Kura kafija ir labāka sirdij? Izrādās, vīriešiem un sievietēm tas atšķiras
Jaunā pētījumā atklāts, ka dažādi kafijas veidi atšķirīgi ietekmē holesterīna līmeni asinīs un pat atšķirīgi iespaido vīriešus un sievietes.
Kafijai patiešām var būt labvēlīga ietekme uz veselību, piemēram, tā palīdz novērst diabētu un uzlabot atmiņu, taču nav īpaši laba sirds un asinsvadu sistēmai. Kafija satur savienojumus, kas paaugstina holesterīna līmeni, tāpēc, jo vairāk to dzerat, jo augstāks ir holesterīna līmenis.
Kura kafija vismazāk kaitē sirds veselībai? Protams, raugoties no šādām pozīcijām, kafiju labāk būtu nedzert vispār, bet, ja esat kafijas fani, varbūt espresso būtu veselīgāka par šķīstošo kafiju?
Lai to noskaidrotu, zinātnieki no Norvēģijas UIT Arktiskās universitātes (UIT Arctic University in Norway) iesaistīja pētījumā vairāk nekā 21 000 Norvēgijas iedzīvotāju – norvēģi ir otri lielākie kafijas patērētāji pasaulē. Pētnieki vēlējās noskaidrot, kā pētījuma dalībnieku izvēlētā kafijas pagatavošanas metode ietekmē holesterīna līmeni asinīs.
Sievietes vidēji dienā izdzēra gandrīz četras tases kafijas, bet vīrieši apmēram piecas tases. Tomēr papildus patērētās kafijas daudzumam holesterīna līmeni visvairāk ietekmēja kafijas veids, un rezultāti vīriešiem un sievietēm bija atšķirīgi.
Espresso paaugstināja holesterīna līmeni vīriešiem vairāk nekā sievietēm. Vīriešiem, kas izdzēra trīs līdz piecas tases dienā, holesterīna līmenis bija vidēji par 0,16 mmol/l augstāks nekā tiem, kas nedzēra kafiju, savukārt sievietēm, kuras izdzēra tādu pašu kafijas daudzumu, holesterīna līmenis palielinājās vidēji par 0,09 mmol/l.
Taču vislielākā negatīvā ietekme uz abiem dzimumiem bija tā sauktajā Cafetiere kannā pagatavotai kafijai jeb franču presei, kad kafiju aplej ar karstu ūdeni, nostādina un tad biezumus nospiež uz leju. Izdzerot dienā sešas vai vairāk tases šādas kafijas, sievietēm vidējais holesterīna līmenis bija par 0,30 mmol/l augstāks, bet vīriešiem par 0,23 mmol/l augstāks, salīdzinot ar tiem, kas nedzēra kafiju.
Lai gan šīs holesterīna izmaiņas nav lielas, pētnieki apgalvo, ka ietekme laika gaitā uzkrājas. Iespējams, tā patiešām ir, taču zinātnieki neņēma vērā citus dzīvesveida paradumus, kam arī varētu būt nozīme. Piemēram, varētu būt, ka filtrētas kafijas cienītāji, kas tiek uzskatīta par veselīgāko izvēli, arī vairāk vingro vai veselīgāk ēd.
Šis pētījums vēlreiz apstiprina, cik grūti ir izcelt vienu dzīvesveida faktoru, jo lielākie kafijas dzērēji, kas dienā izdzer septiņas vai vairāk tases kafijas, arī biežāk smēķē.
Un tomēr ir vērts padomāt par to, ko var izzīlēt kafijas biezumos.
