Izplatītākais iemesls, kas izraisa vēzi pasaulē, un citi svarīgi jautājumi. Atbildes sniedz eksperti
Vēža pacientu aprūpes uzlabošanai Latvijā efektīvam lēmumu pieņemšanas procesam jānotiek ne tikai ekspertu, bet arī politikas līmenī, un izaicinājums tam visam ir laiks, komentē starptautiskie eksperti. Savukārt vēža ārstēšana mūsdienās nav iedomājama bez ģenētiskiem testiem un mērķterapijas.
Starptautiskie eksperti komentē Eiropas Savienības Reformu ģenerāldirektorāta finansētā projekta “Vēža aprūpes koordinācijas un skrīninga uzlabošana Latvijā un Slovākijā“ gaitu.
Pērn rudenī un arī 2023. gada janvāra beigās, brīdi pirms Pasaules pretvēža dienas 4. februārī, vizītē Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā bija ieradušies Eiropas Vēža institūtu organizācijas (OECI) un Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskās Vēža pētniecības aģentūras (IARC) pārstāvji, lai sniegtu ekspertīzi par nacionāla mēroga vēža reģistru, skrīningu, kā arī virzību uz visaptverošu vēža centru un visaptverošu vēža aprūpes tīklu Latvijā, kas sekmētu vienlīdzīgas iespējas pacientiem.
Projekta gaitu Latvijā aprakstīja Starptautiskās Vēža pētniecības aģentūras vecākais zinātnieks Andrē Karvalju, kura galvenās intereses ir strādāt pie zinātnes ieviešanas un kapacitātes palielināšanas kā instrumentiem, lai uzlabotu vēža kontroli un kvalitātes nodrošināšanu. Viņam pievienojās kolēģe, IARC sabiedrības veselības speciāliste Nadja Dimitrova. Tāpat to komentēja Eiropas Vēža institūtu organizācijas kvalitātes un akreditācijas direktors Saimons Obersts, kurš sniedza ieskatu vēža apkarošanas iespējās.
Kādi, jūsuprāt, ir lielākie izaicinājumi, ieviešot šo projektu Latvijā?
Andrē Karvalju: Darbs pie ICCCS projekta ir sadalīts trīs virzienos – vēža reģistrs, vēža skrīnings un visaptveroša vēža pacientu aprūpe, kamēr augstākais mērķis ir integrēt šos elementus, lai uzlabotu vēža aprūpes efektivitāti Latvijā. Katrā no darba virzieniem tiek iesaistīti vietējie eksperti, taču izaicinājums ir lēmumu pieņemšanas process, kam jānotiek politikas līmenī. Projekta rezultātu ilgtspējas nodrošināšanai ir svarīga vietējo ieinteresēto pušu apņēmība, tāpēc viņu lēmumi ir izšķiroši procesam, un eksperti sagaida viņu atbalstu.
Saimons Obersts: Viena no lielākajām problēmām ir laiks – gan projekta īstenošana diezgan īsā laikā, gan arī aizņemto klīnicistu, pētnieku un vadītāju laiks. Vēl viens izaicinājums ir spējas dažādām organizācijām sadarboties visā veselības aprūpes un pētniecības jomā. Nākošais izaicinājums ir datu pieejamība klīniskā līmenī – elektronisko veselības datu pieejamība nav universāla.
Kāds ir Latvijas veicamo darba uzdevumu progress?
Saimons Obersts: Progress ir labs – pašlaik tiek apspriests starpziņojums par Visaptverošo vēža infrastruktūru. Janvārī klātienes vizīte notika par Visaptverošo vēža infrastruktūru.
Andrē Karvalju: Projekts īstenots pēc loģiskas ietvara pieejas – katrs partneris sniedz ieguldījumu un veic konkrētas aktivitātes, lai radītu gaidītos rezultātus. Rezultāti ir rīcības plāni, stratēģiskie ceļveži un praktiski norādījumi par to, kā uzlabot dažādo vēža aprūpes elementu efektivitāti. Šie rezultāti ir balstīti uz situācijas analīzes un starptautiski saskaņotiem standartiem. Pēc rīcības plānu ieviešanas vietējo ekspertu vadībā tie var sasniegt gaidīto efektu, proti, vēža sloga samazināšanos valstī.
Kā vēža reģistrs var būt nozīmīgs starptautiskā līmenī neatkarīgi no valsts?
Saimons Obersts: Eiropas vēža apkarošanas plāna kontekstā ir svarīga nepieciešamība salīdzināt vēža radīto slogu visās dalībvalstīs, un, lai to paveiktu, ir ļoti nozīmīgi izveidot efektīvu vēža reģistru.
Andrē Karvalju: Populācijā balstītie vēža reģistri apkopo datus noteiktā iedzīvotāju vidū noteiktā reģionā vai valstī. Šie dati tiek izmantoti, lai aprēķinātu rādītājus un veiktu analīzi, kas raksturo vēža slogu – saslimstību, mirstību, izdzīvotību, tendences – pēc vēža lokalizācijas, vecuma grupas, diagnozes stadijas utt. Šādi reģistri jeb PBCR (population–based cancer registries) ievēro starptautiskus standartus, kas ļauj iegūt rādītājus, kuri ir salīdzināmi starptautiskā līmenī un publicēti īpašās tīmekļa vietnēs, kas ir brīvi pieejamas lēmumu pieņēmējiem un sabiedrībai. Vēža sloga indikatoru un tendenču izpēte nacionālā un starptautiskā līmenī nodrošina iesaistīto dalībnieku lēmumu pieņemšanas procesu attiecībā uz prioritāšu noteikšanu, resursu sadali un vēža pacientu aprūpes progresa novērtēšanu.
Vai vēža skrīninga programmas un augstas kvalitātes vēža reģistri ir galvenās prioritātes šajā projektā? Kāpēc?
Andrē Karvalju: Vēža skrīnings un vēža reģistrs ir svarīgas ICCCS projekta daļas. Tomēr galvenā prioritāte ir dažādu vēža aprūpes elementu integrācija, kas ietver agrīnu atklāšanu, diagnostiku, ārstēšanu, novērošanu un paliatīvo aprūpi. Katrs no elementiem ir jānodrošina ar kvalitatīvu datu vākšanu un analīzi, lai varētu uzraudzīt progresu.
Saimons Obersts: Labāks skrīnings un vēža reģistrs ir ļoti svarīgi, tāpat arī ceļvedis vienota Visaptveroša vēža centra izveidei Latvijā, kas apvieno visu vēža pacientu aprūpi, izglītību un vēža pētniecību, kas patlaban nav tik integrēti, kā būtu optimāli.
Patlaban aizvien vairāk tiek runāts par iespējām, ko var sniegt modernas ārstēšanas un diagnostikas pielietošana onkoloģijas aprūpē mūsdienās, sniedzot zinātniskus pierādījumus onkoloģijai nevis kā letālai, bet gan hroniskai slimībai. Lūdzu jūsu komentārus par šo…
Saimons Obersts: Dažās ES dalībvalstīs vairāk nekā 50% vēža pacientu izdzīvo vairāk nekā piecus gadus pēc viņu diagnozes atklāšanas, un reālistisks mērķis ir līdz 2035. gadam panākt 70%, tad vēzis kā hroniska slimība kļūs par izplatītāko scenāriju un pieredzi. Tāpēc lielāks uzsvars jāliek uz izdzīvotības aprakstiem, lai pacientiem pēc iespējas novērstu recidīvu.
Eiropas Komisija ir pasludinājusi vienīgo prioritāti medicīnā – onkoloģiju. Kādus rezultātus mums vajadzētu sagaidīt?
Saimons Obersts: Rezultāti attiecībā uz pacienta dzīves kvalitāti, izdzīvotību un pieredzi, visticamāk, nebūs tūlītēji – ir vajadzīgs laiks, lai panāktu kumulatīvas izmaiņas. Taču neapšaubāmi būs uzlabots vēža skrīnings, lielāks uzsvars uz personalizētu medicīnu, uzlabota piekļuve mērķterapijai, paliatīvajai aprūpei, palielināsies informētība un atbalsts pacientiem un viņu aprūpētājiem, mērķtiecīgāki un visaptverošāki dati par vēzi un pacientu iespējas. Šo darbību rezultātā pacientiem būs labāki izdzīvotības rādītāji un labāka dzīves kvalitāte.
Kad mēs, jūsuprāt, varētu uzveikt vēzi Eiropā?
Saimons Obersts: Tas ir ilgstošs kumulatīvs process, taču vēzis kā bioloģiska slimība vienmēr būs ar mums Eiropā. Vairāk nekā 50% vēža gadījumu izraisa cilvēka uzvedība, un līdz šim viens no izplatītākajiem iemesliem ir smēķēšana.
Kādus mūsdienu instrumentus mēs varētu izmantot, lai noteiktu prioritāti cīņā pret vēzi?
Saimons Obersts: To nodrošinās daudz labāki dati no slimnīcām un pētniecības organizācijām. Asins analīzes vēža noteikšanai, izmantojot ģenētiskās analīzes. Tam palīdzētu mākslīgais intelekts diagnostikas iekārtās, jauna tipa ierīces skrīningam (piemēram, elpas testi), robotika ķirurģijā, augstākas kvalitātes staru terapija.
Kas ir molekulārais audzēju konsīlijs (molecular tumor board – MTB), kāds ir mērķis, galvenā ideja un kāda tam ir nozīme vēža ārstēšanā?
Saimons Obersts: Molekulārais audzēju konsīlijs ir ekspertu grupa, kas tiekas (parasti reizi nedēļā), kas izskata detalizētus molekulāros (parasti genomiskos) datus, kas sniedz detalizētu informāciju par to, kuri gēni ir mutējuši šī pacienta audzējā un kādu mērķterapiju var nozīmēt šim pacientam.
Pēdējos gados cīņa pret vēzi ir arī visas Eiropas Savienības prioritāte, un 2022. gadā arī Latvijā valdībā tika apstiprināts Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2022. – 2024. gadam, kas paredz virkni uzlabojumu, kam ir nepieciešams nacionāls finansējums.
