Pavasara dullums. Kāpēc vieni ir laimīgi un enerģiski, bet citi slīgst grūtsirdībā?

2008. gada Kanādas Atkarību un garīgās veselības centrā kanādiešu zinātnieki veica unikālu izpēti – rudens/ziemas un pavasara/vasaras sezonā mērīja un salīdzināja cilvēku smadzenēs vielas daudzumu, kas aizvada no smadzenēm serotonīnu. Pirmo reizi tapa zināms, ka šo transportvielu daudzums ziemā ir daudz lielāks nekā vasarā, kas nozīmē, ka serotonīna aizvadīšana gada tumšākajā laikā ir intensīvāka.

Serotonīns ir iesaistīts fizisko funkciju – ēšanas un enerģijas līdzsvarošanas – regulēšanā, kā arī kontrolē emocionālās funkcijas – garastāvokli un enerģijas līmeni. Šīs parādības dažādos gadalaikos atšķiras, bet tikai tagad saprotams, kā sezona maina serotonīna līmeni, un līdz ar to, kāpēc daļa veselu cilvēku var izjust garastāvokļa un enerģijas kritumu ziemā, nemaz nerunājot par regulāriem depresijas gadījumu atkārtojumiem, no kā cieš daudz jutīgāki indivīdi.

Ejiet ārā!

Jau 2000. gadā Amerikā tika veiktas plašas aptaujas, lai noskaidrotu, vai laika apstākļi ietekmē cilvēku garastāvokli, lai gan visiem skaidrs, ka ietekmē taču! Tomēr rezultāti bija pretēji gaidītajiem – proti, nekāda īpaša ietekme netika atklāta. Tas šķita absurdi pat pašiem zinātniekiem, tāpēc dažus gadus vēlāk Mičiganas universitātes pētnieki atkal ķērās pie šīs teorijas. Viņi atklāja divus nozīmīgus faktorus, kas iepriekš netika ņemti vērā: cik daudz laika cilvēks pavada ārā, un kas tas ir par gadalaiku. Ļoti gudri, jo patiesībā šo sakaru starp laika apstākļiem un noskaņojumu ir grūti konstatēt, jo attīstītajās valstīs iedzīvotāji vidēji 93% no sava laika pavada iekštelpās, kas viņus stipri attālina no laika mainīguma iedarbības.

Iesaistot pētījumā vairāk nekā 600 amerikāņu no visas lielās valsts, zinātnieki nonāca pie ļoti svarīga secinājuma – ja cilvēks uzturas ārā pietiekami daudz laikā, kad pavasaris nomaina ziemu, tam ir ļoti labvēlīga ietekme uz veselību. Apmēram tāpat ir, kad ziemas vidū dodas ceļojumā uz kādu no siltajām zemēm. Tad tu pēkšņi atceries, ka dzīve ir krāsaina un prieka pilna, ko ziemā parasti aizmirst. Kādi ir šā siltā laika plusi? Tas uzlabo gan omu, gan atmiņu, gan veicina atvērtību jaunai informācijai un radošām domām, tas ir, paplašina kognitīvās spējas.

Lai gūtu labumu no silta, saulaina laika, – ārā jāpavada vismaz 30 minūtes

Zinātnieki arī konstatēja, ka amerikāņiem optimālā temperatūra, kurā iespējams nodrošināt labu garastāvokli, ir 22 grādi pēc Celsija, apmēram istabas temperatūra. Tiesa, šī ideālā temperatūra varētu arī reģionāli atšķirties, jo, piemēram, mičiganiešiem pietika ar 18 grādiem, kamēr dienvidniekiem – teksasiešiem – bija augstākas prasības, tas ir, 30 grādi, lai viņi justos lieliski. Tiklīdz ir karstāks vai aukstāks, noskaņojums mainās uz slikto pusi. Kā liecina citi pētījumi, karsts laiks vispār palielina nesavaldīgumu un vardarbīguma tendences cilvēkā.

Otrs nosacījums, lai gūtu labumu no silta, saulaina laika, – ārā jāpavada vismaz 30 minūtes. Ar atvērtu logu vien arī nepietiks, jo pētījums rāda: atrašanās telpās, kad ārā ir tik patīkami pavasarīgs laiks, patiesībā pasliktina garastāvokli un ierobežo visas kognitīvās spējas – spēju sajust, uztvert, atcerēties, domāt, analizēt un iztēloties. Īsi sakot: kaitē intelektam. Kāpēc? Var jautāt katrs pats sev, bet kurš normāls cilvēks gan tādā situācijā nejustos apdalīts, aizkaitināts un garlaicības nomocīts?

Mīlestības laiks – mīts?

Vai hormonālo izmaiņu dēļ, vai tā dēļ, ka biezos džemperus ir nomainījuši plīvojoši svārciņi, bet pavasarī mīlestība jūtama pat gaisā. Varbūt pareizāk būtu runāt par seksu, kas šajā gadījumā ir precīzāks rādītājs. Tāpat arī neplānotas grūtniecības, kuru skaits pavasarī pieaug.

No bioloģiskā viedokļa vairākumam dzīvnieku un, iespējams, arī augu sugu piemīt sezonālas uzvedības un psiholoģijas atšķirības, un sezonāli cikli ir arī cilvēku apaugļošanās jomā. Mūsdienās tam grūti ticēt, jo mēs tomēr homo sapiens nepieskaitām pie sezonālās vairošanās sugām. Taču pētījumi rāda savu – ziemas beigas un pavasara sākums ir acīmredzot mūsu sugas mīlestības (vai vismaz vairošanās) sezona.

Par to liecina arī Izraēlas pētnieku atklājums 2013. gadā. Analizējot vairāk nekā 6000 vīriešu spermas paraugu, viņi konstatēja: cilvēku sēklas kvalitāte var palielināties vai samazināties atkarībā no gadalaika, bet viskvalitatīvākā sperma ir ziemas beigās un pavasara sākumā. Tieši šajos mēnešos tajā ir vislielākā kustīgo spermatozoīdu koncentrācija, kas sola veiksmīgu apaugļošanos.

Pavasarī mostamies, ostāmies, čupojamies, lai, atrodot īsto, veidotu attiecības

Neraugoties uz to, vairākums zinātnieku nesaskata pietiekami daudz pierādījumu, lai apgalvotu, ka tieši pavasaris ir laiks, kad cilvēki nododas mīlas priekiem. Gluži pretēji, gadsimtiem ilgi dzimstības statistikas dati un tendences liecina ko citu. Kā rāda 2001. gada amerikāņu pētījums par reprodukcijas bioloģiskajiem ritmiem, vēsturiski pavasarī ir bijusi dzimstības, nevis seksa aktivitātes kulminācija. Piemēram, 16. gadsimta beigās tradicionāli martā dzimstība pieauga par vidēji 20%, kas nozīmē, ka bērni tika ieņemti jūnijā. Pēdējo 400 gadu laikā gan šī tendence noplakusi līdz 10% virs vidējā, bet pašlaik amerikāņiem visvairāk bērnu dzimst augustā un septembrī – tātad ieņemti ziemā.

Rudens un ziema ir laiks, kad mūsdienu cilvēkiem konstatēta vislielākā seksuālā aktivitāte, kā arī saslimšana ar seksuāli transmisīvajām slimībām. Šo faktu apstiprina arī Latvijas rādītāji – visvairāk bērnu pēdējos desmit gados dzimuši jūlijā un augustā. Var teikt, ka latvieši papardes ziedu tagad meklē vēlu rudenī un ziemā. Patiesībā viss ir loģiski – pavasarī mostamies, ostāmies, čupojamies, lai, atrodot īsto, veidotu attiecības.

Pavasara trakums vai pavasara švakums?

Palielinoties gaismas intensitātei un ilgumam pavasarī, organisms sāk samazināt melatonīnu – hormonu, kas palīdz regulēt miega un nomoda ritmu – produkciju. Mehānisms, kā tas notiek, vēl nav īsti atšifrēts – smadzenes kaut kādā veidā, iespējams, caur acs tīkleni, mēra saules gaismas daudzumu, tad šo informāciju nodod tālāk čiekurveida dziedzerim jeb epifīzei, kas atrodas galvas centrā un ko dēvē arī par trešo aci. Tas ir unikāls bioloģiskais pulkstenis un piegādā hormonus diennakts garumā visam organismam. Jo mazāk melatonīna izdalās, jo miegainums izzūd, uzlabojas garastāvoklis, rodas vairāk enerģijas un pastiprinās dzimumtieksme.

Dienas gaismas ultravioletie stari ir arī būtiski nepieciešami, lai mūsu organismā sintezētos D vitamīns. Saules trūkuma dēļ ziemā veidojas mazāk D vitamīna, kas ietekmē ne tikai kaulu stāvokli, bet arī mūsu imūnsistēmu un šūnu veidošanos. Šā vitamīna trūkums ir saistīts arī ar depresijas simptomiem, savukārt tā daudzuma palielināšanās veicina prāta spēju un garīgās enerģijas uzlabošanos un hormonu līmeņa celšanos. Jo vairāk saules, jo vairāk tiek izdalīti endorfīni, testosterons, estrogēns.

Slikto omu vēl vairāk pastiprina jautrie tipiņi apkārt

Tomēr – vieniem uznāk drudžaina dzīvesprieka un enerģijas lēkme, kas liek mesties plaša diapazona aktivitātēs, taču citus – gluži pretēji – pavasaris padara slimīgi nervozus vai nogurušus. Vēl netaisnība: pagājušogad cilvēks staroja laimē, šogad krīt depresijā.

“Visi kļūst laimīgāki, kad pavasaris atnāk, izņemot mani,” tāda doma šajā visnotaļ jaukajā gadalaikā nomoka ne vienu vien. Vieglākajā formā tas ir tikai nogurums un slikta pašsajūta, pa ziemu novājinātajam organismam nespējot tik ātri pārslēgties uz jaunajiem apstākļiem. Slikto omu vēl vairāk pastiprina jautrie tipiņi apkārt, kas smejas, joko, uzsvilpo un bez mazākās iejūtības uzstāj: “Nu, pasmaidi taču – ir pavasaris!” Apkārtējais spiediens būt (izlikties) laimīgam – tas ir īsākais ceļš uz nomāktības bedri, kurā iekrist.

Ja vien šā melnā noskaņojuma iemesls nav kāda personīga drāma, tad, visticamāk, grūtais pavasaris saistīts ar to, ka cilvēkam piemīt augstāks jutīgums nekā citiem. Šādiem indivīdiem jebkuras pārmaiņas var izraisīt panikas reakciju. Šī nozīmīgā korekcija – gadalaiku maiņa – sajauc nervu sistēmu tik ļoti, ka īpaši jutīgs cilvēks nonāk pārāk uzbudinātā stāvoklī (kam diemžēl nav nekāda sakara ar vēlmi pēc seksa). Tieši tāpat kā rudenī tumsas pārsvars iedarbojas nomācoši, arī pēkšņs gaismas pieplūdums pavasarī var izraisīt sliktu sajūtu.

Sezonālo garastāvokļa traucējumu sindroms ir realitāte

Psihologi pat spriež, ka nopietnākos gadījumos cilvēki cieš no sezonālajiem garastāvokļa traucējumiem, bet, tā kā tos attiecina uz tā saukto ziemas depresiju, tad šajā reizē var runāt par pretējo formu. Un patiesi – nīderlandiešu zinātnieki no Utrehtas universitātes izpētījuši, ka ir tāds vasaras nīdēja tips – cilvēki, kam pasliktinās pašsajūta, laikam kļūstot aizvien siltākam un saulainākam. Pieņem, ka apmēram viens no desmit cilvēkiem, kas cieš sezonālo garastāvokļa traucējumu dēļ, izjūt depresijas simptomus tieši pavasarī vai vasarā. Šie simptomi – bezmiegs, aizkaitināmība, nemiers, slikta apetīte, svara zudums – atšķiras no ziemas depresijas, kad parasti cieš no enerģijas izsīkuma, miegainības un svara pieauguma.

Kāpēc viena cilvēka pašsajūta pavasarī var atšķirties, tas jāpēta individuāli un dažādiem speciālistiem. Kādi pārdzīvojumi, kādas slimības izslimotas, vai dzīvē nenotiek kaut kas tāds, kas cilvēka jūtību vēl vairāk saasina. Viens ir skaidrs: sezonālo garastāvokļa traucējumu sindroms ir realitāte, un arī pavasara trakums vai švakums nav nekāda zinātniskā fantastika – kaut nav arī īsti zinātnisks fakts. Patiesībā vairāki no pavasara izraisītajiem efektiem uz cilvēka prātu un ķermeni ir pretrunīgi, un hormonālās izmaiņas tikai daļēji izskaidro to impulsīvo, vieglprātīgo, iemīlējušos noskaņojumu, kas epidēmijas veidā pārņem cilvēkus, kad ziema atkāpjas. Mēs redzam garastāvokļa, uzvedības un pavasara dienas garuma mijiedarbību, tomēr patiesais mūsu atjaunotās enerģijas cēlonis paliek noslēpumā tīts.

Uzkrāj saules vitamīnu!

Pēdējo gadu atklājumi par D vitamīnu kardināli mainījuši attieksmi pret tā dēvētā saules vitamīna ietekmi uz veselību, kā arī par tā dienas normas lielumu. Kā apkopojis ietekmīgais britu medicīnas žurnāls British Medical Journal, pašlaik D vitamīna trūkumu saista ar 137 dažādu slimību veicināšanu. Saikne ar lielāko daļu no tām, tostarp vēzi, multiplo sklerozi, asinsvadu slimībām, diabētu, atklāta gluži nesen. Pamatojoties uz šiem pētījumiem, D vitamīns ir efektīvs, lai ārstētu rahītu – slimību, kas rodas no D vitamīna trūkuma, kā arī vāju kaulu (osteoporozes), kaulu sāpju (osteomalācija) un arī psoriāzes slimības. D vitamīna samazina multiplās sklerozes, audzēju (resnās zarnas, prostatas, olnīcu un krūts dziedzera vēža), gripas, augsta asinsspiediena, reimatoīdā artrīta risku. Tas palīdz profilaksē pret diabētu, sirds slimībām, augstu holesterīna līmeni, smaganu slimībām.

Šie jaunumi pasaulē ir izraisījuši ažiotāžai līdzīgu rosību: pieaugusi D vitamīna uztura bagātinātāju lietošana profilaktiskos nolūkos, pārskatītas un palielinātas D vitamīna dienas normas. Sevišķi uzplaukusi D vitamīna līmeņa noteikšana pēc asinsanalīzes, kas pēdējos gados kļuvusi par noteikšanas biežuma ziņā visstraujāk augošo laboratorijas analīzi ASV, Eiropas un citās attīstītākajās valstīs.

Šāda asinsanalīze ir pieejama arī Latvijā.

Uzturēšanās saulē ir dabiskākais, vienkāršākais un drošākais veids, kā gandrīz visi cilvēki iegūst D vitamīnu. Tāpēc uzskats, ka sauļošanās ir simtprocentīgi kaitīgs paradums, vērtējams kā aizspriedums un nezināšana. Faktiski ar saules gaismu cilvēks uzņem 80–90% no visa D vitamīna. Saulē D vitamīna līmenis mūsu organismā atjaunojas apbrīnojami ātri – tikai sešās dienās, kas pavadītas saules gaismā, organisms iegūst vitamīna devu, ar ko pietiek nākamajām 49 dienām! Saulainajā periodā D vitamīns tiek uzkrāts ķermeņa taukos un tiek paņemts no turienes, kad ultravioletie stari vairs nav pieejami.