Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv

Novecot viedi ir iespējams

Esi vesels
2023. gada 4. oktobrī 13:14 2023. gada 4. oktobrī 13:14
  Reklāmas projekts
Sekojot jaunākajām ziņām pro-aging jautājumā, uzdūros materiālam par demenci un pēkšņi atcerējos – manai vecmammai bija demence, un savas dzīves pēdējos gadus viņa bija pilnībā atkarīga no apkārtējiem. Ja nu šī slimība varētu tikt pārmantota?

Vecumā virs 65 gadiem demence skar 5,4 procentus cilvēku, un līdz ar vecumu tās izplatība pieaug – virs 95 gadiem jau 40–50 procentiem cilvēku ir šis sindroms. Tā nav daļa no dabiskas novecošanas, tie nav tikai atmiņas traucējumi – demence ir sindroms, kas rodas galvas smadzeņu patoloģijas dēļ, parasti ar hronisku vai progresējošu norisi un daudzveidīgiem galvas smadzeņu garozas augstāko funkciju traucējumiem, tostarp atmiņas, domāšanas, orientācijas, saprašanas, rēķināšanas, runas un spriešanas spējas traucējumiem.


Atceros, ka slimības sākumā vecmamma spēja labi atminēties jaunības notikumus, deklamēja skolas laikā iemācītu dzeju, taču nevarēja atsaukt atmiņā to, kas noticis pirms dažām dienām vai pat minūtēm. Viņa bija kļuvusi emocionāli nestabila, viegli aizkaitināma, citreiz tieši otrādi – apātiska. Slimībai progresējot, vecmammai jau zuda spēja apzināties, kur viņa atrodas un kāds ir datums, viņa varēja apmaldīties pat iepriekš pazīstamā apkārtnē un, izgājusi no mājas, nevarēja pateikt, vai ir izslēgusi gludekli vai nav atstājusi tējkannu uz uguns. Un tas jau bija bīstami. Kopt vecmammu bija ļoti smags uzdevums – visai ģimenei bija jāuzņemas rūpes, jāmeklē risinājumi, lai radītu viņai drošu vidi un labāku dzīves kvalitāti.

Tāpēc tagad esmu satraukta ne tikai par mammas, bet, ko tur liegties, arī savu veselību, un meklēju visu pieejamo informāciju, kā mazināt risku saslimt ar demenci.

Pagaidām vēl nepastāv iespēja demenci izārstēt, pavisam apstādināt tās progresēšanu vai pilnībā no tās izvairīties. Tomēr ir atrasti riska faktori – gan tādi, ko nevar mainīt, gan tādi, ko var censties savā ikdienā ietekmēt, lai aizkavētu demences attīstību nākotnē.

Latvijas Neirodeģeneratīvo slimību asociācija sniedz vērtīgus ieteikumus: tās ir fiziskas (garas pastaigas, nūjošana, riteņbraukšana, spēka treniņi u. c.) un intelektuālas aktivitātes, veselīgs uzturs un svara normalizēšana, pietiekams nakts miegs, atteikšanās no smēķēšanas un alkohola, kardiovaskulāro risku mazināšana un izvairīšanās no galvas traumām (strādājot bīstamās vietās, braucot ar velosipēdu vai citiem transportlīdzekļiem, ievērot instrukcijas un lietot aizsargķiveri). Tādi vispārzināmi fakti.

Mani pārsteidza, ka arī D vitamīna deficīts var ietekmēt demences attīstību. Izrādās, ir veikti pētījumi, kas parāda saikni starp demenci un D vitamīna trūkumu – Dienvidaustrālijas Universitātes veiktie ģenētiskie pētījumi, kas publicēti “The American Journal of Clinical Nutrition”, apliecina, ka zems D vitamīna līmenis asinīs ir saistīts ar mazāku smadzeņu tilpumu un paaugstinātu demences un insulta risku. Ģenētiskās analīzes apstiprina D vitamīna deficīta un demences cēloņsakarību – pat 17 procentu demences gadījumu var novērst, palielinot D vitamīna līmeni līdz optimālam (50 ng/ml). Pētnieki uzskata, ka ir “bioloģiski ticams”, ka D vitamīnam varētu būt aizsargājoša ietekme uz smadzeņu veselību. 

D vitamīna deficīts ir atzīts par plaši izplatītu veselības problēmu (pasaulē līdz miljardam cilvēku), un pētījumi pierāda, ka D vitamīna iedarbība ir saistīta ar ievērojami ilgāku dzīvi bez demences. 

Protams, lai vairāk izzinātu, kā mazināt demences risku, devos pie savas ģimenes ārstes. Viņa piekrita, ka demence ir milzīgs 21. gadsimta izaicinājums veselības aprūpē un sociālajā jomā, jo pasaulē aptuveni 50 miljoniem cilvēku ir demences sindroms un tiek lēsts, ka ap 2050. gadu šis skaitlis trīskāršosies. Daktere īpaši uzsvēra, ka par demences riska faktoru modificēšanu vajadzētu sākt domāt un rūpēties laikus, maksimāli samazinot demences attīstības risku.

Ģimenes ārste pastāstīja par kādu nozīmīgu pētījumu (tas veikts Apvienotajā Karalistē), kas apliecina, ka D vitamīns kopumā pagarina dzīvildzi. Pārāk zems D vitamīna līmenis var palielināt ne tikai priekšlaicīgas nāves risku, bet arī risku nomirt ar vēzi, sirds slimībām vai plaušu slimībām. Jo, lai arī D vitamīns galvenokārt ir pazīstams kā būtiska uzturviela veselīgu kaulu veidošanai un uzturēšanai, pētījumi pierāda, ka D vitamīna receptori atrodami lielākajā daļā galveno orgānu un cilvēka audu un tam ir nozīme daudzu ķermeņa funkciju regulēšanā. 

Sarunā ar ģimenes ārsti nonācām pie secinājuma, ka mums abām ar mammu jānodod asinsanalīzes un jāpārbauda D vitamīna līmenis asinīs, un, kas būtiski, ja vien rezultāts neuzrādīs toksisku (virs 100 ng/ml) D vitamīna līmeni asinīs, arī vasarā būs papildus jāuzņem D3 vitamīns, jo izrādās, ka pēc 50 gadu vecuma D vitamīnu pietiekamā devā iegūt no saules nav nemaz tik viegli, lai neteiktu – neiespējami un neveselīgi.

Ģimenes ārste mums abām ieteica pamēģināt LYLsunD3 D3 vitamīna uztura bagātinātāju. Viņa zināja stāstīt, ka pavisam nesen Liepājā Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas profesora Valda Pīrāga vadībā veikts pētījums par LYLsunD3 ietekmi uz D vitamīna līmeni asinīs, kas parāda šī spreja nozīmi tieši vecākās paaudzes pārstāvjiem. Tika pierādīts, ka cilvēkiem, kuri sasnieguši 50 gadu vecumu un kuriem ir D vitamīna deficīts (zemāks par 20 ng/ml), viena mēneša laikā, lietojot D3 vitamīnu spreja formā 4000 SV dienā, kopējā D vitamīna līmenis asinīs pieauga par vidēji 95 procentiem. Tāpat speciālisti atzinuši, ka senioriem D3 vitamīns ir papildus jāuzņem katru dienu ar uztura bagātinātāju, jo līdz ar gadiem samazinās cilvēka kustīgums, laiks vairāk tiek pavadīts iekštelpās, bieži ir novērojams ēstgribas trūkums, līdz ar to tiek apgrūtināta D vitamīna uzņemšana ar pārtiku. 

Uz aptieku abas ar mammu devāmies ar ļoti konkrētu mērķi – mums nepieciešams LYLsunD3 4000SV. Farmaceite atzinīgi novērtēja mūsu izvēli, uzsverot, ka produkts ir ne vien efektīvs, bet arī ērti lietojams – tikai divi pūtieni zem mēles ik dienu –, turklāt te D3 vitamīns ir dabiskas izcelsmes, bagātināts ar dabisku saldinātāju ksilītu, kas palīdz mutes un zobu veselībai. Piedevām viens flakons ir paredzēts četriem mēnešiem, tātad cenas ziņā tie ir aptuveni 3,64 eiro mēnesī, kas ir patiešām izdevīgi, ja ņem vērā neatsveramo ieguvumu – veselību.

Esam sākušas lietot LYLsunD3 4000SV ikdienā, un jāatzīst: tas ir tieši tik ērti, ka roka jau pati ik rītu stiepjas pretim mazajai spreja pudelītei. Arī mammai patīk, un viņa labprāt šo produktu lieto. Mana sirds ir kļuvusi mierīgāka – priekam par pavasari klāt nākusi cerība, ka abas dzīvosim veselīgi un ilgi.

Aprīlī LYLsunD3 pieejams aptiekās un interneta aptiekās ar atlaidi līdz 20%.

Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.

Citi šobrīd lasa

"Valkātas preces Latvijā uzskata par kaunu" - modele Nastya Choo radījusi konkurentu "Andelei Mandelei"
Eksperts: "Rīgas satiksmes" jaunais logo piemērots adīšanas uzņēmumam 4
Jauns.lv Saragosā. "Te var pateikt arī ko indīgu,” Blūms atceras vietējos līdzjutējus