Vai ēdiens var būt glābējs?

Reklāmas projekts

Sākoties jaunam mācību gadam, ģimenēs notiek daudzas pārmaiņas. Pielāgošanās jaunajai ikdienas rutīnai, skolai un nobarbībām prasa spēku un enerģiju gan no vecākiem, gan (un jo īpaši!) bērniem. Jauno izaicinājumu priekšā ir viegli palaist garām stresa un pārslodzes simptomus. Palīdzība tikt galā ar stresu un tā avotiem bērniem nepieciešama jebkurā vecumā. Ar ko sākt? Ar uzturu! Pilnvērtīgs un veselīgs uzturs nepieciešams kā ķermenim, tā prātam.

Kas rada stresu?

Protams, stress mūs ietekmē ne tikai mācību gada sākumā. Stresa pieaugumu jūtam, ja esam pārāk aizņemti, izjūtam spiedienu kļūt labākam un nespējam pienācīgi atpūsties. Pie sociālajiem stresa faktoriem pieskaitāmas kultūras un politiskā vide, bailes par nākotni, vienaudžu spiediens, akadēmiskās un ārpusskolas prasības. Tāpat stresu var izraisīt arī attiecības ģimenē.

Tāpat par nozīmīgu stresa avotu uzskatāmas arī mūsdienu tehnoloģijas un laika pavadīšana pie ekrāna, ja vien tam pretī netiek liktasfiziskās aktivitātes un kvalitatīvi pavadīts laiks ar draugiem un ģimeni.

Stresu rada arī dažādi bioķīmiski un vides faktori, kas nemanāmi, bet nopietni atstāj ietekmi uz ķermeni un nervu sistēmu, piemēram, skolas vai mājas tīrīšanai izmantā ķīmija, uz skolas sporta laukuma izsmidzinātās ķimikāijas, ielas putekļi, LED apgaismojums, u.c.

Kādi ir stresa simptomi?

Mazi bērni, kuri vēl neprot artikulēt savas sajūtas, stresu var paust caur pastiprinātu kautrību, raudāšanu un vēlmi atrasties mājās. Nevēlēšanās doties uz skolu vai bērnudārzu, atteikšanās piedalīties skolas un ārpusskolas aktivitātēs vai izrādīt pieķeršanos ir tipiski stresa simptomi kā skolas, tā pirmsskolas vecumā. Tos var pavadīt arī agresīva uzvedība: spārdīšanās, sišana, košana un kliegšana. Var atgriezties vai pastiprināties paradums slapināt gultā. Nereti mazi bērni stresa apstākļos sūdzas arī par sāpēm vēderā, kas nav saistītas ar vīrusiem un saslimšanām.

Var pastiprināties trauksme, depresija, miega traucējumi un izmaiņas ēšanas paradumos. Stresu kā bērni, tā pieaugušie nereti kompensē ar pārēšanos, neveselīgu pārtiku vai tieši otrādi - izjūtot ēsgribas zudumu. Tīņi un pieaugušie, lai bēgtu no stresa izraisītajiem simptomiem, var ķerties pie alkohola un narkotisko vielu lietošanas, paraduma uzsmēķēt, nodoties ekstremālai fiziskai slodzei un/vai izolēties no ārpasaules.

Uzvedības maiņa jebkurā vecumā ir pirmais signāls, ka sastopamies ar grūtībām menedžēt stresu. Ne vien emocionāli, bet arī šūnas līmenī. Tas nozīmē, ka organismam trūkst nepieciešamo uzturvielu, lai regulētu procesus, kas nodrošina gan mūsu mentālo, gan fizisko veselību.

Kāda ir uztura loma stresa menedžēšanā?

Lai nodrošinātu ne vien optimālu bērna augšanu un attīstību, bet arī palīdzētu tiem tikt galā ar stresa radīto ietekmi, līdzsvarots mirkoelementu un makroelementu klāsts jāuzņem katru dienu. Mikroelementi ir vitamīni, minerālvielas, fermenti, antioksidanti, savukārt makroelementi ir olbaltumvielas, tauri, ogļhidrāti un arī ūdens.

Ēdienreižu izlaišana mūsu organismam nodara tikpat lielu kaitējumu kā vienveidīgas un neveselīgas pārtikas lietošana uzturā. Abos gadījumos mūsu šūnas nesaņems tām nepieciešamās uzturvielas, lai palīdzētu mums tikt galā ar stresu, kas ikdienā ir neizbēgams. Tāpat bērna mentālajai un fiziskajai veselībai nepieciešams arī veselīgs miegs, pilnvērtīga atpūta un laiks ar ģimeni un draugiem. Tomēr jāatceras, ka nedz miegs, ne atpūta nespēs kompensēt to, ko bērns nav saņēmis ar uzturu un otrādi.