Zelenskim tuvākajās dienās "īpaši jāuzmanās": kļuvis zināms par satraucošu telefonsarunu starp Ukrainu un Eiropas līderiem
Francijas prezidents Emanuels Makrons brīdinājis, ka ASV varētu būt gatavas "pievilt" Ukrainu, liecina nopludināts Eiropas līderu telefonsarunas transkripts, kurā viņi izstrādāja stratēģiju Kijivas aizsardzībai.
Telefonsarunas detaļas — kas notika pirmdien un kurā piedalījās Makrons, Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, NATO ģenerālsekretārs Marks Rute, Somijas prezidents Aleksandrs Stubs, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un citi — tika publicētas Vācijas laikrakstā "Der Spiegel". Sarunas laikā līderi apsprieda ASV vadītās miera sarunas ar Kijivu un Maskavu.
“Pastāv iespēja, ka ASV varētu pievilt Ukrainu teritorijas jautājumā bez skaidrības par drošības garantijām," teica Makrons, vēsta "Spiegel", piebilstot, ka tas rada "lielu draudu" Zelenskim.
Elizejas pils nekavējoties neatbildēja uz "Politico" pieprasījumu komentēt. "Spiegel" ziņoja, ka Elizejas pils paziņojumā Vācijas medijam noliedza, ka Makrons runājis par jebkādu nodevību. "Prezidents neizmantoja šos vārdus," sacīja Makrona birojs, ziņo "Spiegel".
Mercs piebilda, ka Zelenskim nākamajās dienās jābūt "ļoti uzmanīgam". "Viņi spēlē spēles gan ar jums, gan ar mums," sacīja Mercs, šķietami atsaucoties uz Vašingtonas emisāriem Stīvu Vitkofu un Džaredu Kušneru — ASV prezidenta Donalda Trampa znotu — kuri otrdien piecas stundas slēgti tikās ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu.
Merca preses pārstāvis Stefans Kornēlijs "Politico" sacīja: "Principa pēc es neapstiprinu un nekomentēju sarunu fragmentus."
Saskaņā ar transkriptu Somijas prezidents Stubs šķita piekrītam Mercam. "Mēs nevaram atstāt Ukrainu un Volodimiru vienus ar šiem puišiem," viņš teica, acīmredzot atsaucoties uz Vitkofu un Kušneru, kam piekrita arī Rute.
"Es piekrītu Aleksandram — mums jāaizsargā Volodimirs [Zelenskis]," sacīja NATO ģenerālsekretārs. NATO atteicās komentēt, kad to sazvanīja "Politico".
Saruna notika pēc tam, kad Trampa administrācija izplatīja 28 punktu miera plānu — kā ziņots, to izstrādāja Kremlis pārstāvis Kirils Dmitrjevs, Vitkofs un Kušners —, ko Ukraina un Eiropas sabiedrotie kritizēja kā pārāk labvēlīgu Krievijai, izraisot intensīvas sarunas Ženēvā.
Turpmākās sarunas, kurās piedalījās Eiropas, Ukrainas un ASV amatpersonas, noveda pie atjaunināta 19 punktu plāna, kuru Krievija vēl nav akceptējusi. Maskava nav atkāpusies no savām maksimālistiskajām prasībām, proti, lai Kijiva atteiktos no plašām neaizņemtām teritorijām austrumos, ierobežotu savu militāro spēku un rīkotu jaunas vēlēšanas.
Pirmdienas sarunā, pēc "Spiegel" ziņojuma, piedalījās arī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, Polijas premjerministrs Donalds Tusks, Itālijas premjerministre Džordža Meloni, Dānijas premjerministre Mete Frederiksena, Norvēģijas premjerministrs Jonass Gars Stēre un Eiropadomes prezidents Antonio Kosta.
Sarunas laikā tika apspriesta arī Krievijas iesaldēto aktīvu tēma, vēsta "Spiegel". Daži līderi uzsvēra, ka Maskavas miljardu konfiskēšana, lai finansētu lielu finanšu un militāro palīdzības daļu Ukrainai, ir jautājums, ko jālemj Eiropas Savienībai, nevis ASV.
