7 veidi, kā dabiski izsargāties no saaukstēšanās?
Beidzamajos pāris gados, kad visa uzmanība pievērsta Covid-19, parastā saaukstēšanās, šķiet, ir aizvirzījusies otrajā plānā. Tomēr jaunākas ziņas vēstī par “supersaaukstēšanās” izplatību, tāpēc sargāt sevi pavasarī – un sargāt vispār – ir ļoti nepieciešams.
Piedāvājam vairākus dabiskus paņēmienus, kā cīnīties ar saaukstēšanos un citām augšējo elpceļu infekcijām, kā arī līdzekļus sava stāvokļa atvieglošanā, ja tiešām gadījies saslimt.
Ēdiet produktus, kam ir “pretsaaukstēšanās efekts”
Šo produktu lietošana uzturā var samazināt saaukstēšanās risku vai padarīt vieglākus simptomus un slimošanas ilgumu, ja tomēr infekcija ir skārusi.
Augļi un dārzeņi (daudz un dažādi). Kādā pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 1000 grūtnieces, tās, kas uzturā lietoja visvairāk augļu un dārzeņu – vidēji astoņarpus porcijas dienā –, retāk saslima ar saaukstēšanos salīdzinājumā ar tām, kuras augļus un dārzeņus ēda reti (mazāk par divām porcijām dienā).
Kivi. Pētījumā par vecākiem cilvēkiem atklāts, ka tad, ja mēnesi ēd pa četriem ‘Gold’ kivi dienā, samazinājās parastās saaukstēšanās simptomu smagums un ilgums. To varētu skaidrot ar lielo C vitamīna daudzumu šajā auglī.
Ar C vitamīnu bagātīgi produkti. Sievietēm, kas uzņēma daudz C vitamīna ar uzturu (vairāk nekā 200 mg/dienā), bija mazāks saaukstēšanās risks salīdzinājumā ar tām, kas uzņēma to maz (mazāk par 100 mg/dienā) – tā liecina kāds pētījums. Labs C vitamīna avots ir kivi, saldie pipari, zemenes, apelsīni, brokoļi un galviņkāposti.
Bietes. Pētījumā par studentiem, kas kārtoja gala eksāmenus, atklāts, ka tiem, kuri katru dienu izdzēra biešu sulas porciju, bija vieglāki saaukstēšanās simptomi un slimošanas gaita. Vislielākos ieguvumus uzrādīja studenti, kam bija astma.
Probiotikas. Šķiet, pasargāt no saaukstēšanās varētu arī jogurts, bagātināts ar probiotiku celmiem. Tomēr jāpievērš uzmanība, vai jogurtam nav pievienots cukurs vai saldinātāji. Citi produkti, kas satur probiotikas, piemēram, kefīrs un kimči, arī var palīdzēt.
Vidusjūras diēta. Bērniem, kas mainīja ierasto uzturu uz Vidusjūras diētu, kas bagātīgi ietver augļus, dārzeņus, zivis, riekstus un olīveļļu, pēc gada novēroja retāku saaukstēšanos, un viņiem vajadzēja mazāk lietot medikamentus salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Kustieties
Mērena aerobā slodze, šķiet, palīdz pret saaukstēšanos un samazina tās smaguma pakāpi un ilgumu, ja cilvēks tomēr saslimst. Centieties vismaz trīs dienas nedēļā 30–45 minūtes veltīt vidējas intensitātes fiziskajām aktivitātēm kā peldēšana, lēna skriešana vai riteņbraukšana.
Izsildieties
Kāds pētījums liecina, ka regulāras pirts procedūras var samazināt draudus saaukstēties. Dalībnieku grupā, kas gāja pirtī, bija uz pusi mazāk saaukstēšanās gadījumu salīdzinājumā ar kontroles grupu pēc trim mēnešiem. Ja tuvumā nav pieejama pirts, apsveriet iespēju iegādāties portatīvo vai mini infrasarkano saunu, ko var izmantot mājās.
Samaziniet stresu
Psiholoģiskais stress varētu palielināt risku saaukstēties, tāpēc atrodiet laiku, lai atslābinātos. Pētījumi arī liecina, ka, lietojot stresa samazināšanas metodes, piemēram, meditāciju un vizualizāciju, var atvieglot saaukstēšanās simptomus un tās gaitu, kad cilvēks ir saslimis.
Sakārtojiet savu miegu
Cilvēki, kas naktī guļ mazāk par septiņām stundām, ir gandrīz trīsreiz vairāk pakļauti saaukstēšanās riskam nekā tie, kas pavada miegā astoņas un vairāk stundas, – liecina kāds pētījums. Un tiem, kam ir vislabākā “miega efektivitāte” – procentuālā laika daļa, ko cilvēks faktiski pavada miegā no atlaišanās gultā līdz pamošanās brīdim –, piecarpus reizes mazāk draud varbūtība saaukstēties salīdzinājumā ar tiem, kam ir vissliktākā miega efektivitāte.
Esiet sabiedriski
Uzturot sociālo saikni ar daudziem cilvēkiem – ģimeni, draugiem, kolēģiem vai sociālajām grupām –, var sevi pasargāt no saaukstēšanās. Kādā pētījumā par brīvprātīgajiem, kas tika pakļauti saaukstēšanās vīrusiem, tie dalībnieki, kas darbojās visdažādākajos sociālajos tīklos, izrādījās mazāk uzņēmīgi pret saaukstēšanos, viņiem izdalījās mazāk gļotu, un viņi izplatīja mazāku vīrusu daļiņu daudzumu.
Izmēģiniet ārstniecības augus
Ķiplokus (Allium sativum). Kāds pētījums liecina, ka ķiploku uztura bagātinātāja lietošana, kura sastāvā ir allicīns, ziemas mēnešos samazināja saaukstēšanās biežumu un slimošanas dienu skaitu.
Ieteicamā deva: 180 mg alicīna.
Zaļā tēja (Camellia sinensis). Uztura bagātinātāju kapsulas ar zaļo tēju var pasargāt no saaukstēšanās un gripas simptomiem, kā arī veicināt imūno šūnu aktivitāti. Arī vienkāršai zaļās tējas dzeršanai var būt aizsargājošs efekts.
Ieteicamā deva: izvēlieties kvalitatīvu uztura bagātinātāju un sekojiet norādēm uz etiķetes vai ik dienas dzeriet zaļo tēju, kas bagātīgi satur katehīnus.
Amerikas žeņšeņs (Panax quinquefollium). Pētījuma dalībnieki, kas lietoja šo preparātu četrus mēnešus, retāk saaukstējās un viņiem bija vieglāki simptomi salīdzinājumā ar placebo grupu.
Ieteicamā deva: 400 mg standartizēta ekstrakta.
