ar vecvecāku teikto vai savām kulinārajām un garšas prevalencēm,” teic “Mēness aptiekas” farmaceite Daiva Āboliņa un apskata, kā priekšstati un ikdienas novērojumi saskan ar pētījumos noskaidroto.
