Pesticīdi pārtikā - mīti un patiesība par pārtikas drošību Latvijā
Pēdējos gados pesticīdi un to atliekvielas pārtikā jeb pārtikas piesārņojums ir plaši diskutēts jautājums. To vēl vairāk ir veicinājis ne vien Eiropas Zaļais kurss, bet arī sabiedrības interese par veselīgu, videi draudzīgi audzētu pārtiku. Tā rezultātā nostiprinājušies dažnedažādi mīti par pesticīdu atliekvielām pārtikā, to nonākšanu cilvēka organismā, kā arī to negatīvo ietekmi uz citām dzīvām radībām. Taču – vai tiešām velns ir tik melns, kā to mālē? To, vai, mielojoties ar veikalā pirktiem augļiem, ogām, dārzeņiem, riskējam uzņemt kaudzi pesticīdu, palīdz noskaidrot zinātniskā institūta “BIOR” ķīmijas laboratorijas hromatogrāfijas grupas vecākā eksperte Laura Elīna Tomsone. Viņa uzsver, ka iedzīvotāju patērētā pārtika ir droša, jo ik gadu Latvijā tiek realizētas divas pesticīdu atliekvielu kontroles programmas.
Pesticīdi – vai bīstamas toksiskas vielas?
Lai izvērtētu sabiedrībā iesakņojušos mītus par pesticīdu atliekvielām pārtikas produktos, jāsaprot, kas īsti ir pesticīdi. Mūsdienās joprojām valda uzskats, ka ar vārdu “pesticīdi” tiek apzīmētas bīstamas toksiskas vielas. Taču patiesībā tie ietver plašu līdzekļu klāstu – tās var būt gan ķīmiskas vielas, gan arī sēnītes, vīrusi, baktērijas, kas palīdz cīnīties ar kaitēkļiem. Pesticīdus iedala pēc to iedarbības veida, un, iespējams, visbiežāk dzirdēti ir herbicīdi – pesticīdi, kas palīdz atbrīvoties no nezālēm jeb nevēlamiem augiem. Savukārt insekticīdi palīdz atbrīvoties no nevēlamiem kukaiņiem, piemēram, laputīm, bet fungicīdi apkaro dažādas sēnīšu izraisītas augu slimības, piemēram, lakstu puvi vai miltrasu.
Priekštats par pesticīdu kaitīgumu, visticamāk, sabiedrībā veidojies kopš 20. gadsimta otrās puses. 50. gadu sākumā populārs kļuva DDT jeb dusts, kas tā efektivitātes dēļ tika pielīdzināts brīnumlīdzeklim. Tā rezultātā šis pesticīds tika lietots pārmērīgos apjomos un ātri vien tika novērotas tā nevēlamās sekas uz vidi, proti – būtiski samazinājās dažādu plēsīgo putnu populācija. Negatīvo seku dēļ tika apzināta pesticīdu lietošanas ietekme uz vidi un cilvēku veselību. Šobrīd, pirms kādu pesticīdu var izmantot Eiropas Savienības teritorijā, tas ir jāapstiprina Eiropas Komisijai. Pesticīdu lietošana tiek stingri uzraudzīta, un pirms katra līdzekļa reģistrēšanas tiek veikta izpēte par iespējamiem toksiskiem efektiem – gan uz cilvēku veselību, gan uz dažādiem organismiem vidē. ES valstu līmenī riskus novērtē Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde EFSA sadarbībā ar Eiropas Ķimikāliju aģentūru ECHA un dalībvalstīm. Tikai pēc pozitīva atzinuma, kas norāda, ka šie riski nav nozīmīgi, tiek dota atļauja attiecīgo pesticīdu lietot. Taču arī pesticīda lietošanas laikā tiek rūpīgi uzraudzīta tā ietekme un nonākšana vidē. Gadījumā, ja tiek novērotas jebkādas novirzes, tiek pieņemti lēmumi attiecīgo līdzekli ierobežot vai pilnībā aizliegt,” stāsta “BIOR” eksperte.
Vai pārtikas produkti ir pilni ar pesticīdu atliekvielām?
“BIOR” eksperte L. E. Tomsone stāsta, ka ik gadu tiek analizēts liels klāsts pārtikas produktu, no kuriem kopumā vien 10% tiek konstatēta pesticīdu atliekvielu klātbūtne. Varētu šķist, ka 10% ir daudz – katrs desmitais pārtikas produkts satur pesticīdus, taču situācija nebūt nav tik slikta.
”Gadījumos, kad tiek konstatētas pesticīdu atliekvielas produktā, tie parasti ir ļoti zemi pesticīda koncentrāciju līmeņi, jo mūsdienu analītiskās tehnoloģijas ir spējīgas noteikt pavisam nelielus daudzumus. Maza “kripatiņa” pesticīda vēl nenozīmē, ka pārtikas produkts ir veselībai kaitīgs. Jāuzsver – katram pārtikas produktam, ņemot vērā tā patēriņu, ir noteikta pieļaujamā pesticīda uzņemšanas norma, pamatojoties uz attiecīgā pesticīda toksiskumu. Šīs normas sauc par maksimāli pieļaujamajiem līmeņiem, un tādu paraugu, kas pārsniegtu maksimālos līmeņus, ir mazāk par 1% no visiem laboratorijā saņemtajiem paraugiem,” norāda L. E. Tomsone.
Vēl jo vairāk, “BIOR” laboratorijā tiek analizēti pārtikas paraugi vēl pirms to laišanas tirdzniecībā, un, ja tiek konstatēti kādi pārkāpumi, šādi produkti pie patērētāja nenonāk. “BIOR” eksperte uzsver, ka gadījumi, kad no pārtikas plaukta ņemtos paraugos pesticīdu atliekvielu daudzums bijis vairāk nekā maksimāli pieļaujamais, ir bijuši vien uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi.
Kontrolēti tiek ne vien veikalos atrodamo pārtikas preču izplatītāji, bet arī lauksaimnieki, kas savu rūpīgi izaudzēto produkciju ved uz tirgu. Arī bioloģiskās pārtikas produktiem tiek veikta stingra kontrole, un tiek īpaši izvērtēts, vai tajos nav konstatēta pesticīdu klātbūtne. Bioloģiskā lauksaimniecībā audzētos produktus var atpazīt pēc marķējuma – ekolapiņas, kas apliecina, ka produkts ir bioloģiski sertificēts. Tas nozīmē, ka ražošanas procesā nav izmantotas ķīmiski sintezētas vielas, piemēram, pesticīdi un minerālmēsli.
Gadījumā, ja Latvijā ražots produkts nav apzīmēts ar ekolapiņu, tad to, vai tam ir piešķirts kāds bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāts, var noskaidrot Pārtikas un veterinārā dienesta datu bāzē, kur apkopotas visas bioloģiskās lauksaimniecības un to uzņēmumi.
Pārtikas oficiālās kontroles rezultāti apliecina: Latvijā pārtika ir droša!
Šogad īstenotais Eiropas biomonitoringa projekts, kura laikā sešās Eiropas valstīs tika pētīta pesticīdu klātbūtne cilvēku organismā, apliecināja, ka tieši Latvijā pesticīdi cilvēku organismā atrodami vismazāk un liela daļa atrasto vielu saistās ar pārtiku, kas ievesta no ārvalstīm. To arī apliecina “BIOR” eksperte L. E. Tomsone, norādot, ka gadījumi, kad produktā nācies atrast aizliegtu pesticīdu vai pārsniegtu pesticīda pieļaujamo normu, bijuši saistīti ar precēm, kas ievestas no valstīm ārpus Eiropas Savienības – tādas ir, piemēram, dažādas eksotiskas tējas. Līdz ar to Eiropas Savienībā ražotiem produktiem var uzticēties, jo to kontrole ir augstā līmenī. Vēl jo vairāk, Eiropas Savienībā ir spēkā vieni no stingrākajiem maksimāli pieļaujamajiem pesticīdu atliekvielu līmeņiem pārtikā pasaulē, kuri bieži ir vienādi ar konkrētās laboratoriskās kvantitatīvās metodes noteikšanas robežu.
Ik gadu Latvijā Pārtikas un veterinārais dienests sadarbībā ar “BIOR” realizē divas pesticīdu atliekvielu kontroles programmas pārtikai – saskaņotu Eiropas Savienības daudzgadu kontroles programmu un Nacionālo pesticīdu atliekvielu kontroles programmu. Pēdējo trīs gadu laikā šo programmu ietvaros netika konstatēta maksimāli pieļaujamo pesticīdu atliekvielu līmeņu pārsniegšana.
Raksts tapis Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) informatīvās kampaņas “Eiropa izvēlas drošu pārtiku” ietvaros. Vairāk informācijas var iegūt kampaņas mājaslapā: šeit .
