D vitamīns – vai tā var būt par daudz?
D vitamīna lietošanas nepieciešamība iedzīvotājiem valstīs, kur gada laikā ir maz saulaino dienu, tiek uzsvērta jau daudzu gadu garumā. Tomēr ik pa laikam ārsti kādā no ES valstīm konstatē D vitamīna pārdozēšanas gadījumus, kad ir iestājušās nopietnas sekas veselībai. Pārdozēšana visbiežāk ir saistīta vai nu ar apzinātu D vitamīna devas vairākkārtēju pārsniegšanu, vai arī ar neapzinātu, kļūdainu rīcību devu dozēšanā.
Zinātniskā institūta BIOR pētniece, uztura speciāliste Ilva Lazda norāda, ka vitamīnu un minerālvielu drošas lietošanas devas Eiropā ir Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes EFSA pārraudzībā – izvērtējumi ir veikti gan par maksimālajām pieļaujamajām devām, kas nerada kaitējumu cilvēka veselībai, gan arī par minimālajām devām, kas rada labvēlīgu efektu uz cilvēka veselību. Latvijas iedzīvotājiem ir jālieto D vitamīns, bet ir jākonsultējas ar savu ārstu par nepieciešamo D vitamīna devu, jo to katram cilvēkam ietekmē ne vien esošais D vitamīna līmenis organismā, bet arī svars un kopējais veselības stāvoklis, tajā skaitā hroniskās slimības.
D vitamīns ir nepieciešams kalcija vielmaiņai, normālai nervu sistēmas un imūnsistēmas darbībai, bērniem – kaulu un zobu attīstībai. Lielākā daļa D vitamīna veidojas ādā saules starojuma ietekmē, kā arī nedaudz D vitamīnu var uzņemt ar uzturu, piemēram, treknām zivīm, piena produktiem, olas dzeltenumu, sēnēm. D vitamīna deficīts bieži sastopams visā pasaulē. Tradicionālās riska grupas ir grūtnieces, mazi bērni, vecāka gadagājuma cilvēki un jaunieši, kas saistīts ar galvenajiem riska faktoriem – zemu saules iedarbību, ādas pigmentāciju, sauļošanās krēma lietošanu, apģērbu, kas nosedz lielāko daļu ķermeņa laukumu, un uztura ar zemu zivju un piena produktu saturu lietošanu. Latvijā līdz šim veiktajos pētījumos pietiekams līmenis konstatēts vien 11,2% dalībnieku ziemā un 12,6% vasarā1.
D vitamīna pārdozēšana veicina pārmērīgu kalcija uzsūkšanos
D vitamīna deficīts ir plaši apspriests un aprakstīts, taču retāk tiek runāts par tā iespējamo pārdozēšanu. D vitamīna pārdozēšana no uztura avotiem vai saules iedarbības ir ārkārtīgi reta, tomēr mūsdienās šāda iespēja pastāv, ņemot vērā biežāku uztura bagātinātāju lietošanu. Tā kā D vitamīna trūkums ir aktuāla tēma Latvijas iedzīvotājiem, to ieteicams lietot papildus uzturam uztura bagātinātāju veidā. Taču svarīgi pirms tā lietošanas uzsākšanas veikt laboratoriskās asins analīzes, lai noskaidrotu savu D vitamīna līmeni, un konsultēties ar ārstu par nepieciešamo D vitamīna devu, kā arī to nepārsniegt, jo nepieciešamo D vitamīna devu katram cilvēkam ietekmē ne vien esošais D vitamīna līmenis organismā, bet arī svars un kopējais veselības stāvoklis, tajā skaitā hroniskās slimības.
Lielāko daļu D vitamīna pārdozēšanas gadījumu izraisa tieši nepareiza uztura bagātinātāju dozēšana, ko veicina ne vien mūsdienās plaši pieejamais preparātu klāsts aptiekās, bet arī nereģistrētu uztura bagātinātāju piedāvājums dažādu valstu interneta veikalos. Galvenās D vitamīna pārdozēšanas sekas ir kalcija līmeņa paaugstināšanās asinīs (hiperkalciēmija), kas var izraisīt sliktu dūšu un vemšanu, vājumu un biežu urinēšanu. Smagākos gadījumos D vitamīna pārdozēšana var radīt sirds ritma traucējumus un nieru bojājumus, piemēram, kalcija akmeņu veidošanos. Tiesa, citu valstu dati rāda – lai pārdozētu D vitamīnu, devai jābūt patiesi lielai un jābūt lietotai salīdzinoši ilgu laiku, tātad tas nenotiek no vienas reizes. Šo ir svarīgi ņemt vērā tāpēc, ka D vitamīna uztura bagātinātāju visizplatītākās formas tiek lietotas katru dienu visa gada garumā, tātad – ilgstoši. To, vai vitamīna deva ir pietiekama un nav pārmērīga, var izvērtēt tikai ārsts – pie viņa noteiktās nepieciešamās D vitamīna devas jāpieturas.
Tāpat svarīgi pārliecināties, vai izvēlētais preparāts ir reģistrēts Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) uztura bagātinātāju reģistrā, kas garantē produkta atbilstību Eiropas Savienības (ES) likumdošanai. Valstīs ārpus Eiropas Savienības likumdošana attiecībā uz uztura bagātinātājiem atšķiras, tādēļ ir iespējami gadījumi, kad ārvalstīs iegādāts uztura bagātinātājs Eiropā tiktu klasificēts kā medikaments, kuru var nopirkt tikai ar ārsta izrakstītu recepti. Vitamīnu un minerālvielu drošās lietošanas devas Eiropā pārrauga Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde EFSA, kuras izvērtējumi veikti gan par maksimālajām pieļaujamajām devām, kas nerada kaitējumu cilvēka veselībai, gan arī par minimālajām devām, kas rada labvēlīgu efektu uz cilvēka veselību.
D vitamīna pārdozēšanas gadījumi Eiropā
Dažās Eiropas valstīs darbojas uztura bagātinātāju blakusefektu uzraudzības sistēma (nutrivigilance scheme), kas fiksē uztura bagātinātāju lietošanas blakusefektus. Par tiem sistēmai var ziņot gan veselības aprūpes personāls, gan produktu ražotāji, gan paši patērētāji. Ārzemēs fiksēti piemēri par D vitamīna pārdozēšanu – pēc D vitamīna pārdozēšanas hospitalizēts vīrietis, kas mēnesi bija lietojis tādu D vitamīna devu, kura vairākus simtus reižu pārsniedza pieļaujamo normu; hospitalizēts trīs mēnešus vecs zīdainis, kam vecāki ārsta izrakstīto D vitamīna medikamentu aizstāja ar uztura bagātinātāju, kura koncentrācija un devas atšķīrās no ārsta izrakstītā preparāta. Latvijā šāda ziņošanas sistēma pagaidām nav ieviesta, taču, ja, lietojot uztura bagātinātāju, tiek novēroti kādi blakusefekti, noteikti jāsazinās ar savu ārstu.
Ar grūtnieču D vitamīna pētījumu noskaidros Latvijā nepieciešamos uzlabojumus
Lai samazinātu riskus dažādām D vitamīna deficīta izraisītām komplikācijām, valsts zinātniskais institūts “BIOR” sadarbībā ar ginekologiem šobrīd veic valsts nozīmes pētījumu, kurā tiek skaidrots, kādi ir D vitamīna un dzelzs rādītāji grūtniecēm II trimestrī Latvijā. Kā uzsver “BIOR” pētniece, uztura speciāliste Ilva Lazda, pētījumā ir iespēja veikt analīzes, kuras grūtniecēm Latvijā nav valsts apmaksātas. Analīžu rezultāti ir nozīmīgs rādītājs, kas palīdz novērtēt esošo uztura un dzīvesveida paradumu un uztura bagātinātāju lietošanas atbilstību. Pētījumā iesaistījušies ginekologi no visas Latvijas, atlasot pētījumam atbilstošas dalībnieces no savām praksē uzskaitē esošajām pacientēm. Kā stāsta pētniece I. Lazda, pētījums tika sākts pērnā gada rudenī un atsākas tagad, jo tieši rudens un ziemas periods ir tas laiks, kad varam iegūt objektīvus datus. Pētījuma rezultāti liks pamatus sabiedrības veselības uzlabošanai, Veselības ministrijai izstrādājot rīcībpolitikas vadlīnijas.
Raksts tapis Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) informatīvās kampaņas “Eiropa izvēlas drošu pārtiku” ietvaros. Vairāk informācijas var iegūt kampaņas mājaslapā.
1 Mukane Maija, Rasa Ingvars, Mukans Maksims (2015). FIRST EPIDEMIOLOGICAL STUDY ABOUT VITAMIN D STATUS AND LIFESTYLE FACTORS IN HEALTHY YOUNG ADULTS FROM LATVIA: DLAT STUDY (PART I). Osteoporosis International. 26. P359.
