Vasaras ballīšu “draugs” grādīgais. Ko tas nodara mūsu organismam?
Vasara ir ballīšu laiks. Pikniki, koncerti, draugu tusiņi, dārza ballītes, jubilejas – gandrīz katrās brīvdienās kāds pasākums, ko itin bieži pavada arī kāds grādīgāks dzēriens. Un kāpēc gan ne, ja vien zinām mēru un palīdzam savam organismam šo slodzi izturēt. Kas notiek mūsu ķermenī tad, kad ar alkoholu pāršaujam pār strīpu?
Diezin vai uz mūsu planētas ir kāds, kurš nezinātu, ka alkohols slikti ietekmē veselību. Taču tas nenozīmē, ka jaukā kompānijā nevar iedzert kādu glāzi vīna vai alus. Tas ir tāpat kā ar treknu kūkas gabaliņu, ko ik pa laikam mierīgu sirdi atļaujamies, zinot, ka ikdienā tomēr ēdam veselīgi un kustamies. Tikai ar alkoholu ir viena nelaime – visai bieži dažādu iemeslu dēļ tas izrādās stiprāks par mūsu spēju to kontrolēt. Un ja regulāri tiek dzerts vairāk par ieteicamo alkohola daudzumu, cieš ne tikai aknas (fruktoze un etanols ir tie, kas veicina aknu iekaisumu) un aizkuņģa dziedzeris (var rasties pankreatīts – aizkuņģa dziedzera disfunkcija, ko pavada deģeneratīvi iekaisuma procesi). Arī pats organisms vairs nav spējīgs pilnvērtīgi izmantot tam tik svarīgās uzturvielas. Turklāt mēs neviens nezinām, kura glāze var izrādīties izšķirīgā, lai no alkohola izveidotos jau atkarība.
Alkohola sliktie darbi
Vispirms jau cieš mūsu gremošanas sistēma, jo alkohols kavē gremošanas enzīmu sekrēciju aizkuņģa dziedzerī un traucē arī uzsūkties barības vielām, bojājot kuņģa un zarnu apvalka šūnas. Tas neļauj arī pilnībā izmantot absorbētās uzturvielas, jo organismā tiek izmainīta to transportēšanas, uzglabāšanas un izvadīšanas loģistika. Līdz ar to dažas uzturvielas pat nesasniedz savu gala mērķi, piemēram, nenonāk asinīs. Ja pārmērīga dzeršana iet roku rokā vēl ar nabadzīgu uzturu, tad barības vielu uzsūkšanās notiek vēl sliktāk, un tas var izmainīt pat tievo zarnu apvalku šūnas. Tieši sabalansēts uzturs ir tas, kas nodrošina organismu ar nepieciešamajām kalorijām, ko tas izmanto, lai iegūtu enerģiju. Taču aizraujoties ar alkoholu, liela daļa no kopējām ikdienas kalorijām tiek uzņemtas tieši no grādīgā dzēriena un nevis no pārtikas produktiem, līdz ar to organismā nonāk arī mazāk vitamīnu un minerālvielu. Turklāt kalorijas, ko nodrošina alkohols, organisms apstrādā un izmanto pavisam savādāk.
Vitamīni, kas neglābjami zūd
Lai ķermenis varētu pareizi funkcionēt, viņam ir nepieciešamas olbaltumvielas, vitamīni un minerālvielas. Vairākos pētījumos konstatēts, ka alkohola kaitīgo ietekmi uz aizkuņģa dziedzeri vēl vairāk pastiprina uzturs, kurā trūkst olbaltumvielu. Tāpat nepareizs uzturs var veicināt ar alkoholu saistītos aknu bojājumus. Izpētīts, ka grādīgo dzērienu pārmērīga lietošana rada omega-3 taukskābju deficītu, kas ietekmēt smadzeņu darbību, bet tiamīna deficīts, kas var iestāties, rada nopietnas neiroloģiskas problēmas, kustību traucējumus un ievērojami pasliktina atmiņu. Pētījumi arī apstiprina, ka ilgstoša alkohola lietošana samazina kalcija, magnija, dzelzs un cinka daudzumu, kā arī noved pie tā, ka organismam katastrofāli sāk pietrūkt A, C, D, E, K un B vitamīni. Jo īpaši neaizsargāti pret alkohola lietošanu ir tieši B grupas vitamīni, kas vislielākā mērā atbild par mūsu emocionālo labsajūtu.
B1 vitamīns (tiamīns) – tā deficīts ir pamats depresīvām izjūtām un vieglai aizkaitināmībai. Tā trūkums var izraisīt arī neiroloģiskus un sirdsdarbības traucējumus un pat šūnu bojājumus.
B2 vitamīns (riboflavīns) – 1982. gadā British Journal of Psychiatry publicētajā rakstā tika ziņots, ka katram no 172 pacientiem, kuri Lielbritānijas psihiatriskajā slimnīcā ārstējās no depresijas, konstatēts B2 vitamīna deficīts.
B3 vitamīns (niacīns) – tā izsīkums organismā izraisa trauksmi, depresiju, bažas un nogurumu.
Pantotēnskābe – par tās trūkumu liecina nogurums, hronisks stress un depresija.
B6 vitamīns (piridoksīns) – tā izsīkums var traucēt neirotransmiteru veidošanos.
B12 vitamīns – tā deficīts izraisa depresiju.
Folijskābe – tās trūkums ir izplatīts depresijas cēlonis.
Raksts tapis sadarbībā ar www.ortomol.lv.
