"Tagad es runāju latviski un mīlu dilles!" Dāņu jaunietis Linus Jensens par dzīvi Latvijā un latviešu valodu
Kad 2020. gadā Linus Jensens no Dānijas pirmo reizi ieradās Latvijā, viņš nezināja, cik lielu iespaidu šī valsts atstās uz viņa dzīvi. Sākotnēji viņš Latvijā pavadīja tikai vienu mācību gadu apmaiņas programmā, bet pēc tam atgriezās, lai strādātu par brīvprātīgo un vēl vairāk iepazītu mūsu kultūru. Nu viņš brīvi runā latviešu valodā, svin Jāņus un ir piedzīvojis Dziesmu un deju svētkus, bet visvērtīgākais, ko viņš ieguvis, ir draugi un sajūta, ka Latvija ir kļuvusi par viņa otrajām mājām.
No apmaiņas programmas līdz brīvprātīgajam darbam
Pirmo reizi Latvijā Linus ieradās 2020. gadā, kad pēc 9. klases absolvēšanas nolēma izmēģināt dzīvi citā valstī. Viņš nonāca Ādažos, kur dzīvoja viesģimenē un mācījās vietējā skolā. “Tur es sāku apgūt latviešu valodu un iepazīt kultūru,” viņš stāsta.
Pēc pirmā gada Linus devās atpakaļ uz Dāniju, taču sajuta, ka viņš vēlētos atgriezties. Atgriežoties Rīgā, viņš strādāja par brīvprātīgo, un turpināja iepazīt latviešu ikdienu.
Kultūras atšķirības un latviešu valodas apguve
Lai gan Latvijā Linus neizjutis lielu kultūršoku, dažas atšķirības bija ievērojamas. “Skolas vide ir daudz formālāka. Ar skolotājiem jārunā citādi nekā Dānijā, un pats mācību process ir atšķirīgs,” viņš saka.
Lielākais izaicinājums bija latviešu valodas apguve. “Sākumā bija ļoti grūti. Pandēmijas dēļ man nebija daudz iespēju praktizēt valodu, bet ar draugu un skolotāja palīdzību pamazām sāku to apgūt. Ironiski, bet visstraujāk progresēju, kad jau biju atpakaļ Dānijā,” viņš piebilst.
Dziesmu un deju svētki un citas latviešu tradīcijas
Linusam Latvija ne tikai palīdzēja apgūt jaunu valodu, bet arī atklāja bagātu kultūras mantojumu. Viņš sāka dejot tautiskās dejas un piedalījās Dziesmu un deju svētkos kā brīvprātīgais. “Latvijā tradīcijas tiek saglabātas, un tas ir skaisti. Dānijā tautas dejas gandrīz vairs nedejo, bet Latvijā tā ir dzīva kultūras daļa,” viņš saka.
Arī Jāņu svinēšana viņam ir kļuvusi par nozīmīgu notikumu. “Dānijā mēs arī dedzinām ugunskuru saulgriežos, bet tas nav tik nozīmīgs notikums kā Latvijā.”
Latviešu virtuves izaicinājumi un iecienītākie vārdi
Runājot par latviešu virtuvi, Linus atzīst, ka tai ir daudz līdzību ar dāņu virtuvi, taču ir arī pāris lietas, pie kurām nācās pierast. “Man negaršo biezpiens, un draugi mani par to vienmēr apceļ,” viņš smejas. Toties dilles tagad ir kļuvušas par iecienītāko garšaugu, un viņš sūdzas, ka Dānijā tās nav tik viegli atrodamas.
Linusam ir arī daži iecienītākie latviešu vārdi. “Man patīk deminutīvi, jo dāņu valodā tādu nav. Un "burbuļvanna" – tas ir vārds, kas man liekas smieklīgs!”
Latvija – otrās mājas
Pēc vairākiem gadiem, kas pavadīti starp Dāniju un Latviju, Linus saka: “Tagad man ir otrās mājas.” Viņš uztur kontaktus ar draugiem, apciemo savu viesģimeni Ādažos un seko līdzi notikumiem Latvijā. “Es klausos latviešu mūziku, skatos filmas un domāju, kā Latviju iekļaut savā nākotnē.”
Linus ir pārliecināts, ka atgriezīsies Latvijā. “Man šeit ir draugi, es runāju latviski, un es jūtu, ka Latvija ir daļa no manas dzīves,” viņš saka.
