6 būtiskas uzturvielas augošam bērnam
Raudāšana, nespēja koncetrēties, garastāvokļa maiņas, sāpes vēderā un citas stresa reakcijas būs neapzināts sauciens pēc palīdzības gan 4 gadus vecajam bērndārzniekam, gan divdesmitgadīgajam universitātes studentam. Tas, cik labi mēs tiekam galā ar ikdienas pienākumiem, atkarīgs no tā, ko apēdam pusdienās, brokastīs un vakariņās, un cik daudz no šīm uzturvielām mums nozog stress.
2019. gada augustā British Journal of Health Psychology tika publicēts pētījums ar nosaukumu “Katru dienu es par kaut ko uztraucos”. Tā fokuss bija bērni vecumā no 7 līdz 11 gadiem un viņu vecāki. Abas grupas atzina, ka ikdienā izjūt pastiprinātu stresu un nemieru.
Kādas ir būtiskākās uzturvielas augošam organismam?
Dzelzs
Dzelzs deficīts ir visizplatītākais uzturvielu trūkums bērniem visā pasaulē. Ja bērns bieži sūdzas par aukstumu, izskatās bāls, bieži saaukstējas un slimo vai ātri nogurst, tas var liecināt par dzelzs deficītu. Dzelzs trūkums organismā ietekmē arī garastāvokli, var parādīties trauksmainība, depresivitāte, intereses vai uzmanības zudumi, nemaz nerunājot par traucētām koncentrēšanās spējām un apgrūtinātu mācīšanos. Dzelzs nepieciešams mūsu vairogdziedzera darbībai, augšanai, muskuļiem, kā arī smadzeņu darbībai un emocionālajai stabilitātei.
Holīns
Holīns regulē gan mūsu spriestspēju, gan uzvedību. Tā ir galvenā izejviela neirotransmitera acetilholīna ražošanai mūsu organismā. Acetilholīns atbild par mācīšanās un atmiņas funkciju, kustību koordināciju un motoriku, kā arī impulsu kontroli. Tam ir svarīga loma kā smadzeņu tā zarnu darbībai, tātad tas atbild arī par mūsu imūno sistēmu. Starp smadzenēm, zarnām un zarnu mikrobiomu ir cieša saikne, tāpēc, ja bērns bieži sūdzas par vēdersāpēm, tas var norādīt uz nervu sistēmas pārslodzi.
Ar holīnu bagātīgi produkti ir liellopu gaļa un aknas, kviešu dīgsti, lasis, olas un vistas gaļa. Lai holīns pilnvērtīgi uzsūktos organismā, nepieciešams uzņemt arī B2, B6, B12 vitamīnus un folātu. Veselīgu zarnu mikrobiomu saglabāt palīdzēs arī Lacobacillus baktērijas.
Omega-3
Omega-3 eļļas ir neaizstājamās taukskābes, kas nepieciešamas mūsu smadzenēm, un to optimālai darbībai šīs taukskābes nepieciešams uzņemt katru dienu. Labākie Omega-3 avoti ir aukstā ūdens treknās zivis (tuncis, lasis, siļķe, sardīnes, u.c.) un valrieksti, čia un linu sēklas. Jāņem vērā, ka ar zāli barotai, ganībās audzētai gaļai un mājputniem būs veselīgāks Omega-3 eļļu līdzsvars nekā ar graudiem barotiem mājputniem un mājlopiem.
Holīns, Omega-3 un brīnumainais fosfolipīds fosfatidilserīns veido mūsu smadzeņu strukturālo pamatu. Tos nepieciešams uzņemt ne tikai augsta stresa apstākļos, bet iekļaut ikdienas uzturā, lai nodrošinātu veselīgu smadzeņu darbību.
B grupas vitamīni
B grupas vitamīni ir īpaši svarīgi mūsu nervu sistēmas darbībām. Šūnām B vitamīns nepieciešams, lai ražotu enerģiju un neirotransmiterus, veiktu detoksikāciju, nodrošinātu augšanu un hormonu darbību, regulētu cukura līmeni asinīs, metilēšanu un audu atjaunošanos.
Svarīgi saprast, ka B vitamīnu nepieciešams uzņemt kompleksi. Piemēram, uzņemot tikai B12 vitamīnu, tas laika gaitā noārdīs citus B vitamīnus. Tāpat par B grupas vitamīnu uzņemšanu papildus īpaši svarīgi domāt ne tikai bērniem un/vai pārslodzes gadījumā. Arī tad, ja traucēta gremošanas sistēmas darbība un ikdienā regulāri tiek lietoti medikamenti, der apsvērt B vitamīnu uzņemšanu ar uztura bagātinātāju palīdzību.
Kalcijs un magnijs
Augošam ķermenim nepieciešami minerāli gan kaulu stiprumam un muskuļu darbībai, gan enerģijas ražošanai un šūnu darbības nodrošināšanai. Izvēlīgiem ēdājiem ir lielāks risks nepietiekami uzņemt kalciju un magniju. Šie minerāli palīdz uzturēt ķermenī sārmainu vidi. Pārāk skābs pH smadzenēs var vairot trauksmi un bailes, kā arī palielināt stresu. Pētījumi liecina, ka vismaz 30% bērnu un 60% pieaugušo ar uzturu neuzņemt pietiekamu magnija daudzumu. Stress un nepareizs uzturs, piemēram, liels cukura patēriņš uzturā ātri iztērē magnija krājumus, kas nepieciešami mūsu šūnām.
Olbaltumvielas
Kad ikdienā esam aizņemti un ēdam steigā, bieži vien nespējam uzņemt arī pietiekami daudz olbaltumvielu. Olbaltumvielas nodrošina neaizvietojamās aminoskābes. Tās ir aminoskābes, ko cilvēka organisms pats nespēj sintezēt un jāuzņem ar uzturu.
Ir astoņas neaizstājāmās aminoskābēs un vēl septiņas aminoskābes, kas ir svarīgas tieši bērniem, bet nav esenciālas pieaugošo vecumposmā (arginīns, histidīns, cisteīns, glicīns, tirozīns, glutamīns, prolīns). Bērna vecumposmā, kad līdz galam nav nobriesuši bioloģiskās sintēzes mehānismi, organisma vajadzība pēc šīm aminoskābēm ir lielāka nekā bērna organisms spēj tās saražot.
Olbaltumvielas iespējams uzņemt uzturā lietojot – zirņus, pupas, lēcas, riekstus, sēklas un to sviestu, sojas produktus, piemēram, tofu un sojas dzērienus, un, protams, tradicionāli ierastos produktus: gaļu, zivis, olas, pienu un to visu izstrādājumus.
Brīžos, kad ir paaugstināts stresa līmenis, vai piemeklējusi kāda slimība, arī aizstājamo aminoskābju veidošanās organismā var būt traucēta, tāpēc šajos periodos ir īpaši svarīgi olbaltumvielas uzņemt ne tikai pietiekami, bet parūpēties, lai tās būtu pilnvērtīgas.
Stresu ikdienā izjūt ikviens, taču neatkarīgi no tā, kas notiek mūsu dzīvēs, pilnvērtīgs un regulārs uzturs palīdzēs mums tikt galā ar ikdienas grūtībām. Sāciet katru rītu ar labām, augsta olbaltumvielu satura brokastīm un iztrūkstošo papildiniet ar pareizi sabalansētiem uztura bagātinātājiem, piemēram, Orthomol Junior C plus bērniem, vai Orthomol Vital pieaugušajiem.
Nav vienas vislabākās, visefektīvākās uzturvielas. Uzturvielas strādā tikai kopā, papildinot viena otru. Tādēļ bioķīmiski pamatotās Orthomol uzturvielu kombinācijas ir tik iedarbīgas!
