D, C vitamīns, vēl arī magnijs, cinks un kolagēns - ko tev patiesībā nodara pārāk daudz uztura bagātinātāju?
Uztura bagātinātāji ir noderīgi un atsevišķos gadījumos pat ļoti nepieciešami, taču pārmērīga to lietošana var kaitēt aknām un sirdij, vēsta portāls "Express".
“Sievietēm, kas vecākas par 50 gadiem, nevajadzētu lietot dzelzi, ja vien viņām nav dzelzs deficīta,” skaidro Dr. Debora Lī, uzsverot, ka mēnešreižu laikā sievietes zaudē asinis, tāpēc dzelzs papildus lietošana var būt noderīga, taču pēc menopauzes iestāšanās, dzelzi pastiprināti uzņemt nevajadzētu, jo tā pārpalikums organismā var būt toksisks aknām, sirdij un smadzenēm.
Attiecībā uz C vitamīnu, lietojot pārāk daudz šāda veida uztura bagātinātāju, "var rasties nierakmeņi". Pieaugušam cilvēkam maksimālā dienas deva ir 2000 miligramu. Zinātniski pierādīts, ka ieteicamās devas pārsniegšana noved pie tādām nepatīkamām blakusparādībām kā uztūkums, caureja, nelabums, vemšana, grēmām, galvassāpēm, bezmiega un nierakmeņu veidošanās.
Tāpat Dr. Lī piebilda, ka magniju nevajadzētu lietot vienlaikus ar citiem vitamīniem, jo tas var aizkavēt tā uzsūkšanos.
Uzmanīgi arī ar cinku!
Cinks ietilpst katrā tava ķermeņa šūnā. Tas ir svarīgs minerāls, kas stiprina imūnsistēmu, uzlabo cilvēka maņas, regulē cukura līmeni asinīs un vielmaiņu, kā arī veicina brūču ātrāku dzīšanu. Taču dienā nevajadzētu uzņemt vairāk par 40 miligramiem cinka, jo ilgtermiņā tas var beigties ar gremošanas sistēmas problēmām, metālisku garšu mutē, galvassāpēm, nogurumu, pastiprinātu svīšanu, muskuļu koordinācijas vājināšanos, alkohola nepanesību un pat halucinācijām.
Arī Lielbritānijas Nacionālā veselības dienesta paziņojumā ir teikts, ka “Pārmērīga vai pārlieku ilga uztura bagātinātāju lietošana var būt kaitīga veselībai!”.
Viens, kas izceļas "pūlī"
Tomēr ir viens preparāts, kurš ieteicams visu gadu, neatkarīgi no dzimuma un vecuma. Tas ir D vitamīns. Tomēr arī pirms šī vitamīna lietošanas vajadzētu konsultēties ar ārstu vai farmaceitu par pareizās devas izvēli.
D vitamīna deficīts ir plaši apspriests un aprakstīts, taču retāk tiek runāts par tā iespējamo pārdozēšanu. D vitamīna pārdozēšana no uztura avotiem vai saules iedarbības ir ārkārtīgi reta, tomēr mūsdienās šāda iespēja pastāv, ņemot vērā biežāku uztura bagātinātāju lietošanu. Lielāko daļu D vitamīna pārdozēšanas gadījumu izraisa tieši nepareiza uztura bagātinātāju dozēšana, ko veicina ne vien mūsdienās plaši pieejamais preparātu klāsts aptiekās, bet arī nereģistrētu uztura bagātinātāju piedāvājums dažādu valstu interneta veikalos.
Galvenās D vitamīna pārdozēšanas sekas ir kalcija līmeņa paaugstināšanās asinīs (hiperkalciēmija), kas var izraisīt sliktu dūšu un vemšanu, vājumu un biežu urinēšanu. Smagākos gadījumos D vitamīna pārdozēšana var radīt sirds ritma traucējumus un nieru bojājumus, piemēram, kalcija akmeņu veidošanos.
Tāpat Dr. Lī komentē multivitamīnu lietošanu, kurai viņa neredz sevišķi lielu jēgu. “Patiesībā nav daudz pierādījumu tam, ka ikdienas svarīgāko vitamīnu un minerālvielu kokteilis patiešām sniedz gaidīto rezultātu," viņa teica, piebilstot, ka nav gan arī pētījumu, kas pierādītu, ka multivitamīnu lietošana katru dienu ilgstošā laika periodā var kaitēt veselībai.
