foto: Goran Bogicevic / Alamy/ Vida Press
Kā vingrošana var palīdzēt cīņā ar pandēmijas radītajiem psiholoģiskajiem slogiem
Ilustratīvs.
Esi vesels
2022. gada 4. janvāris, 16:33

Kā vingrošana var palīdzēt cīņā ar pandēmijas radītajiem psiholoģiskajiem slogiem

Jauns.lv

Mūsdienu vide ir mainījusies, kā arī maina cilvēku uzvedību un paradumus. Pielāgošanās jaunajiem apstākļiem atdzīvina mazo kopienu tradīcijas un mudina nekoncentrēties uz veciem ieradumiem, bet meklēt jaunus veidus, kā dzīvot dzīvi pēc iespējas pilnvērtīgāk, uzskata psihologi. Piemēram, sports mazās grupās kļūst aizvien populārāks visā pasaulē.

“Šis izaicinājumu pilnais laiks mums īpaši māca elastību. Elastīga pieeja dzīves izaicinājumiem ir viens no psihiskās un fiziskās veselības veicinātājiem. Epidemioloģiskās pandēmijas laikā psihologi visā pasaulē runā arī par psihiskās pandēmijas uzplaukumu. Ilgstoši un regulāri cilvēciskās saskarsmes ierobežojumi palielina vientulības risku, un ir zinātniski apliecinājumi tam, ka vientulība ciešā mērā korelē ne tikai ar psihiskās veselības problēmām, piemēram, depresiju, trauksmi, bet arī nopietnām fiziskajām veselības problēmām, piemēram, par 29% palielina sirds slimību, par 32% insulta risku. Ir būtiski iespēju robežās uzturēt sociālo saikni un būt fiziski aktīvam. Dalība sportisko aktivitāšu grupās sniedz dubulto pozitīvo efektu – gan sociālo saikni, gan fiziskas kustības. Tādējādi cilvēks iegūst prieku, gandarījumu, piederības izjūtu, mazina ar stresu saistītās negatīvās ietekmes un sekas, uzlabo fiziskās veselības rādītājus,” min klīniskā un veselības psiholoģe, KBT psihoterapeite Inese Elsiņa.

Komunikācija kustībā – emocionāla palīdzība

„Gan gados jaunāki, gan vecāki cilvēki arvien vairāk meklē veidus, kā ar kopīgām un saliedējošām aktivitātēm rast vairāk motivācijas un enerģijas ikdienā,“ apliecina sporta kluba „Lemon“ grupu treneru vadītāja un trenere Vineta Burkovska. 
Viņa stāsta, ka cilvēki no jauna atklāj fiziskās aktivitātes, kas ne tikai nāk par labu veselībai, bet arī ļauj droši socializēties. Komunikācija, izmantojot aktīvu kustību, šajā periodā kļūst par lielisku veidu, lai apbrīvotos no stresa un izbaudītu kopības sajūtu.

“Redzam, ka aktīva izkustēšanas ar nelielu domubiedru grupu kļūst arvien populārāka, jo tas ir pieejams un jautrs veids, kā cilvēkiem profesionālu treneru uzraudzībā motivēt sevi ne tikai kustēties,  bet arī labi pavadīt brīvo laiku. Un pats galvenais – droši,” stāsta Burkovska.

Joprojām ir spēcīga nepieciešamība pēc kopienas 

Kā atzīmē speciālisti, tieši grupu nodarbības kļūst arvien populārākas ne tikai visā pasaulē, bet arī Latvijā. Saskaņā ar Eiropas veselības un fitnesa nozares pārstāvju aptauju, kas izvirzīja pērnā gada tendences, vingrošana mazās grupās pēc sporta klubu pakalpojumu popularitātes ierindojās piektajā vietā, savukārt individuālais treniņš bija pirmajā vietā, kam sekoja augstas intensitātes intervālu treniņi (HIIT). Tomēr šis gads ieviesa izmaiņas sporta klubu pakalpojumu tendencēs. 

Viņa stāsta, ka treniņi mazās grupās nodrošina gan trenera klātesamību un uzraudzību, gan arī sniedz papildu motivāciju, pateicoties grupas biedriem. Grupas parasti tiek veidotas atbilstoši treniņa intensitātei, tādēļ katrs var izvēlēties sev piemērotāko nodarbību, atkarībā no saviem mērķiem un fiziskās sagatavotības.

Vineta Burkovska piebilst, ka treniņi mazās grupās ir īpaši piemēroti cilvēkiem, kuriem ir grūtības sevi motivēt sportot. Dažiem no mums var būt nepieciešams atbalsts un draudzība, savukārt citus motivē vēlme draudzīgi sacensties vienam ar otru. Savukārt citiem cilvēkiem šī ir lieliska iespēja, lai iepazītos ar citiem līdzīgi domājošiem un saņemtu atbalsta sajūtu.