Novājināta imūnsistēma. Iespējamie cēloņi un pazīmes
Mūsu imūnsistēma strādā nemitīgi. Turklāt, lai labu veselību mēs saglabātu ilgstoši, imunitātei jādarbojas pēc iespējas pilnvērtīgāk. Ja bieži esam pakļauti stresam, cieš arī ķermeņa dabiskā spēja mūs pasargāt no dažādām saslimšanām. Šādā gadījumā veselības problēmas parādīsies tieši tur, kur mūsu imūnā sistēma ir visvājākā.
Kas novājina mūsu imūnsistēmu?
Ikvienam, kuru vajā pastāvīga saaukstēšanās, ātri rodas priekšstats - “man ir slikta imūnsistēma”. Tomēr paaugstināta uzņēmība pret infekcijām un vīrusiem reti ir saistīta ar iedzimtu imūndeficītu vai imūndeficīta sindromu. Novājinātas imūnsistēmas cēloņi bieži vien ir meklējami neveselīgā dzīvesveidā, kā arī mūsu gulēšanas un ēšanas paradumos.
Iespējamie novājinātas imūnsistēmas cēloņi var būt:
- pastāvīgs stress;
- nepietiekams un/vai neveselīgs uzturs;
- mikroelementu un vitamīnu deficīts;
- miega trūkums;
- mazkustīgs dzīvesveids;
- alkohola un nikotīna lietošana;
- dažādu medikamentu lietošana;
- iedzimts imūndeficīts;
- slimības, kas skar vielmaiņu, piemēram, diabēts;
- vīrusu infekcijas, piemēram, Epšteina-Barra vīruss vai HIV;
- bakteriālas infekcijas;
- nieru vai aknu slimības
- imūnsistēmas novecošanās.
Kādi ir novājinātas imūnsistēmas simptomi?
Izteikti vāja imūnsistēma galvenokārt izpaužas kā paaugstināta uzņēmība pret infekcijām. Tas nozīmē, ka mēs saslimstam ārtāk, slimojam biežāk un atveseļošanās prasa ilgāku laiku. Parasti raksturīga ir saaukstēšanās un gripai līdzīgas infekcijas ar tādiem simptomiem kā drudzis, klepus, iesnas, iekaisis kakls, galvas sāpes un citi.
Ja imūnsistēma ir novājināta mazākā mērā, tā var likt sevi manīt arī ar nespecifiskiem, vispārīgiem simptomiem, piemēram:
- nogurumu;
- enerģijas un spēka izsīkumu;
- vājuma sajūtu;
- apātiju;
- aukstuma sajūtu;
- apetītes zudumu;
- depresivitāti.
Labāko stratēģiju savas veselības stiprināšanai iespējams izvēlēties, zinot precīzus novājinātas imūnsistēmas cēloņus. Aplūko izplatītākos labas imūnsistēmas ienaidniekus!
Miega trūkums
Hronisks miega trūkums rada stresu, kas ilgtermiņā noslogo imūnsistēmu. Kamēr guļam, mūsu organisms dienas laikā savāktos “datus” par mikrobiem pārnes uz imūnsistēmas “ilgtermiņa atmiņu”. Daži hormoni, kas veicina informācijas pārnesi, tiek atbrīvoti tikai dziļā miega laikā.
Zinātnieki Sanfrancisko pierādīja, ka īss un nepietiekams naktsmiers jau nedēļas laikā var atstāt negatīvu ietekmi uz veselību. Eksperimentā piedalījās 164 brīvprātīgie, kuri kontrolētos apstākļos, ar konkrētu miega ilgumu, tika pakļauti saaukstēšanās vīrusiem. Miega ilgums tika mērīts ar ierīci uz plaukstas locītavas. Tika novērots, ka, saaukstēšanos piedzīvoja 50% eksperimenta dalībniekiem, kuri iepriekšējā nedēļā naktsmierā bija pavadījuši mazāk par 5 stundām. Savukārt tiem, kuri gulēja vairāk nekā 7 stundas, inficēšanās risks bija tikai 20%. Pietiekami ilgs un kvalitatīvs miegs ir īpaši svarīgs kvalitatīvai imūnsistēmas datbībai.
Pastāvīgs stress
Gan fizisks, gan garīgs stress izraisa trauksmi, uz kuru reaģē arī mūsu imūnā sistēma.
Imūnsistēma uz stresu reaģē tāpat kā uz jebkuru citu brīdinājumu par briesmām - ar iekaisumu. Tiklīdz īslaicīgas trauksmes cēlonis ir novērsts, imūnreakcija normalizējas. Taču pastāvīgs trauksmes stāvoklis rada hronisku iekaisuma procesu, kas ilgtermiņā var izraisīt dažādu ķermeņa daļu bojājumus. Tāpēc ir īpaši svarīgi sakārtot dzīves ritmu tā, lai stress tajā nebūtu ilglaicīgi klātesošs.
Uzturvielu trūkums
Imūnsistēmas šūnām, ikdienā cīnoties ar dažādiem patogēniem, ir darba pilnas rokas: tās patrulē, kontrolē, dodas uzbrukumā, dalās un ražo antivielu armijas. Tā kā imūnajām šūnām mūsu ķermenī ir lielāka slodze kā citām šūnām, to darbības kvalitāti būtiski ietekmē pareiza un pietiekama izejvielu sagāde.
Lai imūnreakcijas procesi noritētu pareizi, nepieciešama virkne dažādu makro un mikro elementu. Ja trūkst kaut viena imūnfunkcijai svarīga izejviela, var tikt traucēta ne vien aizsardzības reakcija, bet arī pašu imūno šūnu veidošanās. Ja ikdienā ēd neregulāri un nepievērs pietiekami lielu uzmanību veselīgai un sabalansētai diētai, palīgos ņem kvalitatīvus uztura bagātinātājus, piemēram Orthomol Immun. Orthomol Immun ir bagātīgs un pareizi sabalansēts vitamīnu un minerālvielu komplekss pilnvērtīgai imūnsistēmas darbībai. Atceries, uztura bagātinātāji neaizstāj veselīgu uzturu!
Nelabvēlīgie tauki
Piesātinātās taukskābes ne tikai veicina iekaisuma procesus organismā un simulē slikto baktēriju invāziju, tās izjauc arī pareizu imūnreakciju un var kavēt cīņu ar nopietniem patogēniem.
Pusfabrikāti, ātrās ēdināšanas produkti, trekna gaļa un trekni piena produkti ir tie, kas piesātinātās taukskābes organismam piegādā visvairāk. Nokļūstot mūsu gremošanas sitēmā, piesātinātās taukskābes nelabvēlīgi ietekmē mikrobiomu un līdz ar to arī imūnsistēmu. Papildus uzturam, mikrobiomu palīdzēs stiprināt probiotiku un prebiotiku lietošana. Arī šeit Orthomol piedāvā lieliksu palīgu Orthomol Pro Basic plus. Īpaši izvēlēti mikroorganismi un aktīnidīns no kivi ekstrakta. Orthomol Pro Basic plus var lietot profilakses nolūkos un kā imūnstimulējošu līdzekli. Tas ir piemērots lietošanai vegāniem.
Negatīvas emocijas
Viskonsinas Universitātes pētnieki atklājuši, ka optimistiem ir spēcīgāka imūnsistēma. Par to ir atbildīgs īpašs smadzeņu reģions - prefrontālā garoza. Vēl kāds pētījums parādīja, ka cilvēkiem ar nomāktu garastāvokli pēc vakcinācijas pret gripu, veidojās mazāk antivielu. Vēl citos pētījumos cilvēki, kuras pašvērtējuma anketās sūdzējās par nomāktību vai augstu stresa līmeni, biežāk cieta no saaukstēšanās ar smagākiem saslimšanas simptomiem.
Tomēr šīs sakarība attiecās arī uz pozitīvo: tie, pētījuma dalībnieki, kuri jutās labi gan paši ar sevi, gan kopā līdzciklvēkiem, līdzīgā eksperimentā slimoja retāk un uzrādīja vieglākus slimības simptomus. Citiem vārdiem sakot - mīlestība pret sevi un citiem stiprina imūnsistēmu! Rūpes un bailes, slikts garastāvoklis un negatīvasemocijas vājina imūnsistēmu, bet laime var pasargāt no slimībām! Ja imūnsistēma ir novājināta, neatstāj novārtā savu garastāvokli!
Aukstums
Vai saaukstēšanās rodas no aukstuma? Patiesība ir tā, ka pazeminātā temperatūrā vīrusiem ir daudz vieglāk “sagraut” mūsu imūnās sistēmas aizsargmūri. Aukstumā dažādi nespecifiskās imūnsitēmas aizsardzības mehānismi darbojas sliktāk, nekā pie mums ierastās ķermeņa temperatūras. Tātad salšana ir ne vien nepatīkama sajūta, bet tā nevajadzīgi noslogo arī mūsu imūno sistēmu. Vecmāmiņām ir taisnība, sakot, ka jāģērbjas silti!
Tas, ka cigarešu dūmi un alkohols pasliktina imūnsistēmu un var izraisīt dažādu ķermeņa daļu bojājumus, ir vispārzināms fakts. Vai zināji, ka nikotīns traucē noteiktu balto asins šūnu (granulocītu) darbību, kas ir daļa no mūsu iedzimtās imunitātes? Atturēšanās no alkohola un cigaretēm ir īpaši svarīga kā civēkiem ar vāju imūnsistēmu, tā saslimšanas gadījumā.
Vīrusiem labvēlīgs telpas klimats
Apkures sezonas laikā vai ieslēdzot sildītāju, gaiss tiek uzsildīts un mūsu veselībai nepieciešamais gaisa mitrums - pazūd. Uzmanība jāpievērš arī smalko putekļu koncentrācijai, par kuru līdz šim sabiedrībā runāts gaužām maz. Izrādās, ka pat nesmēķējošās mājsaimniecībās ēdiena gatavošanas procesā, dedzinot sveces un darbinot plītis uzkrājas dažādas mikroskopiskās daļiņas, kas var nelabvēlīgi ietekmēt imūnsistēmu.
Abos scenārijos mūsu imēnsistēma jāsaskaras ar vairākām problēmām vienlaicīgi:
Pirmkārt, vīrusi sausā un piesārņotā gaisā spēj izdzīvot ilgāk. Otrkārt, tiek sausinātas mūsu ķermeņa gļotādas, kam ir svarīga loma aizsardzībā pret dažādiem patogēniem. Treškārt, daļa imūnsistēmas reaģē uz telpu klimatu, ražojot kurjervielas, kas veicina iekaisuma procesu. Līdzsvaru iekštelpu klimatā var palīdzēt nodrošināt telpaugi un gaisa mitrināšana.
Pārmērīga higiēna
Tici vai ne, bet pārmērīga tīrība var kaitēt mūsu veselībai! Ja imūnsistēma ikdienā neiegūst jaunu informāciju par baktērijām un vīrusiem, tā nevar iemācīties pielāgoties dažādu patogēnu apkarošanai. Tas nozīmē, ka nopietnu saslimšanu gadījumā tā nebūs spējīga stāties pretī izaicinājumiem.
Spēks ir mērenībā!
Raksts tapis sadarbība ar ORTHOMOL.