Kāpēc kalciju nedrīkst uzņemt ne par daudz, ne par maz? Un kas pateiks priekšā, ka tā trūkst?

Daudz kalcija ir arī zivīs, ko var ēst ar asakām, piemēram, sardīnēs. Tas ir arī augu valsts produktos, piemēram, brokoļos, kāpostos, salātos, mandelēs, sēklās, pupiņās.

Kas kavē kalcija uzsūkšanos?

Vērts zināt, ka dažos dārzeņos, piemēram, spinātos, esošie oksalāti kavē kalcija uzsūkšanos. Arī svaigēdājiem kalcijs uzsūksies mazāk, jo termiskā apstrāde palielina kalcija biopieejamību jeb uzsūkšanos tievajās zarnās. Uzsūkšanos ietekmē arī ilgstoša kuņģa skābo vidi samazinošu medikamentu lietošana, pārmērīgi uzņemta fitīnskābe no pilngraudu produktiem, ēdiens ar lielu sāls daudzumu, daudz dzīvnieku valsts olbaltumvielu un D vitamīna trūkums.

Ne par daudz, ne par maz

Jāuzmanās arī no iekrišanas otrā grāvī – pārāk daudz kalcija, piemēram, no uztura bagātinātājiem, var palielināt sirds un asinsvadu slimību risku un izraisīt asinsvadu pārkaļķošanos, kas samazina asinsvadu sieniņu elastību (jo uztura bagātinātāji salīdzinājumā ar pārtikas produktiem kalcija līmeni paaugstina ļoti strauji), kā arī veicināt nierakmeņu rašanos.

Bet sirdij nepatiks arī kalcija trūkums, jo tas rada traucējumus, kas izpaužas kā samazināta sirdsdarbības frekvence un sirds muskuļa saraušanās spēja vai pat kā dzīvībai bīstami sirds ritma traucējumi jeb aritmija. Par kalcija trūkumu var liecināt arī muskuļu krampji un dažādi jušanas traucējumi, piemēram, pirkstu tirpšana. Ja organismā trūkst kalcija, samazinās kaulu blīvums un veidojas osteoporoze.

Ikvienam cilvēkam no 18 līdz 50 gadu vecumam tiek rekomendēts uzņemt 1000 mg kalcija dienā. Sievietēm pēc 50 un kungiem pēc 70 gadu vecuma ieteicams uzņemt 1200 mg kalcija dienā. Pasaulē mediķi uzskata, ka par 50 gadiem vecākiem cilvēkiem kopējam kalcijam no uztura un pārtikas piedevām nav jāpārsniedz 2000 miligramu dienā – tikai ārsts drīkst ieteikt augstākas devas.