Bez pērtiķu bakām pasaulē plosās vēl ap 1500 infekcijas slimību, un daudzas ir īpaši lipīgas

Infektoloģe, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas galvenā speciāliste infektoloģijā, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Vīksna skaidroja – slimībai raksturīgie pūslīši, kas rada draudīgu vizuālo tēlu, un fakts, ka slimība ir daudziem nezināma un jauna, palīdzējis tai kļūt tik populāri apspriestai. vēsta Latvijas Radio.

“Raugoties no teorētiskā infektoloģijas viedokļa, šī slimība ir ne sevišķi kontagioza (lipīga), ja salīdzina ar gripu vai kovidu. Bet mulsinoši ir tas, ka šie daži simti saslimušo ir ar klīniskām pazīmēm un šobrīd izskatās – ar diezgan izteiktām riska grupām. Un, kad infekciju slimības izmanās izvēlēties sev kādu vājo cilvēku grupu, tas var būt bīstami, īpaši šai cilvēku grupai,” skaidroja Vīksna.

Taču jebkurā gadījumā fakts, ka slimība neparastā daudzumā pēkšņi parādījusies, noteikti nav atstājams bez uzraudzības, tādēļ piesardzība un aktīva slimības izplatības uzraudzība noteikti ir nepieciešama. Taču jāsaprot, ka slimību attīstīšanās, mainīšanās un pielāgošanās ir normāla slimību un organismu savstarpējās sacensības daļa. Un pasaulē ir virkne slimību, kuras ir vēl izplatītākas par jau minēto pērtiķu baku vīrusu.

“Par [pērtiķu] bakām – šobrīd mēs runājam par dažiem simtiem cilvēku ierobežotā grupā, tad, piemēram, Rietumnīlas drudzis, kas tikpat daudzās valstīs ir – tur ir vismaz 200 000 tūkstoši cilvēku [inficējušies]. Un es nemaz nerunāju par malāriju, ar kuru katru gadu nomirst 500 000 un slimo miljoniem. Tā kā tās atšķirības ciparos ir, bet vērīgiem ir patiešām jābūt,” atzina Vīksna.

Bez jau minētajām pasaulē plosās vēl daudzas citas slimības. Piemēram, infekcijas slimības, kas var skart cilvēku, ir apmēram 1500, un liela to daļa pie cilvēkiem nonākusi, pārvarot sugu barjeru. Vīksna uzskata, ka šī sugu barjeras pārvarēšana pēdējā laikā kļuvusi īpaši aktuāla.