"Uzķēros uz klikšķu ēsmām," - vīrietis atklāj savu pieredzi, cik viegli iedzīvoties hipohondrijā

"Iedzīvojos netīkamās veselības problēmās darba un ikdienas ritma dēļ," vēstulē raksta vīrietis, kurš atklāj, ka pēc dabas esot "radošs, overthinking tips", kas spēcīgi reaģē uz ārējiem stimuliem.

Pirmā reakcija bija meklēt palīdzību internetā. Taču izrādījās – tas bija solis nepareizajā virzienā. "Tā bija liela kļūda, jo, pirmkārt, šis resurss ir pilns ar neprecīzu, melīgu informāciju – te mārketinga, te vienkārši klikšķu ēsmas satura dēļ," viņš raksta. Turklāt, pat atpazīstot dažas vietnes kā neuzticamas, tas neesot palīdzējis, jo sācis par visu šaubīties: "Tu vienmēr automātiski noticēsi ļaunākajam, kas uzrakstīts, pat ja tas ir acīmredzami ir apšaubāms avots."

Ceļš pie ārstiem, lai gan nepieciešams, arī kļuva par apburto loku – katrs nomierinošais slēdziens darbojās īslaicīgi. "Finansiāli smagāk bija, ejot pie mediķiem uz konsultācijām (gan pamatoti, gan brīžiem arī nē), noklausoties, ka viss ir labi, uz brīdi viegli uzelpojot un tad – pēc dienām divām, trim – atkal un atkal apšaubot īsta speciālista slēdzienu. Tā uz riņķi."

Lūzuma punkts pienācis, kad viņš nolēma fokusēties uz fizisko aktivitāti. "Tas, kas beigās reāli palīdzēja – pievēršanās aktīvam sportam, sevis uzlabošanai šādā veidā," viņš atzīst. Sportošana palīdzēja atgūt kontroli pār ķermeni un prātu: "Būtībā tas sakārtoja prātu, ļāva noticēt tam, ka ķermenis var būt spēka avots, templis, nevis trausls slimību (iedomātu) perēklis."

Internets kā slimību paātrinātājs: kiberhipohondrija

Šo mūsdienās arvien biežāk sastopamo fenomenu psihologi un psihoterapeiti vairs nedēvē par hipohondriju, bet gan par veselības trauksmi. Par to, kā tā veidojas, kā izpaužas un kā ārstējama, Jauns.lv stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas klīniskā un konsultatīvā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Jeļena Harlamova.

“Šī nav jauna parādība,” saka Dr. Harlamova, pieminot klasisko humoristisko darbu "Trīs vīri laivā, kurā varoņi pēc medicīniskās enciklopēdijas lasīšanas sev atrod visas iespējamās slimības. “Atšķirība ir tā, ka mūsdienās informācija ir ļoti viegli pieejama un milzīgā apjomā.”

Cilvēki bieži vien nav medicīnas profesionāļi, bet mēģina paši diagnosticēt sev slimības, balstoties uz internetā atrodamo. Un šodien tādiem simptomu meklētājiem ir dots pat īpašs apzīmējums — kiberhipohondriķi. “Cilvēki izmanto mākslīgo intelektu, meklē dažādus forumus, datubāzes, medicīniskās vietnes. Viņi pārbauda simptomus un atrod vissliktākos iespējamos skaidrojumus.”

Hipohondrija jeb veselības trauksme – kas tas īsti ir?

Termins “hipohondrija” ir zaudējis aktualitāti medicīnas praksē. Tā vietā tiek lietots jēdziens veselības trauksme, kas daudz precīzāk raksturo problēmas būtību. “Cilvēkiem ir noturīga pārliecība, ka ar viņiem kaut kas nav kārtībā. Viņi pastāvīgi pārbauda ķermeni, meklē simptomus, raizējas, ka viņiem ir nopietna slimība, pat ja nav objektīvu pierādījumu,” skaidro Dr. Harlamova.

Šīs raizes kļūst hroniskas, uzmācīgas un sāk ietekmēt ikdienas dzīvi. Ārsti, izmeklējumi, testi uz brīdi sniedz atvieglojumu, bet drīz vien trauksme atgriežas — reizēm vēl spēcīgāka nekā iepriekš.

Cilvēks tic tikai tam, kas atbilst viņa bailēm

Veselības trauksmes upuri bieži vien dodas pie vairākiem ārstiem. “Ārsts var teikt: viss ir kārtībā, bet cilvēks fiksē tikai vienu frāzi — piemēram, "šis rādītājs ir pie normas robežas", un tas kļūst par viņa baiļu apliecinājumu,” stāsta psihoterapeite.

Cilvēki kļūst ārkārtīgi jūtīgi pret jebkuru ķermeņa sajūtu, pastāvīgi skenē savu ķermeni, mēra asinsspiedienu, pārbauda dzimumzīmes vai kakla limfmezglus. Dažkārt viņi sev pat fiziski nodara kaitējumu — piemēram, atkārtoti berzējot kaklu u.tml.

Emocionālais fons un domāšanas kļūdas

Dr. Harlamova uzsver, ka cilvēki ar veselības trauksmi patiesi cieš. “Šis nav izlikšanās stāvoklis. Cilvēkam tiešām ir diskomforts, un tas rodas no katastrofiskas domāšanas un stresa fona.”

Viens no galvenajiem domāšanas traucējumiem ir pārliecība, ka vesels cilvēks nedrīkst sajust neko neparastu. Pat minimāls diskomforts tiek uzskatīts par pierādījumu, ka pastāv nopietna, dzīvībai bīstama slimība.

Turklāt ilgstoša dzīvošana šādā stresa režīmā var arī fizioloģiski atstāt ietekmi. "Daži pētījumi liecina, ka ilgstošs stress un paaugstināts kortizola līmenis organismā tiešām arī var veicināt dažādu slimību attīstību," norāda Dr. Harlamova.

Kāpēc veselības trauksme rodas?

Parasti šim stāvoklim ir vairāki priekšnoteikumi:

•    Bērnības pieredze – ja vecāki ir bijuši trauksmaini vai pārmērīgi koncentrējušies uz veselību, bērns apgūst šo uzvedības modeli.
•     Negatīva pieredze – tuvinieka slimība vai nāve, smagas diagnozes draudi, nelaime, par kuru cilvēks uzzina medijos.
•     Psiholoģiskā nosliece – katastrofiska domāšana, vajadzība visu kontrolēt.
•     Paaugstināts vispārējs trauksmes līmenis – trauksmes traucējumi, panikas lēkmes vai depresija.

Kā ārstēt veselības trauksmi?

Veselības trauksmes ārstēšanā īpaši efektīva ir kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT), kas fokusējas uz domāšanas un uzvedības modeļu maiņu. "Tā palīdz cilvēkam mainīt domas, kas baro trauksmi, un ieradumus, kas to uztur," skaidro Dr. Harlamova.

Ieteikumi:

•     Nelasīt medicīnisku informāciju internetā;
•     Nepārbaudīt simptomus vairākas reizes dienā;
•     Neapmeklēt vairākus ārstus bez reālas nepieciešamības;
•     Izveidot strukturētu dienas plānu, kas palīdz novērst uzmanību no trauksmes.

“Cilvēks saka — ja es nelasu, trauksme pieaug. Jā, sākumā tā var būt. Bet pakāpeniski trauksmes līmenis samazinās. Lasīšana sniedz tikai īslaicīgu atvieglojumu, bet ilgtermiņā pastiprina problēmu,” viņa brīdina.

Smagākos gadījumos terapiju var papildināt ar psihiatra nozīmētiem medikamentiem.

Vai veselības trauksme ir biežāka sievietēm?

“Nav pārliecinošu datu, ka veselības trauksme būtu būtiski biežāka sievietēm vai vīriešiem. Tā skar abus dzimumus.” Dr. Harlamova norāda, ka visbiežāk tā parādās pieaugušajiem vidējā vecumā, bet dažkārt simptomi sākas jau pusaudžu vecumā.

Mediķu loma — sadarbība, nevis nosodījums

Viens no būtiskākajiem aspektiem ir tas, kā ārsti komunicē ar pacientiem. “Būtu labi, ja ģimenes ārsts varētu apkopot visu izmeklējumu datus un piedāvāt cilvēkam saprotamu, empātisku skaidrojumu,” uzsver Dr. Harlamova. “Svarīgi nav teikt: “Jums viss ir galvā.” Tas tikai pastiprina sajūtu, ka viņu neuzklausa.”

Tā vietā ārstam vajadzētu pateikt: “Jūsu ciešanas ir reālas, un mēs varam jums palīdzēt arī ar psihoterapiju vai citām metodēm.”

Kā atrast līdzsvaru?

“Neizmeklēt sevi vispār un pārbaudīt katru dzimumzīmi reizi stundā — abas galējības ir kaitīgas. Vajadzīga līdzsvarota pieeja, kurā cilvēks apzinās: veselības aprūpe ir svarīga, bet arī trauksme jāregulē.”

Dr. Harlamova aicina nebaidīties meklēt palīdzību un atgādina, ka pat visintensīvākā veselības trauksme ir ārstējama.

Galvenais — nenosodīt sevi un ļaut profesionāļiem palīdzēt.

Veselības trauksme ir realitāte daudziem cilvēkiem mūsdienu informatīvajā haosā. Tā var ievērojami ietekmēt dzīves kvalitāti, attiecības, darbu un pašsajūtu. Ja atpazīsti šos simptomus sev vai saviem tuviniekiem — iespējams, ir vērts sākt sarunu ar kādu speciālistu.