5 lielākie imūnsistēmas ienaidnieki
Tieši pandēmijas laikā – kad Covid-19 nodemonstrēja visai cilvēcei, cik vareni var būt vīrusi –, visticamāk, ikviens aizdomājās par savu imūnsistēmu.
Lai cik fatāli tas izklausītos, gandrīz trīs ceturtdaļas mūsu imūno īpašību atrodas gēnu, nevis mūsu pašu ietekmē. Un kas notiek ar atlikušo daļu? Kā un cik lielā mērā mēs paši iedarbojamies vai sadarbojamies ar savu imūnsistēmu?
Mūsu imūnsistēma atceras katru mikrobu, ar kuru tā jebkad ir cīnījusies un uzveikusi. Tas nozīmē: ja mikrobs nonāk organismā otrreiz, imūnsistēmai ir saglabāts ieraksts, kas ļauj ātri pazīt mikrobu un atvairīt to, pirms tam ir iespēja mūs inficēt.
Imūnsistēma ietekmē katru slimību. Tā ir attīstījusies miljoniem gadu, lai saglabātu homeostāzi – organisma spēju jebkurā līmenī saglabāt patstāvību un pastāvību, par spīti nepārtrauktiem draudiem. Un šie draudi var nākt ne tikai no ārpuses, no mikroorganismiem vai traumām, bet arī rasties iekšienē, kad normālas šūnas pārvēršas vēža šūnās vai kad imūnsistēma uzvedas neatbilstoši, uztverot mūsu pašu šūnas kā svešas, piemēram, autoimūnās slimības gadījumā. Izmantojot šo spēcīgo un sarežģīto sistēmu, ir iespējams neskaitāmos veidos uzlabot cilvēka veselību – lai gan mēs par to vēl ļoti maz zinām.
Kāpēc biežāk saaukstējamies tieši ziemā?
Zinātniekiem līdz šim bijušas diezgan izvairīgas atbildes, tostarp tradicionāls skaidrojums: saaukstēšanās un gripas sezona iestājas vēsākos mēnešos, jo cilvēki vairāk uzturas telpās, kur gaisā esošie vīrusi varētu vieglāk izplatīties.
Tikai 2022. gada nogalē tika publicēts pētījums, kurā atklāta līdz šim nezināma imūnā reakcija, kas deguna iekšienē cīnās pret augšējo elpceļu infekcijas izraisošiem vīrusiem. Turpmākās pārbaudes atklāja, ka šī aizsargājošā reakcija tiek kavēta zemākā temperatūrā, kas palielina infekcijas iespējamību.
Deguns ir viens no pirmajiem punktiem, kuros ārējā vide saskaras ar ķermeņa iekšieni, kā arī iespējamais slimību izraisošo patogēnu ieejas punkts. Patogēni tiek ieelpoti vai tieši nogulsnēti (piemēram, ar rokām) deguna priekšpusē, no kurienes tie virzās dziļāk pa elpceļiem un nonāk organismā, inficējot šūnas, kas var novest pie augšējo elpceļu infekcijas. Tas, kā elpceļi aizsargā sevi pret šiem patogēniem, ilgu laiku ir bijis slikti izprasts.
Tagad, zinot šo jauno imūnmehānismu degunā, kas tiek pastāvīgi “bombardēts”, rodas jautājums: “Kā varam izmantot šo dabisko procesu un atjaunot deguna aizsargmehānismu, pastiprināt to, īpaši aukstākos mēnešos?”
Tas ir vienkārši – jādzer pietiekami daudz ūdens un jāuztur deguna gļotāda veselīgi mitra. Šim nolūkam der arī skalošana ar sālsūdeni vai kāds dabisks līdzeklis deguna gļotādas profilaktiskai kopšanai un ārstēšanai. Der apsvērt arī dušu vakarā pirms gulētiešanas, noskalojot no ķermeņa un matiem nevēlamos putekļus, gaisa piesārņojumu un alergēnus. Tas novērsīs šo nevēlamo daļiņu ieelpošanu gultā. Uzkavēšanās dušas tvaikos arī palīdzēs atbrīvot gļotādu deguna ejās un mitrinās sausas gļotādas.
