Padomi veselai imūnsistēmai

Vesela imūnsistēma šo labo darbu dara nepārtraukti. Viena no tās būtiskām sastāvdaļām ir imūnšūnas, ko organisms ražo visu laiku. Daļa no tām kā dežūrpatruļas pastāvīgi cirkulē asinsritē, uzraugot, vai nav parādījies kāds patogēns. Citas dodas uz noteiktiem orgāniem un audiem un paliek tajos, pildot noteiktus uzdevumus, piemēram, ādā atrodas makrofāgi, ko dēvē par Langerhansa šūnām, aknās atrodas Kupfera šūnas, bet smadzenēs – glijas.

Imūnsistēmas šūnas mājo arī uz gļotādām, kas visvairāk nonāk saskarē ar ārējās vides iedarbību. Šīs šūnas specializējušās aizsargāt organismu pret iebrucējiem, bet vienlaikus tās iemācījušās sadzīvot ar mikrobiomu – labo baktēriju kopumu, kas arī piedalās imūnsistēmas darbībā. Vēl citas imūnšūnas sakopojas grupās citos orgānos, piemēram, liesā vai limfmezglos koncentrējas T un B limfocīti. To uzdevums ir noķert attiecīgi asinīs un limfā nonākušos patogēnus, kā arī atmirušas šūnas.

Tādējādi mūsu veselība ir tieši atkarīga no tā, cik sekmīgi funkcionē šis gudrais un sarežģītais mehānisms – imūnsistēma. Veselam cilvēkam tā darbojas ideāli un pašregulējoši, proti, sistēma pati sevi uzrauga un mazina savu aktivitāti, lai neveidotos autoimūnās saslimšanas un alerģijas, kas būtībā ir pārspīlētas imūnsistēmas reakcijas rezultāts. Mūsu spēkos ir veselai imūnsistēmai nekaitēt, bet gan ar atbilstošu dzīvesveidu un veselīgiem paradumiem atbalstīt to – būt aktīviem un rosīgiem, vienlaikus nepārslogojot sevi ne fiziski, ne garīgi, izgulēties, veselīgi ēst, pietiekami bieži un daudz padzerties u.tml. Īsi sakot, gādāt par to, lai spēles laukums – ķermenis – būtu vislabākajā gatavībā, sastopoties ar vīrusiem vai baktērijām.

5 padomi veselai imūnsistēmai, kas ļaus labāk izprast savu organismu

1. Ieskaties savā šķīvī!
Diēta nav novājēšanas stratēģija, bet gan uztura režīms, kas organismam ir vispiemērotākais un nodrošina to ar visu nepieciešamo – vitamīniem, olbaltumvielām, minerālvielām u.c. Plaši izplatīts ir uzskats, ka vīrusu aktivitātes sezonā ir ļoti svarīgi ēst vitamīniem bagātus ēdienus – augļus un dārzeņus, piemēram, citrusaugļus, kivi, dzērvenes, kāpostus, burkānus, zaļos lociņus, dzert buljonu, zāļu tēju ar medu… Tā arī ir, taču uzturam jābūt veselīgam un sabalansētam visu gadu, nevis tikai tad, kad risks saslimt sezonāli paaugstinās.

Kā saprast, vai ēd veselīgi?

Ar uztura paradumiem viss ir kārtībā, ja pārtikas grozā liec:

• daudz svaigu augļu un dārzeņu (nerauc degunu arī par skābētiem kāpostiem, jo tie ļoti patīk mikrobiomam!);
• pilngraudu maizi un citus graudaugu produktus (auzu pārslas, grūbas, griķus u.c.);
• piena produktu klāstā priekšroku dod skābpiena ēdieniem (bezpiedevu jogurtam, liesam biezpienam, kefīram);
• palaikam iegādājies svaigas zivis un šad tad – arī liesu gaļu, lielākoties – putnu,

Uztura paradumus derētu pārskatīt, ja:

• daudz un bieži ēd gaļas izstrādājumus (šķiņķi, desu, cīsiņus, speķi u.c.);
• esi iecienījis sviestu un saldo krējumu;
• labprāt ēd baltmaizi un bulciņas;
• veikalā nespēj vienaldzīgi paiet garām treknam sieram, majonēzei, kečupam un citām mērcēm, saldumiem, konserviem, kā arī gatavajām maltītēm, ko tikai atkausē vai uzsilda, piemēram, pica vai pelmeņi.

Jāpiemin, ka arī pastiprināta alkohola lietošana ļoti nodara pāri imūnsistēmai un pavājina tās reakciju, tāpēc tie, kuriem patīk cilāt glāzīti, pakļauti ne vien dažādu aknu slimību, bet arī
infekciju riskam. Arī smēķēšana vistiešākajā veidā
ir imūnsistēmas apgrūtinājums: tai jācīnās ar organismā nonākušajām indīgajām gāzēm un tabakas sadegšanas kaitīgajiem blakusproduktiem.

2. Fiziskā aktivitāte – tā nav svaru cilāšana!

Veselīga imūnsistēmas un arī citu organisma sistēmu normāla funkcionēšana nenotiek, ja cilvēks ir mazkustīgs un maz uzturas svaigā gaisā. Runa nav tikai par muskuļiem. Jā, arī muskuļi ir svarīgi, jo tiem jābalsta un jānotur ķermenis, taču izkustēšanās ir vajadzīga arī citu iemeslu dēļ.

Ja kustas ar fizisku piepūli, elpošana ir dziļāka. Tas uzlabo organisma apgādi ar skābekli un palīdz attīrīties elpceļiem.
Ja esi fiziski aktīvs ārā, svaigā gaisā (arī rudenī un ziemā!), notiek norūdīšanās. Norūdīšanās būtībā ir organisma pieradināšana pie stresa – tas ir trenēts atbildēt uz dažādu ārējo faktoru iedarbību, taču zināms, ka izkustēšanās palīdz labāk tikt galā arī ar distresu un uzlabo garastāvokli, jo fizisko aktivitāšu laikā organismā izdalās tā dēvētie laimes hormoni – endorfīni.
Ar fizisku izkustēšanos nav jāsaprot lielais sports! Pietiek, ja ikdienā dara to, kas patīk: pastaigājas (kompānijā, viens pats vai ar suni), peldas, nūjo, darbojas dārzā. Interesanti, ka adekvāta fiziskā slodze palīdz arī regulēt apetīti!

Turpretī, ja pēkšņi sāk ļoti intensīvi sportot (skriet, cilāt svarus vai tml.), panāk pretēju efektu –organisms izsīkst, imunitāte vairs nav pietiekami spēcīga, lai pilnvērtīgi pasargātu no vīrusiem un baktērijām, ķermenim ir jātērē savas rezerves, lai atjaunotos.

3. Nevajadzīga nasta

Veselīgs uzturs un fiziskās aktivitātes palīdz uzturēt arī normālu ķermeņa svaru. Tas ir svarīgi ne tikai tāpēc, ka liekais svars gluži vienkārši ir apgrūtinošs – kā nevajadzīga nasta, kas nemitīgi jānēsā visur līdzi.

Zinātniski izpētīts, ka taukaudi darbojas līdzīgi kā endokrīnie dziedzeri – tie ražo hormoniem līdzīgas vielas, adipokīnus, kuriem ir svarīga loma organisma sistēmu savstarpējā saziņā. Tie spēj būtiski ietekmēt reproduktīvo funkciju, asinsspiediena regulēšanu, enerģijas homeostāzi, imūno reakciju un daudzus citus fizioloģiskos procesus.

Tiem ir izšķiroša loma sistēmiskā metabolisma un imūnfunkcijas darbības saskaņošanā. Proti, ja cilvēks uzsāk drastisku diētu vai cieš badu, adipokīni informē par enerģijas deficītu un veicina imūno funkciju nomākšanu. Savukārt, ja notiek aptaukošanās, taukaudu ir vairāk un tie lielākā daudzumā saražo adipokīnus, kas darbojas kā iekaisuma mediatori. Tādējādi aptaukošanās izraisa hronisku zemas pakāpes iekaisuma stāvokli un ar to saistītus vielmaiņas traucējumus, kas veicina dažādu slimību attīstību, piemēram, otrā tipa cukura diabētu, sirds un asinsvadu slimības. Tātad mērķis ir panākt līdzsvaru – lai taukaudu ir ne par daudz, ne par maz, un to var sasniegt, ievērojot veselīgu dzīvesveidu.

4. Saldu dusu!

Lai imūnsistēma pilnvērtīgi darbotos, ir pietiekami jāizguļas. Miega speciālisti un neirologi akcentē, ka kvalitatīvs miegs ir ne vien pietiekami garas miegā pavadītās stundas (pieaugušajiem 7 līdz 8, bērniem – vēl vairāk), bet arī pareiza miega higiēna: tieši tāpat kā ir veselīgi un pareizi ievērot uztura režīmu un ēst noteiktā laikā, vēlams ieradināties arī iet gulēt un mosties vienā un tajā pašā stundā.

Lai miegs būtu salds (lasi – dziļš un veselīgs), svarīgi, lai būtu pietiekamas fiziskās aktivitātes un veselīgs uzturs. Proti, cilvēkam ir fiziska nepieciešamība diennakts gaišajā laikā vismaz stundu uzturēties laukā, lai organismā iedarbinātu procesus, kas naktī ļauj labi gulēt. Tikpat svarīgi ir neēst tieši pirms miega, kā arī nelietot viedierīces, jo tās smadzenēm raida nepareizus signālus –nevis palīdz sagatavoties naktsmieram, bet iztraucē to. Un, ja miegs bijis nepietiekami ilgs un dziļš, organisms nespēj atjaunoties. Arī daudzi imūnsistēmas atjaunotnes procesi noris vienīgi tad, kad guļam.

5. Prom stresu

Visām organisma sistēmām, ieskaitot imūno sistēmu, kaitē hronisks stress. Stresa reakcija ķermenī izpaužas ar tā dēvēto stresa hormonu – adrenalīna un kortizola – pastiprinātu veidošanos. Ja pēc stresa brīža seko atslābums, un organismam ir iespēja atgriezties normālā stāvoklī, stresa hormonu līmenis samazinās. Taču, ja stress ir pastāvīgs, vienkāršoti izsakoties – organisms pagurst nemitīgi atjaunoties un to vairs nespēj: imūnsistēma novājinās, cilvēks ir vairāk pakļauts dažāda veida saslimšanām, ieskaitot infekcijas slimības.

Zināms, ka reakcija uz stresu ir atšķirīga: vieni to panes labāk, citi – sliktāk. Taču zināms arī tas, ka pret stresu iespējams sevi norūdīt. Vispirms jau fiziski – ar adekvātu un regulāru, organismam piemērotu fizisko slodzi. Palīdzēt var arī apzinātības prakses, piemēram, meditācija, taču tikpat svarīga ir pozitīvu emociju loma: patīkamas sarunas un tikšanās, mūzika un dažādu citu mākslas veidu baudīšana, arī joki un humors. Tātad ne tikai apēsts ābols ik dienu, bet arī anekdotes attālina slimību…

Katrs pats var atbalstīt savu imūnsistēmu. Arī gluži burtiskā veidā – mazgājot rokas, lietojot sejas aizsargmasku, regulāri vēdinot telpas, tādējādi mazinot vīrusu koncentrāciju gaisā, ievērojot produktu apstrādes noteikumus un derīguma termiņus. Tā savu organismu mazāk pakļaujam dažādu patogēnu iedarbībai.

Latvijas farmācijas uzņēmuma “Lotos Pharma” ražotie produkti imunitātei

Piedāvāto produktu klāsts imunitātei ir gana plašs. Sākot no produktiem, kas piemēroti pašiem mazākajiem, līdz senioru veselībai domātajiem. Bērniem iecienīts ir melnā plūškoka balzams “Imunosil Sambucus”. (linksuz piedāvājumu)) Sastāvā esošais plūškoks palīdz nodrošināt normālu imūnsistēmas darbību, sniedz atbalstu organisma aizsargspējām. Produkts ir pieejams 100 ml iepakojumā un izdevīgā 250 ml iepakojumā.

Šogad uzņēmums saviem klientiem piedāvā pavisam jaunu produktu imunitātei “Imunosil Virufix”, (links uz piedāvājumu) kas papildina sortimentā esošo Imunosil līniju. Produkta sastāvā ir 5 elementi – D vitamīns, cinks, kvercetīns, C vitamīns un melatonīns. Tā sastāvā esošais cinks, vitamīni C un D veicina normālu imūnsistēmas darbību.

“Imunosil Virufix” var lietot no 18 gadu vecuma. 2 sarkanās kapsulas lieto 1 reizi dienā no rīta, savukārt 1 balti/zilo kapsulu – 1 reizi dienā 20 min. pirms gulētiešanas.

Raksts tapis sadarbībā ar Lotos Pharma