Lai saglabātu kustību prieku un veselas locītavas, kā arī mazinātu artrīta riskus, noteikti atceries šo!

Ceļi, pēdas, gūžas, muguras lejasdaļa, arī plaukstu, plecu un elkoņu locītavas var sāpēt daudzu iemeslu dēļ. Locītavu mēs varam sasist, var sanākt to samocīt, strādājot dārzā vai sportojot. Bet tajā var veidoties arī iekaisums jeb artrīts, par ko signalizē sāpes un pietūkums. Locītavas virsma ir diezgan maiga – pārklāta ar pavisam plānu skrimšļu kārtu, kas padara to gludu un amortizē slodzi, neļaujot kauliem berzēties vienam gar otru. Dažām mūsu locītavām ir arī tāda kā polsterēta šķidruma kabata, kas to ieeļļo. Vēl citas, kā piemēram, ceļus atbalsta cīpslas un saites, – cīpslas savieno muskuļus ar kauliem, bet saites savieno vienu kaulu ar otru. Taču pilnīgi visām locītavām vislielākais bieds ir artrīts. Tam ir neskaitāmi veidi:

• Osteoartrīts ir saistīts ar locītavas skrimšļu nodilumu, ko rada vienreizēja vai atkārtota locītavas trauma vai pārslodze. Osteoartrīts ir visizplatītākā artrīta forma.

• Ankilozējošais spondilīts vai mugurkaula (parasti muguras lejasdaļas) artrīts.

• Juvenīlais artrīts, kas veidojas tad, kas imūnsistēma uzbrūk audiem ap locītavām. Tas parasti skar bērnus, kas jaunāki par 16 gadiem.

• Podagra – slimība, kuras dēļ locītavās uzkrājas cieti urīnskābes kristāli.

• Psoriātiskais artrīts ir locītavu iekaisums, kas attīstās cilvēkiem ar psoriāzi (autoimūna slimība, kas izraisa ādas kairinājumu).

• Reimatoīdais artrīts– slimība, kuras dēļ imūnsistēma uzbrūk locītavu polsterētajām šķidruma kabatām (sinoviālajām membrānām).

Kam lielāks risks?

Cik agri vai vēlu parādās artrīts, atkarīgs no iedzimtības, profesijas un blakusslimībām – no visa, kas ietekmē kaulu veselību. Tāpēc vienam kauli nodilst agrāk, otram vēlāk. Tomēr visbiežāk risks saslimt ar artrītu palielinās līdz ar vecumu un slimība vairumā gadījumu piemeklē cilvēkus pēc 55 gadiem. Taču tas var skart ikvienu jebkurā vecumā, atsevišķos gadījumos arī bērnus. Lielāks risks ir tiem, kas smēķē un nedraudzējas ar fiziskām aktivitātēm. Tieši regulāras kustības nostiprina saites, cīpslas un muskuļus ap locītavām, nodrošinot tajās un ap tām labu apasiņošanu. Kopumā ar lielāko daļu visu veidu artrītu slimo sievietes, jo sievietēm hromosomas ietekmē arī dažādus iekaisuma procesus organismā.

Ja negribi, lai kauli krakšķ...

Gribam mēs to vai nē, bet, organismam novecojot, kaulu struktūra tāpat kā daudzu citu orgānu struktūra, vairs nav gluži kā jaunībā. Tāpēc, lai pēc iespējas ilgāk saglabātu kustīgas locītavas, kā arī mazinātu artrīta simptomus, noteikti vērts atcerēties par vitamīniem un minerālvielām, ko droši varam aicināt palīgā tāpat kā dažu labu vērtīgu augu.

A vitamīns pavisam noteikti atbalsta kaulu augšanu, tas darbojas kā spēcīgs antioksidants un spēj mazināt iekaisumu. A vitamīns rūpējas arī par mūsu gremošanas traktu, elpošanas sistēmu un veselīgu ādu.

C vitamīns palīdz veidot mūsu imūnsistēmu, aizsargājot šūnas no brīvajiem radikāļiem. C vitamīns piedalās kolagēna un saistaudu veidošanā un uzturēšanā un, kā liecina pētījumi, tas ir ļoti nederīgs cilvēkiem ar agrīnu osteoartrītu.

E vitamīns pateicoties savai antioksidanta un pretiekaisuma iedarbībai piedalās osteoartrīta ārstēšanā. Novēršot oksidatīvā stresa sekas un mazinot iekaisumu locītavās, tas neļauj slimībai progresēt.

K vitamīns satur proteīnu osteokalcīnu, kas veicina veselīgu kaulu audu veidošanos. Pētījumi liecina, ka pietiekams K vitamīna līmenis organismā spēj aizkavēt osteoartrīta progresēšanu.

Kalcijs ir minerālviela, kas palīdz uzturēt stiprus zobus un kaulus un labvēlīgi iedarbojas arī uz mūsu muskuļu šūnām. Tas palīdz novērst kaulu blīvuma zudumu un pasargā no lūzumiem. Kalcijs ir būtisks cilvēkiem ar osteoporozi un reimatoīdo artrītu.

Kolagēns ir proteīns, kas sastāv no aminoskābēm. Tas kalpo kā atbalsts saistaudiem, ādai, cīpslām, kauliem un saitēm. Ir 28 dažādi kolagēna veidi, no kuriem visizplatītākie ir no I līdz IV. I tips dabiski atrodas cilvēka ķermenī, un pētījumi liecina, ka hidrolizāta tā lietošana ikdienā palīdz gan mazināt sāpes cilvēkiem ar osteoartrītu, gan arī pasargā no skrimšļa zuduma.

Omega-3 satur taukskābes EPA un DHA, un tās ir divas taukskābes, kas palīdz samazināt autoimūnās iekaisuma reakcijas ietekmi cilvēkiem ar reimatoīdo artrītu. Pētījumi liecina, ka šajā gadījumā nepieciešama palielināta omega-3 taukskābju uzņemšana, ko var panākt ar uzturu un uztura bagātinātājiem.

Glikozamīns ir svarīgs skrimšļa komponents, kas tiek sintezēts mūsu organismā. Vienā no pētījumiem dalībniekus ar ceļgala osteoartrītu sadalīja divās grupās – vieni iekšķīgi lietoja 1500 mg glikozamīna devu, bet otriem tika radīts placebo efekts. Tiem, kas lietoja glikozamīnu, simptomi mazinājās. Vēl citā pētījumā tika iegūts apstiprinājums tam, ka 1500 mg glikozamīna dienas deva ievērojami mazina arī reimatoīdā artrīta simptomus.

Hondroitīns savukārt ļauj mazināt sāpes. To iegūst, piemēram, no haizivju vai liellopu skrimšļiem, bet to var izgatavot arī laboratorijā.

Hialuronskābe ir viela, kas atrodama absolūti visos mūsu orgānos, arī kaulaudos un saistaudos. Sasniedzot 50 gadu slieksni, hialuronskābes daudzums organismā ir divas reizes mazāks nekā jaunības gados. Šī želejveida viela nodrošina locītavu eļļošanu, kaulu un skrimšļu augšanu, kā arī mazina iekaisumu. Pētījumi liecina, ka iekšķīga hialuronskābes uzņemšana palīdz osteoartrīta slimniekiem ar vieglām ceļgalu sāpēm.

Kurkuma ir sakņu augs, kura zināmākā sastāvdaļa ir kurkumīns. Tas palīdz bloķēt iekaisumu un šķidrina asinis. Pētījumi liecina, ka kurkumas pretiekaisuma un antioksidanta īpašības aizkavē artrīta veidošanos.

Ingvers palīdz mazināt artrīta simptomus. Šajā saknē esošajām fitoķīmiskajām vielām piemīt pretiekaisuma īpašības, kas palīdz mazināt iekaisumu un sāpes locītavās.

Reklāmraksts tapis sadarbībā ar www.ortomol.lv .