Latvijas restorāni skaidro, kāpēc jebkurš cenu pieaugums tiek pārlikts uz klientiem
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana ēdināšanas nozarē ir valsts attieksmes tests pret mazo un vidējo uzņēmējdarbību, kas veido Latvijas pilsētu un reģionu ekonomisko pamatu, sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš (ZZS).
Viņš uzsvēra, ka Latvijas sabiedriskās ēdināšanas nozare jau vairākus gadus cenšas panākt samazinātas PVN likmes ieviešanu. "Tā nav privilēģija, bet instruments, ko Eiropas Savienības (ES) valstis plaši izmanto, lai stiprinātu vietējo uzņēmējdarbību, mazinātu ēnu ekonomiku un saglabātu darbavietas," viņš piebilda.
Viņš skaidroja, ka Latvija saglabā vienu no augstākajām PVN likmēm ēdināšanas sektorā Eiropā - 21% apmērā.
Pēc viņa teiktā, ES tiesiskais regulējums ļauj dalībvalstīm piemērot samazinātas PVN likmes restorānu un ēdināšanas pakalpojumiem. Viņš kā piemēru minēja, ka Vācija no 2026. gada 1. janvāra pastāvīgi piemēros 7% PVN likmi ēdieniem restorānos un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos, kā arī Francijā patlaban spēkā ir 10% PVN likme ēdieniem, Spānijā - 10% PVN likme, bet Zviedrijā sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem tiek piemērota 12% PVN likme.
Savukārt Lietuvā pēc īslaicīgas atlaides Covid-19 pandēmijas periodā no 2024. gada atjaunoja 21% standarta likmi ēdināšanas pakalpojumiem, un Igaunijā no 2025. gada 1. jūlija stāsies spēkā 24% standarta likme, kas tiek piemērota arī sabiedriskajai ēdināšanai. "Tādējādi Latvija formāli nav vienīgā ar augstu PVN, taču būtiski atpaliek no lielākās daļas ES valstu, kuras šo nozari uzskata par atbalstāmu," piebilda Kalniņš.
Asociācijas vadītājs arī skaidroja, ka PVN likmes samazināšana ir rīks ekonomikas stimulēšanai, tostarp stiprinot konkurētspēju, mazinot ēnu ekonomiku un veicinot investīciju un algu kāpumu.
Kalniņš uzsvēra, ka patlaban Latvijas ēdināšanas uzņēmumi saskaras ar augstām izmaksām, strauji kāpjošām algām un patērētāju pirktspējas ierobežojumiem. "Standarta PVN likme nozīmē, ka katra cenu korekcija tiek pārnesta uz klientu, kas ilgtermiņā samazina pieprasījumu un palielina ēnu riskus," piebilda Kalniņš.
Viņš arī atzīmēja, ja Latvija ieviestu, piemēram, 12% PVN likmi ēdināšanai uz trim gadiem, valsts budžetam īstermiņā ieņēmumi, iespējams, nedaudz samazinātos, taču vidējā termiņā pieaugtu kopējais legālais apgrozījums un nodarbinātība. "Tieši tāds efekts ir novērots valstīs, kur šis instruments jau darbojas," viņš uzsvēra.
Kalniņš rezumēja, ka samazinātā PVN likme būtu skaidrs signāls, ka valdība redz šo nozari kā daļu no valsts attīstības stratēģijas, nevis kā problēmu, ko ignorēt.
LVRA apvieno naktsmītnes un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus profesionālai sadarbībai. LVRA ir asociācijas "Viesnīcas, restorāni un kafejnīcas Eiropā" biedrs.
