Šoziem mūsu dzīvokļos būs krietni vēsāks. Vai tādēļ bērni vairāk un smagāk slimos?

Vispirms profesore intervijā portālam Jauns.lv atgādināja, ka līdz ar ziemas tuvošanos jāpadomā par bērnu dzīves organizācijas izmaiņām: ne tikai par uzturēšanos telpās, bet arī par iešanu laukā, piemērotu apģērbu un pietiekamām fiziskām aktivitātēm.

Katram sava komforta temperatūra

Runājot par gaisa temperatūru telpās, jāatceras, ka katram cilvēkam komforta zona ir ļoti individuāla.

“Ir zināmas tradīcijas, kas saistītas ar vietu, kur cilvēks dzīvo. Ja cilvēks dzīvojis daudzstāvu mājas vidū kādā no augšējiem stāviem saulainā vietā ar logiem uz dienvidu pusi, kur nav vēja un ir labs siltinājums, tad gaisa temperatūra dzīvoklī, iespējams, iepriekšējās ziemās ir bijusi ļoti augsta un reizēm pat par augstu, tāpēc apkures intensitātes pazemināšanās tiek izjusta vairāk nekā mājās, kurās iedzīvotāji paši regulējuši apkuri, taupīgi izvēloties mērenāku gaisa temperatūru.

Ieteicamā temperatūra telpām, kur uzturas bērni: 20-22 grādi

Šobrīd ir dažādas rekomendācijas. Vidējā ieteicamā temperatūra telpās bērniem ir diapazonā no 20 līdz 22 grādiem. Pasaules veselības organizācija rekomendē, ka minimālai temperatūrai telpās, kurās uzturas bērni, nevajadzētu būt zemākai par 18 grādiem.

Ir autori, kas runā par to, ka gulēšanai piemērota zemākā temperatūra varētu būt no 16 līdz 20 grādiem, bet tai nevajadzētu pārsniegt 22 grādus.”

Lai bērna sejiņa nav aizsegta!

Ja telpā ir vēsi, tad bērniem, īpaši zīdaiņiem, miega laikā var uzvilkt vienu papildus drēbju kārtu. Taču noteikti jāseko līdzi, lai bērna gultiņa ir brīva, lai tajā nav aizkaru, spilvenu, lielu apmalīšu un lietu, kas aizsedz bērna seju un apgrūtina elpošanu.

“Tas nekādā gadījumā nav pieļaujams. Tas rada augstu risku pēkšņai nāvei,” ārste brīdināja.

Vairāk uzturēties saulainās puses telpās

Viņa pauda viedokli, ka šoziem mūsu telpās gaisa temperatūra iekļausies speciālistu rekomendētajā diapazonā, taču, ja jūtam, ka mājoklī ir pārāk vēsi, ieteicams uzturēties ēkas dienvidu puses telpās, ko saulīte vairāk uzsilda un kas parasti ir siltākas.

Šīs telpas ziemas laikā arī būtu vairāk piemērotas bērniem, īpaši mazajiem.

Kustēties un atkal kustēties

Vēl daktere atgādināja, ka ļoti svarīgi ir sekot līdzi bērnu aktivitātei un kustībām. “Arī kustības telpās ir vajadzīgas.” Diemžēl attālināto mācību laikā daudz bērnu lielāko dienas daļu pavadīja pie viedierīcēm, ilgi mācoties un izklaidējoties, bet maz kustoties.

Ilgstoši sēžot vienā pozā un nekustoties, bērnam var kļūt vēsi un pat auksti. “Vecākiem būtu jāraugās, lai bērnam būtu [regulāras] aktivitātes.” Laiku pa laikam vajadzētu atgādināt bērnam par izkustēšanos.

Ja ļoti vēsa telpa, var saasināties infekcijas

Viņa norādīja, ka dažādās pasaules valstīs ir dažāda pieredze ar temperatūru telpās, kur uzturas bērni. Piemēram, Japānā ir paradums guļamtelpas neapkurināt. Pasaulē notiek arī dažādi pētījumi par bērnu uzturēšanos aukstumā un optimālo gaisa temperatūru.

Ir pētījumi, kas liecina: ja guļamistabas apkurinātu, iespējams, būtu mazāka saslimšana ar respiratorām infekcijām. “Respiratoro infekciju risks pieaug, ja temperatūra telpās ir zemāka par 16 grādiem. Tas nebūtu labi. Temperatūras diapazons no 16 līdz 20 grādiem ir pieļaujams.”

Jādomā par gaisa mitrumu un vēdināšanu

Vēl ziemā jādomā par gaisa mitrināšanu telpās. “Tas arī spēlē zināmu lomu. Ziemā gaiss ir sausāks. No ādas notiek šķidruma iztvaikošana un āda atdziest. Tas arī rada aukstuma sajūtu. Tādējādi vajadzētu skatīties, vai ir pietiekams mitrums telpās.”

Māju kurināšanas režīms var būt dažāds, bet noteikti jāatceras par periodisku telpu vēdināšanu. Nosiltinātajās ēkās, kurās ir blīvi slēgti logi, bet nav ventilācijas, logi var aizsvīst un veidoties pelējums, kas nelabvēlīgi ietekmē veselību. “Noteikti vajag parūpēties par periodisku telpu vēdināšanu.”

Savukārt smēķēšana telpās ir vēl bēdīgāks faktors. Nav labi arī tas, ja vecāki smēķē ārā kāpņu telpā, jo, ienākot iekšā dzīvojamās telpās, viņi izelpo gaisu, kas satur kaitīgo vielu atliekas.

Stundu kustēties svaigā gaisā

Gardovska arī akcentēja, ka mums jādomā par mazkustīguma kultūras mazināšanu. Tā šobrīd jāvērtē ļoti kritiski un bērniem itin visur ir jādod iespēja kustēties.

“60 minūtes katru dienu bērniem no 5 gadu vecuma būtu obligāti jāveic fiziskās aktivitātes, piemēram, vingrošana, sportiskas rotaļas vai kaut kas cits svaigā gaisā.”

Vai bērns jūtas priecīgs un laimīgs?

Paralēli gaisa temperatūrai un citiem iepriekš minētajiem faktoriem, kas var ietekmēt bērna veselību un uzņēmību pret slimībām, jāņem vērā arī psihosociālie faktori.

Ja bērnam mājās ir nelabvēlīgi apstākļi vai attiecības, kurās viņš atrodas ilgstošā emocionālā diskomfortā, stresā, tas var nomākt viņa imunitāti, radīt imūnās sistēmas disregulāciju un novest pie biežākām respiratorām infekcijām vai citu slimību saasinājuma.

Ja bērns ilgstoši uzturas ļoti zemā temperatūrā un tādēļ izjūt ilgstošu diskomfortu, stresu, var saasināties hroniskas slimības, piemēram, astma.

Laukā kustēties, nevis sēdēt uz auksta soliņa

Aukstā laikā vairāk uzmanības jāpievērš piemērotam bērnu apģērbam, īpaši tad, ja dodaties laukā. Ja bērns ilgstoši uzturas aukstumā un vējā, viņš var apsaldēties. Bērni var apsaldēties daudz ātrāk nekā pieaugušie.

“Vienlaikus ārā ir jāiet, bet ir jāskatās, ko bērni dara, vai ir komfortā, kā viņi izskatās. Viens bērns ir aktīvāks un sportiski darbosies, bet otrs var apsēsties uz auksta metāliska soliņa, novērojot citus. Protams, viņi atrodas dažādās riska pakāpēs.”

Netuntulēt, bet parunāt ar bērnu

Runājot par bērnu tuntulēšanu, ārste uzsvēra, ka pieaugušajiem ir jākomunicē ar bērnu par viņa sajūtām. “Ja bērns saka, ka viņam ir auksti, tas liecina, ka kaut ir jādara! Varbūt viņam aktivitāšu ir par maz, bet varbūt ir jāuzvelk jaciņa.”

Dažreiz ir tā, ka vectētiņš un vecmāmiņa saģērbjas biezāk, jo viņi mazāk kustas, bet bērns ir aktīvs, daudz kustas un darbojas, tāpēc viņam ar biezāku apģērbu var būt karsti un viņš var sasvīst. Līdz ar to ir jādomā par katram cilvēkam, viņa aktivitātēm un vecumam atbilstošām apģērbu kārtām.

Nesiet ciet muti un neģērbt kažokā

“Ārā ejot, var būt vismaz trīs apģērba kārtas, kas ir pietiekami vieglas. Ietīt kažokos un aizsiet muti bērnam ar šalli, ārā ejot, - šos skatus esam redzējuši bērnības fotogrāfijās, bet šobrīd ārā iešanas mode ir stipri mainījusies. Bērniem ir siltināti kombinezoni, bet zem tiem vajadzētu būt vēl kādām siltām kārtām.”

Mūsdienās bērniem vairs neiesaka aizsiet mutes ar šalli, ejot laukā, kā arī atgādina, ka guļot jābūt brīviem elpceļiem, nevis galvai apklātai ar segu.

Siltā ūdens temperatūrai jābūt virs 55 grādiem

Runājot par plānoto ūdens temperatūras pazemināšanu šajā sezonā, Gardovska piebilda, ka ūdensvados siltā ūdens temperatūrai vajadzētu būt virs 55 grādiem, jo pretējā gadījumā ir risks par legionelozes izplatību.

Speciālisti ir vērsuši atbildīgo amatpersonu uzmanību šim riskam, un, visticamāk, šī saslimšana neizplatīsies.

Nešausmināties, bet padomāt par ikdienas paradumiem

Rezumējumā ārste norādīja, ka pieaugušajiem nevajadzētu šausmināties par gaidāmo gaisa un siltā ūdens temperatūras pazemināšanu, kā arī to, ka ziemā būs ļoti auksti un bērni vairāk slimos. Drīzāk vajadzētu mierīgi padomāt par siltākajām vietām dzīvoklī, papildus fiziskajām aktivitātēm, atbilstošu apģērbu, regulāru telpu vēdināšanu u.c. iepriekš minētajām lietām.

Viņa atgādināja, ka pēc speciālistu ieteikuma gaisa temperatūra telpās, kur uzturas bērni, ir pieļaujama diapazonā no 16 līdz 22 grādiem. “Pārlieku siltas telpas neveicina bērnu veselību.” Protams, bērni nedrīkst ilgstoši atrasties diskomfortā un aukstās telpās.

Atcerēties par 4 gadalaikiem

Īslaicīgs aukstums parasti nerada bērniem lielas imunitātes problēmas. Bet, ja bērni ilgstoši atrodas salstošā stāvoklī, tas var atstāt negatīvu ietekmi uz veselību un veicināt dažādu slimību attīstību. “Ja jums visu laiku jādzīvo 13 grādos (gan dienu, gan nakti), tā ir temperatūra, kas rada ne tikai diskomfortu, bet arī kaitē veselībai.”

Aukstā laikā ikdienas paradumiem ir ļoti liela nozīme. Piemēram, ja telpā ir vēsi, visticamāk, pieaugušie neļaus bērnam ģērbt tikai šortus vai vasaras kleitu, jo viņam būs pārāk auksti.

Kopumā Latvijā dzīvojošajiem jāatceras, ka mums ir 4 gadalaiki, un rudenī un ziemā parasti ir aukstāks laiks. Mums būs jāpierod, ka šajā rudenī un ziemā gaisa temperatūra mājās būs zemāka, bet jāatceras, ka tā nav veselībai kaitīga! Protams, jāņem vērā katra cilvēka individuālās vajadzības.

Valdība lēma samazināt apkures un karstā ūdens temperatūru šajā apkures sezonā

Portāls Jauns.lv jau ziņoja: lai samazinātu energoresursu patēriņu dzīvojamo māju telpu apkures nodrošināšanai, valdība nesen atļāva samazināt apkures temperatūru un karstā ūdens temperatūru šajā sezonā.

Ministru kabineta sēdē valdība lēma uz laiku pazemināt telpu gaisa temperatūru, ieregulējot to ne vairāk kā plus 19 grādi. Samazinot dzīvojamo telpu gaisa temperatūru par vienu grādu, tiek ietaupīti aptuveni 5% no apkures izmaksām, kas ilgtermiņā veido vērā ņemamu ietaupījumu.

Valdības lēmums paredz, ka laika periodā no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim dzīvojamās mājas pārvaldītājam jānodrošina atbilstoši apkures sistēmas iestatījumi, lai dzīvokļos gaisa temperatūra nepārsniegtu plus 19 grādus, bet telpā ar viszemāko gaisa temperatūru tā nedrīkst būt zemāka par plus 18 grādiem.

Drīkstēs dzīvot arī siltākās telpās

Vienlaikus ir saglabāta iespēja, ka dzīvojamās mājas kopīpašnieki vai dzīvokļu īpašumu mājā dzīvokļa īpašnieki var lemt par augstāku telpu gaisa temperatūras nodrošināšanu dzīvojamajā mājā, ja uzskata to par nepieciešamu dzīvojamās mājas ekspluatācijai vai iedzīvotāju veselības un pašsajūtas nodrošināšanai.

Būs vēsāks ūdens

Tāpat lai samazinātu energoresursu patēriņu dzīvojamo māju siltumapgādes nodrošināšanai, valdība lēma uz laiku pieļaut pazemināt vai īslaicīgi samazināt karstā ūdens temperatūru, ilgtermiņā veidojot vērā ņemamu ietaupījumu.

Valdības lēmums paredz, ka laika periodā no šā gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir tiesības nedaudz vai īslaicīgi samazināt karstā ūdens temperatūru, ja ir ievēroti priekšnoteikumi, lai izvairītos no "Legionella spp." baktēriju intensīvas vairošanās. Normatīvajā regulējumā noteikts, ka karstā ūdens temperatūra nevar būt zemāka par plus 55 grādiem.