Cilvēka veselību graujošie toksīni un 7 veidi, kā no tiem tikt vaļā

Piesārņotajā 21. gadsimtā mēs dzīvojam mākslīgo ķimikāliju ielenkumā, ar kuriem organisms netiek galā, jo tas nav tā veidots. Kopš notikusi industriālā revolūcija, ir sintezēti kādi 80 000–100 000 ķimikāliju. Ikdienā tās ir ļoti bieži sastopamas un atrodamas visur – gaisā, ūdenī, augsnē un pārtikā, un – beigu beigās – pat mūsu ķermenī.

Automašīnu izplūdes gāzes, rūpniecības radītais piesārņojums, pesticīdi, smagie metāli – tam visam un vēl daudz kam citam mēs esam pakļauti, un ir visai maza iespēja no tā izvairīties.

Ir toksiskas ķimikālijas, kurām, neko ļaunu nenojaušot, pakļaujam sevi brīvprātīgi – smaržām vai losjonam pēc skūšanās, dezodorantam un matu lakai, virtuves tīrīšanas līdzekļiem, kas stāv zem izlietnes, mašīneļļai un gaisa atsvaidzinātājam, ko izsmidzinām tualetē. Visas šīs substances cilvēka ķermenim ir svešas, un gadu gaitā tās krājas, potenciāli nodarot nopietnu kaitējumu. Lūk, pamācības, kā uzmanīties no dažiem galvenajiem organisma piesārņotājiem un kā efektīvi attīrīt organismu.

Smagie metāli

Dzīvsudrabs

Avoti. Dzīvsudrabs atrasts dažās zivīs, īpaši tuncī, to satur tā sauktās sudraba amalgamas zobu plombas, tas ir vecos salauztos dzīvsudraba termometros, rūpnieciskos notekūdeņos un senāk ražotu vakcīnu palīgvielās, kur dzīvsudrabs ir tiomersāla formā.

Iedarbība. Izraisa neiroloģiskus un psihiatriskus simptomus,  smaganu asiņošanu, metālisku garšu mutē, zarnu darbības traucējumus, džinkstēšanu ausīs, autoimūnas slimības un citas veselības problēmas.

Svins

Avoti. Krāsas, ar ko krāsotas vecas mājas, vecas ūdens caurules, kosmētika (īpaši līdzekļi, ar kuriem balina ādu), rotaļlietas, fabriku emisijas, ogļu dedzināšanas process.

Iedarbība. Sāpes zarnās, vēdera problēmas, nelabums un vemšana, attīstības traucējumi, impulsīva un agresīva uzvedība, atmiņas un mācīšanās problēmas, muskuļu vājums un nogurums, bezmiegs, anēmija, Alcheimera slimībai līdzīgi traucējumi un citas veselības problēmas.

Niķelis

Avoti. Nerūsējošā tērauda katli un pannas (nerūsējošā tēraudā ir 14 % niķeļa), monētas, ortodontiskās ierīces, lētas rotaslietas, margarīns, cigarešu dūmi, baterijas, galvanizācija, fosilās degvielas sadegšana, automašīnu izplūdes gāzes (patiesībā izplūdēs no benzīna un dīzeļdegvielas ir atrasti visi toksiskie metāli).

Iedarbība. Vēzis, īpaši krūts un plaušu vēzis, hipoglikēmija, cinka deficīts, mangāna deficīts, ādas jutīgums un alerģija pret niķeli, endokrīnās (hormonu) sistēmas darbības traucējumi, sirds slimības, nieru un imunsistēmas funkciju traucējumi.

Alumīnijs

Avoti. Dezodoranti un antiperspiranti, alumīnija katli un pannas, tas var būt kā palīgviela dažās vakcīnās, alvas folijā gatavotos vai ietītos produktos, dažos antacīdos, alumīnija skārdenēs, līdzņemšanai domātās ēdiena kastītēs, kosmētikā.

Iedarbība. Demence un Alcheimera slimība pieaugušajiem, neiroloģiski bojājumi vai kavētas funkcijas bērniem, krūts vēzis, autoimūnas slimības, nieru, aknu, kaulu bojājumi, sirds un plaušu bojājumi, endokrīnās sistēmas darbības traucējumi, DNS bojājumi.

Kadmijs

Avoti. Tabakas dūmi, fosilās degvielas dedzināšanas process, riepas, dzeltenā krāsa (arī mākslinieku krāsas), atsevišķi mēslošanas līdzekļi, rotaļlietas, kosmētika, daži bērniem domāti produkti, kuru pamatā ir soja, paklāju pamats.

Iedarbība. Kaulu sāpes un kaulu bojājumi, dažādu orgānu bojājumi vienlaikus, galvassāpes, matu izkrišana, endokrīnās sistēmas darbības traucējumi, ginekoloģiski audzēji un aizkuņģa dziedzera vēzis, cinka deficīts.

Sintētiskās vielas

Šīs vielas mums ir visapkārt, un ar daudzām no tām mēs saskaramies ikdienā. Daudzas satur substances, ko Pasaules Veselības organizācija klasificējusi kā kancerogēnas (vēzi izraisošas), teratogēnas (rada iedzimtus defektus) vai endokrīno sistēmu graujošas vielas (ķimikālijas, kas iejaucas hormonu darbībā). Daudzas sintētiskās vielas ir neirotoksīni. Un daudzas ir noturīgi organiskie piesārņotāji, ko var atrast augsnē un cilvēka organismā vēl desmitiem gadu pēc tam, kad šīs vielas ir aizliegtas.

Toksiski sintētiskie elementi

Daži no galvenajiem sintētiskajiem savienojumiem, kas raisa bažas, ir šādi.

• Gaisa piesārņotāji – gan iekštelpu, gan ārtelpu
• Biocīdi – pesticīdi, herbicīdi (nezāļu apkarošanai), fungicīdi, insekticīdi
• Plastmasa un plastifikatori
• Personīgās higiēnas līdzekļi
• Smaržas
• Matu kopšanas līdzekļi
• Ķīmiskās tīrīšanas līdzekļi
• Šķidrumi sausajai veļas tīrīšanai
• Būvniecības materiāli
• Krāsas, lakas, līmes
• Mājas tīrīšanas līdzekļi
• Veļas pulveri un dezinfekcijas līdzekļi
• Zāles
• Pārtikas piedevas

Kā toksīni kaitē

Lūk, daži mehānismi, kā toksiskais piesārņojums var mums kaitēt.

• Darbojas kā antiuzturvielas
• Pārņem enzīmu molekulu aktīvās vietas
• Pārņem hormonu receptorus
• Iejaucas šūnu signalizēšanā
• Izraisa normai neatbilstošu olbaltumvielu veidošanos un autoimūnas reakcijas
• Noved pie vēl toksiskāku metabolītu ražošanas
• Bojā DNS, ietekmē gēnu ekspresiju
• Bojā šūnu membrānu struktūru
• Veicina iekaisumu un oksidatīvos šūnu bojājumus

Kā attīrīties

1. Sauna

Svīšana ir vislabākais veids, kā izvadīt toksīnus, īpaši tos, kas šķīst taukos. Labs ir viss, kas ierosina svīšanu, bet galvenokart tās ir fiziskās aktivitātes un sauna. Ir ļoti svarīgi ik pēc dažām minūtēm notraukt sviedrus, citādi toksīni, kas ir izdalījušies no ādas audiem, tiks vienkārši uzsūkti atpakaļ. Pietiek pavadīt saunā 5–10 minūtes, ideāli, ja to dara trīs reizes nedēļā un turpina atkārtot dažus mēnešus. Un tai ir jābūt saunai, ne tvaika pirtij, jo sviedriem ir jāspēj izgarot.

Vienmēr paņemiet līdzi pāris lielu dvieļu – vienu, uz kura sēdēt, otru, ar ko regulāri noslaucīt sviedrus. Pēc saunas izmazgājiet un izskalojiet dvieļus.

Uzreiz pēc saunas apmeklējuma nepieciešams atjaunot ne tikai šķidruma daudzumu organismā, bet arī galvenās minerālvielas, kas svīstot varētu būt zaudētas. Šim nolūkam var izmantot elektrolītu (minerālvielu) šķīdumus, piemēram, BodyBio ražoto E-lyte elektrolītu koncentrātu, kas atjaunos ne tikai zaudēto nātriju un hlorīdu, bet arī kāliju un magniju.

Cilvēkiem, kas nevar apmeklēt parasto saunu, piemēram, tie, kam ir smags hronisks mialģiskais encefalomielīts, laba alternatīva ir infrasarkano staru pirts. Šādas pirtis mēdz būt ārstniecības iestādēs un lielos skaistumkopšanas un veselības centros.

2. Epsoma sāls vannas

Epsoma sāls ir magnija sulfāts. Ja katru vakaru vai katru otro vakaru sagatavosiet vannu, kam pievienoti apmēram 250–500 g Epsoma sāls, un pagulēsiet šajā vannā 20–30 minūtes, jūs caur ādu uzsūksiet nozīmīgu magnija sulfāta daudzumu.

Gandrīz visiem cilvēkiem trūkst magnija – tas ir saistīts ar  uzturu, stresu un piesārņojumu –, un ir vieglāk uzsūkt magniju caur ādu, nevis uzņemt iekšķīgi.

Magnijs ir ļoti vajadzīgs, lai varētu atbrīvot muskuļus, uzturēt normālu cukura līmeni asinīs, saglabāt veselīgu kaulu struktūru un veikt vismaz 100 izsķirīgi būtiskas enzīmu reakcijas organismā. Bet magnijs arī palīdz izspiest no organisma toksiskos metālus.

Ir arī ļoti svarīgi, ka tas ir sulfāts, jo sulfāts atbalsta dažus aknu detoksikācijas ceļus. Dažiem cilvēkiem, kas ir jutīgi pret sulfātiem, Epsoma sāls vannas varētu nebūt ieteicamas, bet tie ir ļoti reti gadījumi.

Kad izmantojat Epsoma sāls vannu, nelietojiet ziepes vai šampūnu, vai citus līdzekļus. Kopā ar ziepēm magnija sulfāts var veidot putas. Ja nepieciešams nomazgāties, izdariet to iepriekš dušā. Epsoma sāls vannas mērķis ir izmērcēties un absorbēt magnija sulfātu, ne mazgāties. Izslēdziet gaismu, iededziet sveces, izmantojiet kādu ēterisko eļļu, piemēram, lavandas, rožu vai citu, kas jums patīk, uzlieciet patīkamu mūziku un izbaudiet vannu.

3. Svaigas dārzeņu sulas

Tas nozīmē, ka jums pašiem mājās jāizspiež svaiga, bioloģiska zaļo dārzeņu sula. Iegādājieties kvalitatīvu sulu spiedi un lietojiet tikai bioloģiski audzētus dārzeņus, citādi izspiedīsiet arī pesticīdu atliekvielas, un pasākums zaudēs jēgu.

Sākotnēji jums varētu gribēties līdzsvarot zaļo lapu dārzeņus ar saldajiem dārzeņiem kā burkāni un bietes, bet pakāpeniski lieciet vairāk zaļo lapu dārzeņus, līdz ideālajā variantā gatavojiet sulu tikai no tiem. Eksperimentējiet ar dažādām kombinācijām, bet nepievienojiet augļus, ja nu vienīgi pavisam nedaudz ābola vai izspiestas citrona sulas, jo augļi piešķirs sulai pārāk daudz cukura.

Dārzeņu sulu gatavošanas mērķis ir iztīrīt zarnu traktu un attīrīt aknas, lai tās pilnā apjomā varētu veikt savu detoksikācijas darbu. Svaigi spiestas sulas arī ļauj uzņemt vitamīnus un minerālvielas, un dabīgus antioksidantus koncentrētā veidā, kas mums ir nepieciešami, lai organismā nomāktu brīvos radikāļus.

Laba antioksidantu deva ir būtiska ikvienā detoksikācijas programmā, un neviens uztura bagātinātājs nevar aizvietot labumu, ko var gūt no svaigi spiestas dārzeņu sulas.

Ja dārzeņi pirms sulas spiešanas ir izņemti tieši no ledusskapja, sulai pirms dzeršanas var pievienot nedaudz karsta ūdens un to samaisīt. Nav labi dzert ledaini aukstu. Ziemā var vienkārši iepriekšējā vakarā izņemt dārzeņus no ledusskapja un ļaut tiem sasilt.

Sāciet ar puspinti (aptuveni 280 ml) sulas un pakāpeniski palieliniet daudzumu līdz pintei (ap 570 ml). Necentieties to izdzert visu vienā rāvienā, lēni izmalkojiet dažu minūšu laikā. Ja vien iespējams, negatavojiet sulu stundu iepriekš, jo saskarē ar gaisu tā zaudēs savu antioksidatīvo spēku.

Kuru sulu spiedi izvēlēties? Jums ir nepieciešama spiede, kas smalcina produktus un tad tos izspiež (darbojas līdzīgi gaļas maļamajai mašīnai), ne tāda, kas strādā pēc centrifūgas principa. Centrifūgu sulu spiedes ir domātas augļu spiešanai un tādiem dārzeņiem kā, piemēram, burkāniem, taču jums vajadzīga sulu spiede, kas izvilks maksimumu no zaļajiem lapu dārzeņiem. Izmēginiet Omega Vert un Omega Horizontal piedāvājumu un Vital Max.

Sulu spiede nav tas pats, kas blenderis. Blenderis samaļ dārzeņus smūtijā, nevis izspiež no tiem sulu. Smūtijos joprojām ir svaigas dārzeņu šķiedrvielas, kas vienu cilvēku zarnu traktam der, bet citiem neder, un jūs jebkurā gadījumā varat uzņemt šīs svaigās šķiedrvielas, ēdot salātus. Blenderis tos iepriekš ļoti smalki sasmalcina, savukārt sulu spiede izspiež daudz vērtīgāko bioloģiski aktīvo vielu no zaļajām lapām, attiecīgi uzturam un detoksikācijai tā ir daudz noderīgāka.

4. Diedzēšana

Detoksikācija sākotnēji no organisma var izskalot labās minerālvielas, tāpat kā tiek izvadītas toksiskās vielas un smagie metāli. Labākais veids, kā to novērst, papildus vajadzīgo vielu uzņemšanai uztura bagātinātāju formā – diedzēt pašiem sēklas un pupiņas. Tas ir ļoti vienkārši, un tā kopumā ir laba prakse ne tikai organisma attīrīšanas laikā. Tas ir kā iemantot mazītiņu, bioloģisku, tūlīt izmantojamu dārziņu savā virtuvē. Uzturvērtības ziņā tas ir ārkārtīgi liels ieguvums pat tad, ja jūs neīstenojat detoksikāciju.

5. Zarnu hidroterapija/apūdeņošana

Detoksikācijas galvenais orgāns ir aknas. Jūs nevarat “izmazgāt” aknas, bet varat “izmazgāt” zarnas, un zarnas ar aknām vieno aktīva asins cirkulācija, tātad šī ir nākamā labā lieta.

Ideja ir šāda – nodrošināt asins apgādi, kas plūst no zarnām uz aknām, cik vien iespējams tīru, samazinot apjomu, kas aknām būtu jāattīra, tādējādi palielinot aknu iespējas attīrīt to, kas ir palicis.

Zarnas ir lielākais izvadorgāns, un daudzi toksīni var tikt izvadīti tieši caur zarnām. Vēl vairāk – zarnu hidroterapija tonizē zarnu sieniņu muskuļus un ļauj tām strādāt daudz efektīvāk. Procedūra tāpat atbrīvo zarnu sieniņas no “nosēdumiem”, kas tur veidojušies gadu desmitiem un liedz zarnam efektīvi darboties. Taču tā neizskalo labās zarnu baktērijas, tāpat kā dārza laistīšana neaizskalo projām augus. Svarīgās zarnu baktērijas ir iemitinājušās zarnu pārklājumā, tās nelidinās nepiesaistītas apkārt. Vienīgi ir vērts sākt zarnu hidroterapiju tikai tad, kad ir sakārtots uzturs. Tas nozīmē, ka organisma apakšējās daļas tīrīšanai būs lielāka vērtība, ja uzlabosiet arī organisma augšdaļu.

Hidroterapiju nevar izmantot, lai aizvietotu labu ēdienu, tā arī nav līdzeklis, ar ko zaudēt svaru. Jūs arī nevarat to nemitīgi atkārtot; ik pēc trijām vai četrām reizēm to var izmantot laiku pa laikam, varbūt trīs vai četras reizes gadā. Ir arī cilvēki, kam zarnu hidroterapija nav piemērota, ieskaitot visus, kas ir jaunāki par 18 gadiem, vai visus ar iekaisīgām zarnu slimībām (čūlaino kolītu vai Krona slimību).

Pārliecinieties, ka izmantojat kvalificēta un pieredzējuša speciālista pakalpojumus. Pirms pierakstāties uz procedūru, satiecieties un izrunājieties. Tā ir intīma procedūra, un ir ļoti svarīgi, lai jūs kopā ar cilvēku, kas to veiks, justos ērti.

6. Īpaši uztura bagātinātāji

Ir noteikti uztura bagātinātāji, kas gandrīz vienmēr var veicināt detoksikācijas procesu. Tostarp šādi.

• B grupas vitamīni. Palīdz metilācijā, kas attīrīšanas procesos ir ļoti svarīga.
• Cinks un magnijs. Palīdz pasargāt no toksiskiem metāliem.
• Fosfatidilholīns (PC). Palīdz izvadīt taukos šķīstošos toksīnus.
• Glutations. Vajadzīgs daudziem detoksikācijas procesiem, kas notiek aknās (cilvēkiem atšķiras spējas organismā veidot glutationu. 
• Īstais mārdadzis. Palīdz aknām gandrīz ikviena toksīna tīrīšanā.

7. C vitamīns lielā devā

Lai atbrīvotos no smagajiem metāliem un cīnītos/pasargātu sevi no bakteriālām un vīrusu infekcijām, C vitamīns ir nenovērtējams, bet, lai tas būtu efektīvs, jums tas būtu jālieto nevis kā uztura bagātinātājs, bet kā zāles. Tas nozīmē, ka tas ir jāuzņem lielākās devās, nekā ir nepieciešams, lai uzturētu ikdienā vajadzīgo līmeni.

Lai noteiktu zarnu tolerances robežu, dienas devu nepieciešams palielināt pakāpeniski un sistemātiski, piemēram, cik daudz varat uzņemt, pirms šī deva (nekaitīgi) ierosina caureju. Konkrēta deva dažādiem cilvēkiem ļoti būtiski atšķiras, daži var uzņemt tikai gramu dienā, sadalot devu vairākas daļās, bet cilvēki, kam visu dzīvi bijusi tendence uz aizcietējumiem, bieži vien labi jūtas, uzņemot sešus vai pat desmit gramus dienā. C vitamīns kopumā ir lielisks līdzeklis pret aizcietējumiem un zarnu disbakteriozi, un tam ir spēcīga pretmikrobu iedarbība.

Jo vairāk dienas laikā C vitamīna devu varat izvērst, jo lielākā daudzumā to varat uzņemt – C vitamīns šķīst ūdenī, tāpēc ilgi nesaglabājas organismā. Tas ir stundas jautājums, lai ķermenis lieko daudzumu izvadītu ar urīnu, tāpēc to nepieciešams bieži uzņemt, taču, iespējams, lielākajā daļā gadījumu vienā reizē nav vajadzības lietot vairāk par diviem gramiem.