Pārtikas izturīgā baktērija - listērija. Kā no tās izvairīties?

Zinātniskajā institūtā BIOR pirms vairākiem gadiem tika veikts pētījums par šo kaitīgo baktēriju izplatību, apliecinot, ka aicinājums grūtniecēm izvairīties no jēlas zivs un gaļas, mīksto sieru ēšanas tiešām ir pamatots. Pērn listerioze konstatēta 9 iedzīvotājiem. Šķiet ļoti maz, bet listeriozes inficēšanās avotu ir grūti noteikt, tāpēc analizējot saslimšanas iemeslus, reti par to aizdomājas un koncentrējas galvenokārt uz simptomu ārstēšanu. 

LBTU Veterinārmedicīnas fakultātes asociētā profesore un BIOR pētniece Margarita Terentjeva uzsver, ka listērijas produktos nav redzamas, iespējamais piesārņojums ar ierosinātāju var tikt noteikts tikai laboratoriski, tāpēc jāseko savai ēdienkartei, izslēdzot no uztura augsta riska pārtikas produktus un ievērojot higiēnas prasības ēdienu gatavošanā un uzglabāšanā.   

Listerioze ir salīdzinoši reti izplatīta pārtikas izraisīta infekcija. Veseli cilvēki inficēšanos ar listērijām var neizjust, lielākais risks saslimt ar listeriozi ir iedzīvotājiem ar novājinātu imūnsistēmu, un visbiežāk saslimšanu reģistrē grūtniecēm un senioriem. Grūtniecēm šī infekcija var būt aborta un priekšlaicīgu dzemdību cēlonis. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) norāda, ka slimība sākas pēkšņi ar augstu temperatūru, galvassāpēm, nespēku. Simptomi ir atkarīgi no slimības formas: var būt meningīts, angīna, konjunktivīts, palielināti limfmezgli, encefalīts, sepse. Simptomus bieži var sajaukt ar vīrusa radītu saslimšanu vai citu infekcijas avotu. Inficēšanos ir grūti saistīt ar kādu konkrētu produktu, jo infekcijas inkubācijas periods var būt ļoti garš - vidēji no 2 līdz 30 dienām, ir gadījumi, kad tas var būt pat no 70 līdz 90 dienām.

Dabā listērijas ir plaši izplatītas – tās sastopamas ūdeņos, augsnē, savvaļas un mājās dzīvniekos, listērijas var pārnēsāt arī grauzēji. Tā var izdalīties ar dzīvnieku fekālijām un piesārņot apkārtējo vidi un tālāk nokļūt, piemērām, uz dārzeņiem vai arī dzīvnieku izcelsmes produktos - gaļā un pienā. Listerioze ir bīstama arī mājdzīvniekiem – govīm, aitām, suņiem, kaķiem, taču dzīvnieki var pārnēsāt listērijas baktēriju bez pazīmēm. 

Galvenais inficēšanās veids cilvēkam ir  nepietiekami apstrādātu vai nepareizi uzglabātu pārtikas produktu lietošana uzturā, piemēram, jēla, nepietiekami pagatavota vai auksti kūpināta gaļa, nepasterizēts piens un tā produkti (mīkstie sieri – kamambērs, brī, feta u.c.), vakuumā iepakota pārtika ar ilgu derīguma termiņu. Inficēšanās notiek arī no nemazgātiem salātiem un zaļumiem, pat no melonēm, kā to apliecina listeriozes uzliesmojumi citās pasaules valstīs. 

Listērijas piesārņojumu var noteikt tikai laboratoriski

Listērijas piesārņojumu pārtikas produktos nevar redzēt vai sasmaržot. Lai izvairītos no listērijām, uzmanīgi izpētiet produktu un ievērojiet ražotāju norādījumus produktu gatavošanā, piemēram, nepasterizētu pienu pirms lietošanas uzvārīt, sasaldētus dārzeņus termiski apstrādāt vai lapu salātus nomazgāt! Jāseko arī produkta derīguma termiņiem un ražotāja norādījumiem produkta uzglabāšanai pēc atvēršanas. Jāatceras, ka pēc derīguma termiņa beigām listērijas var būt sastopamas produktā lielā skaitā!    

Margarita Terentjeva uzsver: “Listēriju izplatību produktos kontrolē gan paši pārtikas ražotāji, gan arī Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Pārtikai tiek izvirzītas stingras drošības prasības, kur ietilpst arī listēriju kontrole riska produktu grupās. Šīs infekcijas izplatības monitorings un zinātniskais izvērtējums ir viens no Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) ikdienas funkcijām, tāpēc kopumā Eiropas mērogā varam paļauties uz pārtikas drošību. Tomēr pircējiem jābūt vērīgiem, jo visiem pārtikas apritē iesaistītājiem uzņēmējiem nav  pilnvērtīgas izpratnes par to, kāpēc šī baktērija ir tik bīstama. Tādēļ arī patērētājam, pērkot produktus, kritiski jāizvērtē, kādos apstākļos produkts tiek gatavots, uzglabāts vai tirgots. Ja redzams, ka produkts netiek iepakots, pakļauts apkārtējas vides iedarbībai, uzglabāts ārpus aukstuma vitrīnas siltajā laikā, vai arī pārdevējs neievēro elementāras higiēnas prasības, no šo produktu pirkuma vajadzētu izvairīties. Kuriem produktiem visvairāk pievērst uzmanību – svaigām un auksti kūpinātām zivīm, piemēram, lasim, skumbrijai, gaļas produktiem un pastētēm, it īpaši auksti kūpinātiem produktiem vakuuma iepakojumā un ar ilgu derīguma termiņu, nepasterizētam pienam un sieriem, nemazgātiem svaigiem dārzeņiem. Tās ir produktu grupās, kurās visbiežāk tika noteikts listēriju piesārņojums. Atceramies, ka listeriozes uzliesmojumi tika konstatēti arī pēc  lapu salātu, selerijas, diedzētu graudu un pat saldējuma lietošanas uzturā.  Listērijas piesārņojumu pārtikā var noteikt tikai laboratoriskos apstākļos, paši spēkiem to konstatēt vai no tās ledusskapī atbrīvoties nav iespējams.”

Tāpēc ikkatram no mums arī mājās ir svarīgi ievērot elementārus pasākumus, lai mazinātu mūsu un apkārtējo saslimšanas risku. SPKC ir apkopojis rekomendācijas, kā ikdienā varam maksimāli izvairīties no listērijas baktērijas. 

Visam pamatā – roku mazgāšana un pārtikas pagatavošanas higiēna

Kārtīgi mazgājiet rokas ar ziepēm, rūpīgi noskalojiet un noslaukiet, izmantojot vienreiz lietojamo virtuves dvieli vai auduma dvieli (regulāri jāmazgā 60 °C temperatūrā): 

• pirms pārtikas gatavošanas, pasniegšanas vai ēšanas;
• pēc saskares ar neapstrādātiem dārzeņiem, saknēm vai jēlu gaļu;
• pēc saskares ar mājdzīvniekiem, lauksaimniecības dzīvniekiem vai pēc lauku saimniecības apmeklējuma. 

Papildus roku mazgāšanai nepieciešams ievērot gan pārtikas uzglabāšanas, gan arī pagatavošanas pamatprincipus:

• Gaļa ir pietiekami termiski jāapstrādā.
• Visi dārzeņi ir kārtīgi jānomazgā zem tekoša, tīra ūdens, īpaši tie, kas netiks termiski apstrādāti pirms patēriņa. Nemērcējiet salātus un zaļumus izlietnē, jo tajā esošie mikroorganismi var tos piesārņot!
• Mizojiet visus sakņu dārzeņus un noskalojiet tos zem tekoša, tīra ūdens. 
• Dārzeņu un gaļas kārtīga termiska apstrāde iznīcina potenciāli kaitīgos mikroorganismus, taču tas nenovērš jauna piesārņojuma rašanos, ja pēc pagatavošanas tie netiek pareizi uzglabāti ledusskapī.
• Izvairieties no mikroorganismu izplatīšanas no neapstrādāta pārtikas produkta uz termiski apstrādātu pārtikas produktu. Tas nozīmē, ka ir jālieto atsevišķi dēlīši jēlas gaļas un termiski apstrādātas gaļas un  svaigu dārzeņu griešanai.
• Mazgājiet griešanas dēlīti, izmantojot trauku mazgāšanas līdzekli. 
• Ievērojiet ražotāja noteiktos pārtikas produktus uzglabāšanas apstākļus un derīguma termiņus.
• Ja ledusskapī izšļakstās sulas no jēlas gaļas vai cīsiņu iepakojuma, nekavējoties notīriet tās. Tīriet ledusskapja plauktus ar siltu ūdeni un ziepēm, pēc tam noskalojiet un noslaukiet tos, izmantojiet papīra salvetes.

Raksts tapis Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) informatīvās kampaņas “Eiropa izvēlas drošu pārtiku” ietvaros. Vairāk informācijas var iegūt kampaņas mājaslapā: šeit