Man, lūdzu, skābeklīti!
Skābeklis ir dzīvības eliksīrs katrai mūsu šūnai, ko nespēj aizstāt itin nekādas zāles. Lai gan visu dzīvi to tik vien darām, kā gaisu ieelpojam un izelpojam, tas vēl nenozīmē, ka katra ieelpa mums sniedz arī vajadzīgo skābekļa daudzumu. Lai vērtīgā eliksīra pudelīte vienmēr būtu pilna, arī pašiem mazliet jāpacenšas.
Gaiss un elpošana - tas ir tik pašsaprotami, ka ikdienā, kamēr vien tas netiek apdraudēts, mēs šim procesam nepievēršam nekādu īpašu uzmanību. Gaiss kā dabisks gāzu maisījums nodrošina mūsu organisma dzīvības norises: mūsu muskuļi darbojas, prāts strādā, viss ir kārtībā. Lielākoties – 78% ¬– gaisa veido slāpeklis, bioloģiski svarīgākais skābeklis tajā ir tikai 21%. Šim katlam pa vidu vēl maisās arī neliels daudzums oglekļa dioksīda, neona, ūdeņraža un citas gāzes. Līdztekus gaisa sastāvam mūsu pašsajūtu ietekmē arī tā fizikālās īpašības: gaisa temperatūra, mitruma līmenis, spiediens un vēja stiprums, kad esam ārpus telpām. Ieelpā un izelpā cilvēks izvada caur plaušām apmēram 13 līdz 15 kubikmetru gaisa diennaktī. Ja skābekļa daudzums gaisā samazinās līdz 17 - 18%, mūsu organisma funkcijas necieš, jo veseliem cilvēkiem skābekļa trūkums labi kompensējas - elpošana kļūst biežāka un dziļāka, paātrinās asinsrite, palielinās eritrocītu skaits asinīs u.tml. Taču skābekļa daudzumam samazinoties līdz 14%, veidojas hipoksija – skābekļa deficīts organismā, bet, samazinoties līdz 6 - 9%, ir apdraudēta dzīvība, jo rodas anoksija – skābekļa bads.
Ātrais testiņš
To, vai elpo pietiekami veselīgi, vari spriest, atbildot uz trim pavisam vienkāršiem jautājumiem:
- Kur tu dzīvo? Pilsētā vai laukos?
- Cik daudz tu uzturies iekštelpās?
- Vai tu smēķē?
Mainīt dzīvesvietu, protams, ir daudz sarežģītāk, nekā atmest netikumus, lai parūpētos par savu labsajūtu. Tomēr 21. gadsimta cilvēka vislielākais ienaidnieks ir tās neizmērojami garās stundas, ko pavadām iekštelpās, kas saistītas ar darbu birojā, mācībām skolā, iepirkšanos un izklaidēm tirdzniecības centros. Gada tumšākajā laikā, kāds ir tagad, telpās pavadām gandrīz visu dienu! Un tad ir īpaši svarīgi zināt un prast pamanīt sajūtas, kas ziņo, ka ieelpojamā gaisa kvalitāte nav pietiekami laba. Lai gaiss, ko ieelpojam, spētu pilnvērtīgi nodrošināt mūsu organisma šūnu vielmaiņas procesus, skābekļa saturs tajā drīkst būt tikai pavisam nedaudz mazāks par 21%. Taču pierādīts, ka birojos, dzīvojamajās telpās, ražotnēs un citās iekštelpās skābekļa koncentrācija bieži vien ir tikai 16 %, kas ir krietni par maz, lai možas uzturētu darbaspējas.
Ne velti pētījumi, ko veica Northumbrijas universitātes Cilvēku kognitīvās neirozinātnes nodaļas pētnieki, parādīja, ka smadzeņu darbība ievērojami uzlabojas, ieelpojot tīru skābekli. Līdz ar to klīniskais pētījums apstiprināja to, ka papildu skābekļa elpošana ievērojami uzlabo pieaugušu cilvēku kognitīvās spējas.
Simptomi, kas liecina – skābeklis ir par maz!
Tā var būt kāda viena konkrēta sūdzība vai vairāku sajūtu kopums, ko parasti pamanām tikai pēc vairākām stundām, atrodoties telpā:
- acu, deguna, rīkles un ādas sausums un kairinājums,
- galvassāpes,
- nogurums,
- sajūta, ka trūkst gaisa, grūti elpot,
- paaugstināta jutība un alerģijas,
- klepošana un šķaudīšana,
- viegls reibonis,
- slikta dūša,
- miegainība.
Atgriežam skābekļa balonu!
Mūsu plaušas var absorbēt skābekli tikai no gaisa, ko elpojam. Skābeklis no plaušām nonāk asinīs un ceļo tālāk uz mūsu orgāniem un ķermeņa audiem, sniedzot tiem dzīvības enerģiju. Piedāvājam variantus, kā ikdienā savu skābekļa baloniņu uzpildīt līdz vajadzīgajai atzīmei.
- Pastaigas svaigā gaisā - pietiek ar pavisam īsu 20 minūšu pastaigu svaigā gaisā, lai organisma šūnas saņemtu nepieciešamo skābekli, kas līdzsvaros nervu sistēmu, pabaros šūnas, uzlabos vielmaiņu, kā arī nodrošinās pilnvērtīgu enerģijas ražošanas procesu organismā.
- Telpu vēdināšana - regulārai telpu vēdināšanai jākļūst par labo ieradumu – aukstajā gada laikā logs jāatver divas līdz četras reizes dienā uz piecām līdz 20 minūtēm. Tas nodrošinās optimālu skābekļa koncentrāciju asinīs, kā arī samazinās mikrobu, sēnīšu un dažādu vīrusu koncentrāciju gaisā. Ja telpā uzstādīts kondicionieris, tad telpa būtu jāvēdina reizi stundā, tas akumulē tikai telpā esošo gaisu.
- Telpaugi - biroja tehnika, datori, televizori, ekrāni, arī elektriskās spuldzes un citi gaismekļi, kamīni, gāzes plītis, apkures sistēmas un citi sadzīves priekšmeti izdala pozitīvi lādētas jonu daļiņas, kas var nelabvēlīgi ietekmēt mūsu organismu. Tāpēc šajās telpās ieteicams novietot telpaugus, jo arī tie palīdz attīrīt gaisu un vairot skābekli. Īpaši piemērota šai misijai ir alveja, kaktusi, kā arī hlorofīts.
- Skābekļa terapija - vienkāršiem vārdiem sakot, tā ir ieelpojamā gaisa bagātināšana ar skābekli. Šim nolūkam inhalācijām kalpo skābekļa aerosoli, kas satur 99,5% tīru skābekli. Tos var ērti lietot gan mājās un birojā, gan arī garākā pārgājienā, kad slodze ir lielāka nekā ierasts. Skābekļa terapija palīdz uzlabot veiktspēju, palielina koncentrēšanās spējas un atbalsta elpas trūkuma brīžos.