Veselības inspekcija: pacientu tiesību ievērošanai ir jābūt ārstu darba ikdienai

Kā jūs pēc Covid-19 pandēmijas laika raksturotu galvenās problēmas, ar kurām nākas saskarties?

Es sākšu ar to, ka VI atbild par drošu pakalpojumu drošā vidē. Mums kopumā ir vairāk nekā 16 000 inspicējamo objektu - sākot no ārstniecības iestādēm un beidzot ar sociālās aprūpes centriem un izglītības iestādēm, bet, protams, ka pati svarīgākā ir veselības aprūpe. Šajā nozīmē VI ir nozares normatīvu izpildes uzraugs un kontrolieris. Pēc būtības mēs esam kā lakmusa papīrs, jo visi iesniegumi, zvani no iedzīvotājiem raksturo to, kas kopumā notiek veselības aprūpes sistēmā.

Patlaban tas lakmusa papīrs krāsojas gana sarkans, jo ļoti daudz sūdzību ir par nelaipnu attieksmi, par sliktu komunikāciju, par to, ka pacientam nav izskaidrots kaut kas par viņa saslimšanu un līdz ar to nav ievērots Pacientu tiesību likums. Lūzuma punkts bija 2022.gads, kad šis skaļais gadījums [imunologa Jevgēnija Ņikiforenko lieta - red.] izgaismoja virkni problēmu, kas bija VI krājušās daudzu gadu garumā. Tas deva grūdienu izvētīt un sakārtot savus rutīnas procesus, lai būtu sistēmiska pieeja. Tieši tādēļ mēs arī rosinājām izvētīt Pacientu tiesību likumu un Ārstniecības likumu. Kā mēs zinām, Pacientu tiesību likums ir spēkā no 2010.gada, 2019.gadā iznāca likuma komentāri, kur zinātniskā redaktore norādīja uz to, ka likumā pacienta tiesības ir deklaratīvas, jo nav parādīti mehānismi pacienta tiesību nepārprotamai implementēšanai kopējā kvalitatīvā ārstniecības procesā tā, lai pacientu tiesību ievērošana būtu ikvienas ārstniecības personas un ārstniecības iestādes darba neatņemama sastāvdaļa.

Pagājušajā gadā VI saņēma 640 iesniegumus par veselības aprūpes kvalitāti. Turklāt tā ir tikai redzamā daļa - pacienti vai viņu tuvinieki, kuri ar savu problēmu ir uzdrošinājušies vērsties VI. Es pieļauju, ka ir liela daļa, kas šīs problēmas noklusē un līdz VI neatnāk. Tāpat es gribu uzsvērt, ka pagājušajā gadā mums ir bijušas 104 sūdzības tieši par Pacientu tiesību likuma tā saucamajiem nemateriālajiem aizskārumiem, proti, cieņpilnu attieksmi, pilnvērtīgu komunikāciju, ar to saprotot, ka ir sniegta un izskaidrota informācija tā, lai pacients to saprastu. Sūdzību apjoms liecina, ka šis jautājums ir aktuāls.

Savukārt, ja mēs pievēršamies tieši pandēmijai, galvenais secinājums ir attiecināms jeb precīzāk tas atspoguļo vienu galveno problemātiku, un tā ir sabiedrības neapmierinātība, kas pandēmijas gados uzkrājusies tādā apmērā, ka radījusi spiedienu, kurš tuvojas sprādzienam. Kā tādam ātri vārāmam katlam, kuram tvaika izplūdes vārsts bijis slēgts… Šis secinājums attiecināms uz visām inspekcijas uzraugošajām jomām - kā sabiedrības veselības jomā, tā arī uz farmāciju un veselības aprūpi.

Tagad šī situācija, kas krājās pandēmijas saspringtajā laikā, nāk uz āru. Piemēram, veselības aprūpē pandēmijas laikā bija attālinātās konsultācijas, tagad ģimenes ārsts aicina pacientu pie sevis uz praksi, bet pacientam, kuram nepieciešama recepte, šķiet, ka to kā agrāk varēs nokārtot telefonintervijas veidā, un tādēļ rodas neapmierinātība.

Minējāt, ka esat saņēmuši 640 iesniegumus, tostarp 104 sūdzības par Pacientu tiesību likuma aizskārumiem. Tas ir vairāk nekā citus gadus?

2021.gadā bija 669 iesniegumi, bet vairāk pērn ir tieši par Pacientu tiesību likuma aizskārumu. 2021.gadā tādu bija 58. Tas ir labi, jo tas nozīmē, ka pacienti tam sāk pievērst uzmanību un par to sāk runāt, jo, kā jau es minēju, likums ir spēkā no 2010.gada.

Viena lieta, ko es gan gribu uzsvērt - pacienta tiesības nesākas VI. Tās sākas ārstniecības iestādē. Tādēļ es arī aicinātu ikvienu pacientu vai viņa piederīgo, ja ir noticis tiesību aizskārums, risināt šo jautājumu uzreiz ārstniecības iestādē. Pēc tam "post factum" to izdarīt jau ir daudz grūtāk. Piemēram, pašlaik aktuāls ir jautājums par emocionālo aizskārumu dzemdību laikā. Pērn tika saņemts arī pirmais iesniegums, kurā konkrēti minēta emocionālā vardarbība dzemdībās. Ginekologs, dzemdību speciālists komunikācijā ar pacienti nebija ievērojis pacientes tiesības uz laipnu komunikāciju. Speciālistam ir izteikts aizrādījums par minēto gadījumu, kā arī pacientes iesniegums nosūtīts izvērtēšanai Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisijai.

Bet no šī aizskāruma līdz iesniegumam VI pagāja pusotrs gads. Protams, ka pēc šī laika, aptaujājot konkrētā ārsta kolēģus, kuri arī tajā laikā bija tajā pašā telpā, viņi informāciju neapstiprina, jo neatceras faktus. Līdz ar to es ikvienu cilvēku aicinu šos jautājumus risināt nekavējoties uz vietas. Pēc tam to ir ļoti grūti pierādīt, ja vien tas nav fiksēts medicīniskajā dokumentācijā.

Konkrētajā gadījumā paciente pati gaidīja šo pusotru gadu?

Iesniegums no pacienta bija pēc pusotra gada. Katra Ārstniecības riska fonda iesnieguma izskatīšanai ārstu ekspertu sastāvs uzsāk ekspertīzi, kuras ietvarā veic pacienta medicīnisko dokumentu ekspertīzi, atsevišķos gadījumos pieprasa, lai ārstniecības iestādes komisija, ne mazāk kā trīs ārstniecības personu sastāvā, izskata konkrēto pacienta gadījumu, tāpat konkrētās ārstniecības personas aicinām sniegt informāciju, ierodoties inspekcijā, respektīvi, izvērtējam visus apstākļus.

Protams, ka pēc pusotra gada situāciju restaurēt ir diezgan grūti.

Cik daudz pašlaik kopumā ir saņemtas sūdzības par ginekoloģiju un dzemdniecību?

Pagājušajā gadā inspekcijā ginekoloģijā un dzemdniecībā kopumā izskatīti 33 iesniegumi. No tiem 17 izskatīti Ārstniecības riska fondā, un septiņos gadījumos pieņemts lēmums par kaitējuma atlīdzības izmaksu. Šo konkrēto septiņu kaitējumu ginekoloģijā un dzemdniecībā atlīdzību kopējās izmaksas ir 354 589,6 eiro. 2021.gada laikā tika izskatītas 36 sūdzības.

Ja mēs runājam tieši par epiduriālo anestēziju, kas ir aktuāla problēma, tad es varu teikt, ka līdz 2022.gada 1.augustam to valsts apmaksāja tikai, ja bija noteiktas indikācijas, kuras var iedalīt četros blokos. Pirmā bloka indikācijas, kuras saistītas ar sievietes veselību, otrā bloka indikācijas, saistītas ar dzemdību procesu, trešā bloka indikācijas, saistītas ar augļa veselību. Ceturtais bloks paredzēja tā sauktās "citas" indikācijas, tostarp stipru dzemdību sāpju dēļ izraisīta panika. Manā ieskatā šis regulējums ļāva šķirot pacientus, jo ne jau vienmēr stipras sāpes rezultējas ar paniku. Iznāca, ka, ja man bija nauda, tad es varēju saņemt atsāpināšanu, ja nē - turklāt nebija panikas izpausmju -, tad nē. No 1.augusta tas ir mainījies. Pagājušajā gadā bija divi iesniegumi, kuros bija jautājums arī par epiduriālo anestēziju, - viens bija kopumā par dzemdību pakalpojuma kvalitāti, otrs, vai pamatoti tika ņemta nauda par epiduriālo anestēziju, jo, iespējams, tā pienācās arī indikāciju dēļ. Diemžēl abos gadījumos bija tā, ka nebija regulējumā noteikto indikāciju, lai pielietotu epiduriālo anestēziju.

Kā pašlaik veselības aprūpi ietekmē inflācija?

Tas pašlaik ir sāpīgs jautājums, jo finansējums tiešā veidā ietekmē ārstniecības iestāžu darbu. Ikvienas ārstniecības iestādes mērķis ir sniegt kvalitatīvu pakalpojumu. Ja mēs atceramies, tad 2010.gadā tika samazināti slimnīcu tarifi, pielīdzinot tos zemākajām likmēm reģionālajās slimnīcās. Jau drīz pēc tam - 2011.gadā - sekoja patēriņa cenu pieauguma vilnis un inflācija bija 4,4%. Tarifos nedaudz ir pielikta sadaļa, kas attiecas uz algu jautājumu, bet tarifā ir arī otra daļa, kas ir saistīta ar pakalpojumu, un tur ietilpst gan medikamenti, gan pārsienamais materiāls, gan aparatūras un visas infrastruktūras uzturēšana. Ja tagad inflācija bija 22%, tad tajās slimnīcās, kur nepārtraukti strādā radioloģijas bloks, intensīvās terapijas bloks, operāciju bloks, laboratorija, uzturēšanas izmaksas pieaug ļoti strauji. Es domāju, ka uzturēšanas izmaksu pieaugums ir par 30-40%. Tādēļ tas ir ļoti būtisks jautājums.

Vai tas var ietekmēt veselības aprūpes pieejamību?

Par veselības aprūpes finansēšanas un organizēšanas kārtību valstī atbild Nacionālais veselības dienests. No VI skatu punkta skatoties, jā, saslimšanas ir ielaistas, un viens iemesls varētu būt tas, ka pacientam ilgi ir jāgaida uz kādu izmeklējumu vai pie kāda noteikta speciālista. Tomēr ir arī otra daļa, un tie ir cilvēki, kas īsti par savu veselību nerūpējas un pēc palīdzības vēršas novēloti.

Turpinot tēmu par augsto inflāciju, vai VI ir arī saņēmusi sūdzības par ārstniecības iestādēm? Piemēram, par higiēnas prasībām un karstā ūdens pieejamību?

Bija sūdzības par ārstniecības iestādēm, par izglītības iestādi par to, ka ir neatbilstoši sanitārie mezgli. Esam pārbaudījuši arī sociālās aprūpes centrus. Kopumā pagājušajā gadā ir bijuši 18 iesniegumi par higiēnas režīma neievērošanu ārstniecības iestādēs. Pārsvarā tas gan bija par individuālo aizsardzības līdzekļu neizmantošanu, proti, ārstniecības personas neizmantoja maskas.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šo sūdzību skaitā pieauguma nav. Mēs higiēnas prasību ievērošanu uzraugām, turklāt ne tikai ārstniecības iestādēs, bet arī izglītības iestādēs, skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas vietās, pirtīs, kā arī sociālās aprūpes centros.

Pandēmijas laikā tika izteiktas bažas, ka skaistumkopšanas bizness "aizies pagrīdē", pakalpojumi tiks sniegti antisanitāros apstākļos utt. Kāda situācija ir pašlaik, un vai šīs bažas apstiprinās?

Es teikšu, ka tad, kad pandēmijas laikā varēja pieteikties uz kompensācijām, skaistumkopšanas speciālisti tieši reģistrējās un mūsu uzskaites sistēma papildinājās. Šo uzskaites sistēmu izmantojam, arī ejot plānveida kontrolēs. 2021.gada sākumā, kad šis kompensāciju jautājums bija aktuāls, paziņojumus inspekcijai bija iesnieguši 12 000 personu. Pašlaik ir ap 10 000. Mēs pārbaudām tos, kuri mums ir iesnieguši paziņojumus par attiecīgo pakalpojumu sniegšanu.

Šobrīd Veselības ministrijā notiek diskusija par tarifu pārskatīšanu. Vai VI arī tajā iesaistās?

Tas īsti nav VI jautājums, tas ir Nacionālā veselības dienesta jautājums. Es tikai varu vērst uzmanību uz to, ka tam ir nozīme, jo tarifa otra sadaļa, kas nav saistīta ar algām, kopš 2010.gada ir vētīta nepietiekami un līdz ar ļoti augsto inflāciju ir kļuvusi ļoti sensitīva.

Jaunā veselības ministre lielu uzsvaru liek uz digitalizāciju. Jūsu vērtējumā, cik gatavas dažādiem inovatīviem risinājumiem ir slimnīcas, ārstu prakses, ambulatorā aprūpe? Piemēram, kā ar telemedicīnas pakalpojumu nodrošināšanu virknei pacientu grupu, kuriem ir ierobežotas pārvietošanās spējas?

Kopumā digitalizācija ir veselības aprūpes nākotne. Ja mēs runājam par Eiropu, tad 2022.gada maijā Eiropas Komisija ierosināja pieņemt regulu par Eiropas veselības datu telpu. To veido trīs bloki: pirmais bloks - fizisko personu dati, kas saistīti ar veselības aprūpi, un pašu fizisko personu piekļuve saviem veselības elektroniskajiem datiem, otrais bloks - šo datu tālāka izmantošana pētniecībā, inovācijās, pacientu drošībā, personalizētas medicīnas un politikas izstrādē, un trešais bloks ir iekšējā tirgus sakārtošana, lai dati būtu savstarpēji savietojami un izmantojami, un, protams, pāri visam, vienots tiesiskais regulējums, skaidrs tiesību un pienākumu regulējums ārstam, kārtība, kādā veselības aprūpes pakalpojums tiek nodrošināts, un skaidrs pacienta tiesiskās aizsardzības regulējums.

Kas attiecas uz tagadējo situāciju, tad mums ir darba grupa, kas Veselības ministrijā ar visiem šiem jautājumiem strādā. Te ļoti svarīgi ir sakārtot tiesisko regulējumu, lai skaidri būtu definētas ārsta tiesības, skaidri būtu definēta pacienta datu aizsardzība, kā arī būtu nepieciešams tiesiskais regulējums institūcijai, kas to visu uzrauga.

Tieši pandēmijas laikā bija aktuālas attālinātās konsultācijas, un pašlaik šāda veida pakalpojumu izmanto universitātes slimnīcas. It īpaši aktīvi to izmanto Bērnu klīniskā universitātes slimnīca - pirmreizējiem pacientiem tas tiek izmantots līdz pat 75%. Pārējās universitātes slimnīcas savukārt attālinātās konsultācijas pārsvarā izmanto pacientiem ar hroniskām saslimšanām.

Pērn pati VI iekūlās skandālā imunologa Jevgēnija Ņikiforenko lietā. Pēc tam Veselības ministrija paziņoja, ka plāno pilnveidot un izstrādāt pārmaiņu plānu pacientu tiesību aizsardzībai, tostarp veikt būtiskas izmaiņas VI praktiskajā darbā un kultūrā. Kādas izmaiņas šī gada laikā ir īstenotas?

Es to pieminēju jau sarunas sākumā, un šis gadījums tiešām izgaismoja problēmas VI. Procesi nebija sakārtoti. Es procesu sakārtošanu sāku, stājoties amatā, bet šis gadījums pamudināja visus aktīvi iesaistīties, lai saprastu, kas nestrādā pareizi. Rezultātā ir uzlaboti iekšējie procesi, mēs uz iesniegumiem raugāmies sistēmiski, reizi nedēļā kopā ar visu departamentu vadītājiem izejam cauri visiem iesniegumiem, un tos iesniegumus, kur ir aizdomas par pacienta tiesību aizskārumu, īpaši izvērtējam. Ir piesaistīti arī divi juristi, kas specializējas pacientu tiesībās.

Tas viss arī pamudināja iniciēt to, ka ir nepieciešamas izmaiņas Pacientu tiesību likumā. Tāpat ir svarīgi, lai ārstniecības iestādes pacientu tiesību ievērošanā izveidotu sistēmisku pieeju un mēs to varētu identificēt. Tostarp ir svarīgi, vai ir izveidotas atbilstošās procedūras, vai tās ir saprotamas un tiek pielietotas, nevis ir tikai pielīmētas pie sienas. Katram tās ir jāsaprot, un tai ir jābūt ārstu darba ikdienai.

Ir trīs galvenie noteikumi, lai pacients varētu justies drošs. Pirmais - viņam ir jāsaņem pilna informācija par savu slimību, par ārstēšanas plānu un to, kāds ir sagaidāms rezultāts. Turklāt informācija pacientam par to, kas ir sasniegts, ir jāsaņem pēc katra posma ārstēšanas plānā. Otrs - pacientam ir jāizskaidro izmeklējumu būtība, pacientam no izmeklējumiem ir tiesības arī atteikties, un ārstam tad jāspēj piedāvāt alternatīva. Trešais, kas ir ļoti būtiski un ko mēs diemžēl bieži neievērojam, - ikvienam pacientam ir tiesības, ka viņu ārstniecības procesā pavada tā sauktā atbalsta persona, vai tas būtu ģimenes loceklis, radinieks vai jebkura pacientam tuva persona. Turklāt tas neattiecas tikai uz pacientiem ar invaliditāti, bet uz jebkuru. Veselības aprūpe, manipulācijas, pati ārstniecības iestāde nav sasirgušā pacienta ikdiena, tā ir ārstniecības personas darba ikdiena. Pacientam tas rada papildu stresu, un tādēļ, ciktāl tas ir iespējams, būtu jāļauj, lai kopā ar pacientiem var būt pavadošā persona, kas var nomierināt un būt kopā.

Jūsu teiktais nozīmē, ka, no vienas puses, ir vērojama ārstu nezināšana par informāciju, kas viņiem ir jāsniedz pacientiem, no otras puses - pacientu nezināšana par savām tiesībām?

Es negribētu teikt, ka tā ir ārstu nezināšana, jo Pacientu tiesību likums ir spēkā daudzus gadus, bet ikdienas rutīnā tas kaut kā ir devalvējies. Ir jābūt cieņpilnai attieksmei, ir jābūt izskaidrošanai, un jau atkal jāsaka - pacientu tiesību īstenošanas plāns nav evakuācijas plāns pie sienas, tā ir sistēmiska pacientu tiesību īstenošanas procedūra ārstniecības iestādē, kuru pārzina un īsteno iestādē, un ja tā, tad komunikācija ar pacientu ir tā redzamā daļa, kuru nodrošina, es teiktu, nepārtraukta pacientu pieredzes monitorēšana, analīze un uzlabojumi ikdienā. Turklāt ir arī jāvērtē, vai pacients visu saprot, jo viņam tajā brīdī, iespējams, ir sāpes vai viņš ir uztraucies par savu veselību. Tieši ārstniecības persona ir tā, kura šajā brīdī ir vesela un atrodas savā darba vietā, tādēļ tieši ārstniecības personai ir jāuzņemas iniciatīva komunikācijā pie tam ar atgriezenisko saiti, lai pārliecinātos, ka sniegtā informācija ir saprasta.

Pagājušajā gadā parādījās informācija, ka Stradiņa slimnīcā lielākā daļa no veiktajām aknu transplantācijas operācijām bija neveiksmīgas. Kā sokas ar Stradiņa slimnīcā veikto aknu transplantāciju tematisko auditu?

Jā, ir veiktas 13 aknu transplantācijas operācijas un astoņas no tām ir neveiksmīgas. Veselības inspekcija slimnīcas Transplantāciju centra Aknu transplantācijas auditu uzsāka šogad janvārī. Audits iedalās trīs posmos. Pirmais ir iepazīšanās process, jo arī mūsu ekspertiem ir jāizpēta šī tēma, otrais posms ir konsultatīvais process ar speciālistiem šajā jomā, un mēs pašlaik esam tā nobeiguma stadijā. Tikai pēc tā sekos trešais posms - izvērtējuma process, kad mēs izvērtēsim konkrētās slimības vēstures. Šis posms varētu prasīt vēl vienu vai divus mēnešus.

Tāpat pagājušajā gadā Stradiņa slimnīcā bija gadījums, ka tika sajaukti mirušu cilvēku ķermeņi. Vai arī šajā lietā VI iesaistījās?

Šajā gadījumā lietu izmeklēja pati Stradiņa slimnīca.

Tas, ko es gribu pateikt, - mēs pašlaik visiem iespējamiem pārkāpumiem pieejam sistēmiski un veidojam datubāzi ar iesniegumiem, kuri nonāk mūsu uzmanības lokā. Tie ir ne tikai iesniegumi VI, bet arī informācija, kura parādās medijos, sociālajos tīklos. Ja parādās lietas, kas liecina par apdraudējumu pacienta veselībai un dzīvībai, mēs uzsākam pārbaudes pēc savas iniciatīvas.

Tāpat, ejot plānveida pārbaudēs, mēs vērtējam, kā konkrētajā ārstniecības iestādē ir uzlabojusies pārvaldība.

Vai ir plānoti vēl kādi tematiskie auditi?

Jā, tematiskos auditus veicam regulāri, un tie ir plānoti. Aknu transplantācijas audits ir neplānotais audits jeb ārpus plāna. Mums ir bijis insulta vienības audits, kad mēs vienlaicīgi auditējām visas insulta vienības, vērtējot, vai visās vienībās tiek sniegts vienāda līmeņa un apjoma pakalpojums, tā sniegšanas savlaicīgums, diagnostika, ārstēšanas rezultāti, respektīvi auditā identificējam problēmu, norādām nepieciešamos uzlabojumus un iespējamos risinājumus, sniedzam ieteikumus izmaiņām regulējumā. Pašlaik mums rit ļoti plašs kardioloģijas audits, kas noslēgsies tikai gada beigās un kuru mēs veicam sadarbībā ar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas speciālistiem. Mēs auditējam visas slimnīcas, kuras pieņem pacientus ar akūtu koronāro sindromu. Mūsu mērķis ir paskatīties, vai visur sistēma strādā un vai vienāda līmeņa slimnīcās tiek sniegts līdzvērtīgs pakalpojums un pacienti saņem vienādu ārstēšanu. Tas ir ļoti liels audits, un apkopojums būs gada beigās.

Vēl ir arī plānveida kontroles, kuras notiek katru gadu tā, lai piecu gadu laikā pārbaude būtu bijusi visos inspicējamos objektos. Pērn bija vairāk nekā 3000 šādu pārbaužu.

Cilvēki pauž bažas, ka ne vienmēr viss ir tik labi, kā iecerēts, onkoloģijas un paliatīvajā aprūpē. Vai arī šīm jomām gatavojaties pievērsties pastiprināti?

Onkoloģijas jomā mums bija audits par mamogrāfijas pakalpojumiem. Mums arī nesen bija saruna par plašāku auditu onkoloģijā, tādēļ, jā - mēs tādu plānojam, bet pagaidām neko konkrētāku es vēl negribētu paust. Te gan arī ir jāuzsver, ka auditus veic tikai ārsti, un viņu skaits VI ir ierobežots. Tāpat tikai ārsti izskata kvalitātes sūdzības, kas nozīmē arī visas konkrētā pacienta medicīniskās dokumentācijas analīzi. Tas ir ļoti apjomīgs darbs, un auditi vēl ir ārpus tā visa. Audits ir ļoti pamatīgs, skrupulozs darbs.

Vienlaikus auditi ir ļoti vajadzīgi, jo pēc tiem tiešām ir pārliecība, ka pakalpojums ir drošs.

Vēl viena problēma, kur mēs veicām ļoti apjomīgu pārbaudi, bija atbrīvojumi no valsts eksāmenu kārtošanas skolās. Mēs izskatījām 730 gadījumus un tikai septiņos gadījumos mēs konstatējām pārkāpumus. Vienlaikus arī šajos septiņos gadījumos mēs nevaram izdarīt secinājumu, ka kāds ir rīkojies prettiesiski. Viens no pārkāpumu iemesliem bija, ka bija nepietiekams izvērtējums no ārsta puses un iztrūka nepieciešamā speciālista atzinuma, otrs, ka bija procedūras pārkāpumi, taču šajā gadījumā bumba ir izglītības iestādes pusē, kas to pieļāva. Taču es vēlreiz uzsvēršu, ka arī šie pārkāpumi vēl neliecina, ka atbrīvojumi būtu piešķirti prettiesiski. Tagad ir pārskatīti Ministru kabineta noteikumi, un ir skaidri pateikts, kuri speciālisti vai ārstu konsīlijs skolēniem ar konkrētām diagnozēm var piešķirt atbrīvojumu no valsts eksāmeniem. Līdz ar to šī sistēma sāk sakārtoties.

Vai VI veic pārbaudes arī par atbrīvojumiem no latviešu valodas eksāmeniem, kas būs jākārto Krievijas pilsoņiem, lai pagarinātu uzturēšanās atļaujas Latvijā?

Pēc savas iniciatīvas mēs šādas pārbaudes neveicam, mēs to darām, ja pārbaudīt informāciju lūdz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP). Tagad šādi lūgumi parādās.

Un ir gadījumi, kad atbrīvojumi ir piešķirti nepamatoti?

VI pēc PMLP lūguma izvērtē fizikālās un rehabilitācijas ārstniecības personu izsniegto medicīnisko atzinumu pamatotību, pārbaudot, vai pacienta medicīniskajā kartē uzrādītā ārstniecības vēsture un ieraksti pamato konkrēti noteiktās diagnozes vai funkcionēšanas ierobežojumu objektivitāti.

Pēdējo trīs gadu laikā inspekcija vidēji mēnesī saņem vienu pieprasījumu no PMLP par fizikālās un rehabilitācijas ārstniecības personu izsniegto medicīniskā atzinuma pamatotības izvērtējumu. 2020.gadā inspekcija konstatēja neobjektīvu pamatojumu diagnozei vai funkcionēšanas ierobežojumiem trīs izsniegtajos medicīniskajos atzinumos. 2021.gadā tādi nav konstatēti. 2022.gadā inspekcija izskatīja sešus iesniegumus, un atzinuma pamatotībā pārkāpumi nav konstatēti.

Atbilstoši Ārstniecības likuma 84.pantam par medicīnisko atzinumu sniegšanas pārkāpumiem piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt naudas soda vienībām, atņemot tiesības nodarboties ar ārstniecību uz laiku no sešiem mēnešiem līdz diviem gadiem vai bez tā, bet juridiskai personai - no piecdesmit līdz piecsimt piecdesmit naudas soda vienībām.

VI ir jāpārbauda arī gadījumi, kad parādās neatbilstības zāļu verifikācijas sistēmā. Kādi ir līdzšinējie secinājumi?

Es sākšu ar to, ka verifikācijas sistēma Eiropā tika ieviesta 2019.gadā. Ja to vienkāršoti izskaidro, tad katrai mazajai zāļu kastītei, ko jūs pērkat aptiekā, ir unikāls svītrkods, un tādējādi tiek nodrošināts, lai medikamentu apritē, sākot no ražotāja un līdz pat vairumtirdzniecībai un mazumtirdzniecībai, nevarētu ienākt viltojumi. Ja aptiekā, noskenējot svītrkodu, parādās, ka tāda nav, no sākuma pārbaude ir jāveic pašai aptiekai - iespējams, skenējot nav nospiests pareizais taustiņš utt. Ja tehniskas kļūdas nav, tad pieslēdzamies mēs, bet līdz šim nav bijuši tādi gadījumi.

Mums ir arī plānveida pārbaudes, un pērn Farmācijas departamenta darbinieki ir devušies vairāk nekā 400 pārbaudēs, kā arī izskatīja sūdzības.

Ko var teikt par zālēm, kuras tiek pārdotas ārpus aptieku sistēmas? Vai jums ir kādas indikācijas par internetā iegādājamajām zālēm?

VI ir dotas pilnvaras liegt piekļuvi nelegālām tīmekļa vietnēm, un pagājušajā gadā VI ir liegusi piekļuvi 14 tīmekļa vietnēm. Šogad piekļuve ir liegta jau četrām tīmekļa vietnēm. Ir, piemēram, viens tirgotājs, kurš visu laiku atjaunina savu domēnu.

Kas tiek šādās vietnēs piedāvāts?

Ļoti izteikti ir, ka tiek piedāvāti steroīdi, ko vispār nedrīkst darīt. Pandēmijas laikā aktīvi tika piedāvāti preparāti, par kuriem deklarēja, ka tie esot Covid-19 ārstēšanai.

VI pārziņā ir arī kontrole ķīmisko vielu un ķīmisko maisījumu tirdzniecības, kosmētikas līdzekļu drošuma jomā. Kāda pašlaik ir situācija?

Mēs pārbaudām, vai marķējumos neparādās kādas aizliegtās vielas. Mums ir arī tiesības izņemt paraugus un nosūtīt pārbaudēm uz laboratoriju. VI uzraudzībā ir vairāk nekā 1500 objektu, sākot no šo līdzekļu vairumtirgotājiem.

Nesen tika izdots arī aizliegums pārdot kādu vējstikla šķidrumu.

Jā, šī līdzekļa tirdzniecība nonāca policijas redzeslokā, mēs pārbaudījām tā sastāvu un likām izņemt no aprites. Šim līdzeklim nebija identificējams ražotājs, un izskatās, ka tas varētu būt arī nelegāls ražojums.