Lai aizcietējums nekļūst par dzīvesveidu!

Reklāmas projekts

“Jo vecāki kļūstam, jo biežāk saskaramies ar aizcietējumiem”, saka gastroenterologs Hosams Abu Meri. Sarunā ar viņu centāmies kliedēt sabiedrībā pastāvošos stereotipus par aizcietējumiem, kā arī noskaidrojām labāko profilaksi un līdzekļus pret šo nepatīkamo simptomu.

Kāda ir normāla vēdera izeja?

- Daži pacienti man saka, ka viņu otra puse iet uz tualeti katru dienu, kamēr viņiem tas jādara tikai trīs reizes nedēļā. Vai tas esot normāli? Tas ir pilnīgi normāli, ja tādas ir jūsu organisma īpatnības. Cilvēkam pašam ir jāpazīst savs organisms. Ja visu mūžu viņš iet uz tualeti nokārtoties ar noteiktu intervālu, tad tā ir normāla viņa organisma darbība. Tas var būt iedzimts. Piemēram, cilvēks piedzimst ar pagarinātu, sigmveida resno zarnu. Līdz ar to viņiem zarnu kustības un laiks, kurā fekālijas no tievās zarnas nonāk resnajā zarnā, ir garāks nekā citiem cilvēkiem. Vienai personai tās var būt astoņas, citai 24 un vēl citai 48 stundas.

Pēc definīcijas aizcietējumi ir tad, ja defekācija notiek mazāk nekā trīs reizes nedēļā un vēdera izeja ir cieta. Ja cilvēks uz tualeti iet trīs reizes nedēļā un zarnu saturs tiek izvadīts brīvi, tad tas nav aizcietējums.

Kad būtu jāsāk par to uztraukties?

- Ja vēdera izeja vairs nav regulāra un nav veiktas kardinālas dzīvesveida izmaiņas, tad būtu jādomā par došanos pie ārsta parunāt par šo problēmu. Tas ir svarīgi, jo arī onkoloģiskās slimības var veicināt izmaiņas vēdera izejas regularitātē. Ir svarīgi godīgi izvērtēt, kāda situācija bijusi līdz šim. Virkne faktoru var veicināt izmaiņas vēdera izejas regularitātē. Piemēram, kairināto zarnu sindroms nav slimība, bet uz laiku tā rezultātā cilvēkam var rasties aizcietējumi. Stresa dēļ zarnas var kļūt slinkas un cilvēkam var rasties gan aizcietējumi, gan caureja. Tāpat svarīgs ir uzturs, uzņemtā šķidruma daudzums un dažādu zāļu lietošana, īpaši tas attiecas uz pretsāpju līdzekļiem. Un, protams, mazkustīgs dzīvesveids.

Kuras ir lielākās pacientu grupas?

* Ar akūtu aizcietējumu

- Vienu grupu veido pacienti ar akūtu aizcietējumu, piemēram, kad cilvēki pēc ilgākiem ceļojumiem atgriežas mājās vai ilgstoši tikuši lietoti pretsāpju vai tamlīdzīgi medikamenti. Tāpat tā ir problēma cilvēkiem ar kustību traucējumiem, pēc ilgstošas slimības vai traumas, kuras rezultātā kustības bijušas ierobežotas. Tad veidojas akūti vēdera izejas traucējumi ‒ aptuveni mēnesi cilvēki sūdzas par vēdera izeju, kas ir retāka nekā trīs reizes nedēļā, kā arī nav iespējams vēderu pilnībā iztukšot.

* Sievietes pēc 50

- Aizcietējumi ir izteikta problēma sievietēm pēc 50. Pirms menopauzes vēdera izeja ir bijusi laba, bet pēc tās sāk veidoties aizcietējumi. Šādi aizcietējumi ir mēnešiem vai pat gadiem, un situācija laika gaitā tikai pasliktinās. Tad ir jāuzzina, vai tas ir saistīts ar hormonālajām izmaiņām.

* Diabēta pacienti

‒ Jo ilgāk cilvēks slimo ar diabētu, jo izteiktāka būs neiropātija - cilvēks vairs nejūt pirkstus, pēdas. Tāpat tā var skart nervus, kuri atrodas kuņģa un zarnu traktā. Netiek saņemta informācija par to, ka zarnās atrodas fēces, ilgāks kļūst tranzīta laiks. Iepriekš pacients gāja uz tualeti katru dienu, bet tagad to nepieciešams darīt tikai divas reizes nedēļā. Īpaši izteikti tas ir pacientiem ar ilgstošu slimību un slikti kompensētu diabētu. Līdz ar to galvenā rekomendācija ir maksimāli kontrolēt cukura līmeni asinīs, kas savukārt uzlabo situāciju ar diabētisko neiropātiju.

* Zarnu trakta funkcionālie traucējumi ar aizcietējumiem

- Vismaz piektajai daļai no maniem pacientiem ir funkcionāli traucējumi, kuri nav saistīti ar patoloģijām vai ierobežotu spēju kustēties, bet vēdera izeja ir mainīga. Cilvēks var būt kustīgs, ēst pareizi, taču vēdera izeja ik pa laikam pasliktinās. Vienu mēnesi tā var būt normāla, tad atkal nē. To sauc par kairināto zarnu sindromu, bet tikpat labi šie kuņģa un zarnu trakta funkcionālie traucējumi var būt radušies operācijas rezultātā, mazkustīga dzīvesveida dēļ, invalīdiem ar ierobežotām kustībām, iedzimtības rezultātā un tamlīdzīgi. Vēdera izeja var mainīties arī menstruālā cikla laikā. Pirms mēnešreizēm tā var būt normāla, bet uzreiz pēc tām pasliktināties, kas turpinās aptuveni 5‒10 dienas.

Vai cilvēka vecums saistīts ar aizcietējumu risku?

- Jo vecāki mēs kļūstam, jo lielāka ir iespēja, ka daļai no mums būs šādas problēmas. Taču tagad aizcietējumi parādās agrākā vecumā, nekā līdz šim, kad dzīvesveids bija aktīvāks. Vidēja vecuma cilvēkiem un jauniešiem kairinātās zarnas sindroms jeb funkcionālie traucējumi pārsvarā ir no stresa, dzīvesveida, nepareizas diētas, nepietiekošas šķidruma uzņemšanas, sēdoša darba. Pusaudžiem, sākot no 12‒13 gadu vecuma, to var saistīt ar hormonālajām vai arī ar dzīvesveida, ēšanas režīma izmaiņām. Tam visam klāt nāk arī nestabils psihoemocionālais stāvoklis, stress, kas pusaudžu vecumā ir izteikta problēma.

Ieteikumi profilaksei?

- Rekomendācijas ir visiem vienādas – pirmkārt, tas ir veselīgs dzīvesveids, kas sevī ietver kustības, sabalansētu uzturu un pietiekamu šķidruma uzņemšanu. Šajā ziņā neviens neko jaunu nav izdomājis. Nav obligāti jāizdzer divi litri, pilnīgi pietiks arī ar litru ūdens, ja cilvēki uzturā lieto daudz augļu un dārzeņu, kas stimulē regulāru vēdera izeju. Ja jums ir sēdošs darbs, būtu nepieciešams kārtīgi izkustēties vismaz 2‒3 reizes nedēļā. Ja vēdera izeja nav regulāra, tad iešanu uz tualeti vajadzētu padarīt par sava veida tradīciju un katru dienu tur vienkārši pasēdēt. Ne vienmēr tam būs rezultāts, bet šai telpai ir savs psihoemocionālais fons, kā rezultātā var tikt stimulēta vēdera izeja.

Šī ir intīma lieta, jo ne visi cilvēki ir gatavi doties pie speciālista un stāstīt par to, cik bieži un kāda veida vēdera izeja viņiem ir. Es gribētu ieteikt cilvēkiem ņemt vērā aizcietējumu sūtītos trauksmes signālus – ja notiek pēkšņas izmaiņas vēdera izejā. Tāpat pēc katras reizes ir jāpievērš uzmanība, kas pēc mums paliek tualetē, it īpaši ja ir aizdomas par asiņošanu. Parasti asinis rodas no aizcietējumiem un to izraisītiem hemoroīdiem jeb anālā kanāla vēnu mezglu iekaisumiem. Tāpat asins piejaukums var būt no polipiem zarnās, onkoloģiskiem veidojumiem zarnās. Pie pirmajām asins pazīmēm izkārnījumos nekavējoties jādodas pie ārsta.

Kā pareizi ārstē aizcietējumus?

- Vispirms ir jānoskaidro aizcietējumu iemesls. Parasti cilvēkiem ar aizcietējumiem jebkurā vecumā risinājums numur viens ir dzīvesveida maiņa. Tad nāk medikamentozā ārstēšana ar caurejas zālēm, kuras veicina vēdera izeju. Ja tā ir akūta problēma, tad šīs zāles jālieto tikai īslaicīgi. Ja iemesls ir hroniska vai iedzimta problēma un nav citu mehānisku iemeslu, tad ļoti svarīgs ir pareizs dzīvesveids, kam papildus tiek lietoti medikamenti.

Svarīgi ir mēģināt dabūt vēdera izejas regularitāti. Ja cilvēkam ir aizcietējumi un viņš ar zāļu palīdzību panāk to, ka vēders iziet 2‒3 reizes nedēļā, tad rezultāts ir sasniegts. Ja problēma ir hroniska, tad noteikti nevajag censties panākt, lai vēders izietu katru dienu.

Reizēm aizcietējumi nav saistīti ar izejas biežumu, bet pašu fekāliju formu ‒ tās ir tik cietas, ka cilvēks iet uz tualeti vairākas reizes, bet zarnas nevar iztukšoties. Tas nav aizcietējums, bet gan nepilnīga vēdera iztukšošanās. Par šādām problēmām īpaši sūdzas gados vecāki cilvēki. Par sliktu gan nenāktu papildus lietot uztura bagātinātājus, kuri veicinātu vieglāku vēdera izeju.

Kā izvēlēties līdzekli pret aizcietējumu?

* Pēc līdzekļa formas

‒ Galvenais ir izvēlēties medikamentu, kuru pašam cilvēkam ir viegli uzņemt. Pretaizcietējumu zāles ir pieejamas pilienu, tablešu un pulvera veidā. Bērniem labāk šādas zāles dot pilienu veidā. Vecākiem cilvēkiem, kuriem ir grūtāk norīt tabletes un nepatīk dzert pilienus, ir pieejami pulveri ar dažādām garšām.

* Bez laktozes un glutēna

- Vēl ir jāizvēlas tādas zāles, kuras pārlieku neuzpūš vēderu, jo šie medikamenti mēdz veicināt vēdera uzpūšanos. Tas cilvēkiem traucē, un viņi šādas zāles lieto nelabprāt, jo reizēm tiek piepūsts vēders, bet netiek sasniegts vēlamais rezultāts ‒ zarnu iztukšošanās.

* Pienskābās baktērijas

- Laiku pa laikam cilvēkiem ar vēdera problēmām iesaku līdztekus medikamentiem lietot arī labās baktērijas. Aizcietējumu gadījumā būtu jālieto probiotikas, kuru sastāvā ir vairāk pienskābo baktēriju, bet tajā pat laikā to sastāvā nav glutēna un laktozes, kas veicina vēdera uzpūšanos. Šīs probiotikas aizkavēs vēdera uzpūšanos gadījumos, kad tiek lietoti laksatīvie līdzekļi, un tiks panākts maksimāli pozitīvs efekts.