Tauki, kas var palīdzēt notievēt
Tikai 2009. gadā pētnieki atklāja, ka pieaugušiem cilvēkiem ir brūnie un smilškrāsas tauki. Tie ir tauki, kas dedzina kalorijas un ļauj mums saglabāt slaidumu, un nesaslimt ar hroniskām slimībām.
Gribat zaudēt lieko svaru vai pārvarēt hroniskas slimības kā otrā tipa cukura diabēts vai sirds slimības? Risinājums ir vienkāršs, bet mokoši grūts – ejiet peldēt aukstā ūdenī vai skrieniet ziemā pa sniegu vienā peldkostīmā. Izklausās traki? Iespējams, taču pēkšņa pakļautība stindzinošam aukstumam ierosina bioloģisku procesu, kas dedzina taukus un palīdz organismam cīnīties ar hroniskām slimībām.
Tas viss ir saistīts ar kādu lielu atklājumu par to, kā ķermenis izmanto enerģiju. Tikai 2009. gadā pētnieki atklāja, ka mūsu ķermenis glabā tauku veidu, par kuru biologi domāja, ka mēs tos zaudējam jau agrā bērnībā. Patiesībā šie tauki – brūnie adipozie audi, kā tos dēvē, vai vienkārši brūnie tauki – mums ir visu mūžu, un to galvenā funkcija ir dedzināt kalorijas, lai nodrošinātu veselīgu ķermeņa temperatūru.
Salīdzinājumam – baltie tauki, mūsu vecie draugi, krāj kalorijas. Tauki, kas šā iemesla dēļ sakrājas ap kuņģi un augšstilbiem, kopš seniem laikiem visā pasaulē bijuši svara zaudēšanas programmu mērķis. Taču tā vien šķiet, ka esam pievērsuši uzmanību nepareizajiem taukiem.
Tā kā brūnie tauki dedzina kalorijas, tad tie ir galvenie, kas vada svara zaudēšanu, un dara vēl daudz ko citu.
Viens no pirmajiem lielajiem pētījumiem par brūnajiem adipozajiem audiem ir veikts Rokfellera Universitātes slimnīcā. Zinātnieki pētīja vairāk nekā 52 000 cilvēku tauku līmeni un vērtēja, kā tas ietekmē šo cilvēku veselību. Pētnieki atklāja, ka tos, kam bija vairāk brūno tauku, retāk piemeklēja dažādi vielmaiņas traucējumi, ieskaitot otrā tipa cukura diabētu un koronāro sirds slimību, kas Amerikas Savienotajās Valstīs joprojām ir galvenais nāves cēlonis.
Tikai 10% pētījuma dalībnieku bija tik daudz brūno tauku, ka tos varēja noteikt pozitronu emisijas tomogrāfijas izmeklējumā, un šajā grupā bija uz pusi mazāk otrā tipa cukura diabēta slimnieku nekā starp tiem, kam bija mazāk brūno adipozo audu.
Cilvēkiem ar lielāku brūno tauku daudzumu retāk bija arī augsts asinsspiediens, sastrēguma sirds mazspēja un koronārā sirds slimība.
Brūnie tauki, šķiet, papildus vēl pasargā no liekā svara vai aptaukošanās. Visticamāk, parasti tie, kas sirgst ar sirds slimībām un vielmaiņas traucējumiem, ir cilvēki ar lieko svaru, taču tad, ja viņiem ir daudz brūno adipozo audu, risks saslimt sarūk līdz līmenim, kāds ir cilvēkiem ar normālu, veselīgu svaru. Un tomēr lielākajai daļai cilvēku ar lieko svaru ir tendence, ka viņiem brūnie tauki nebūs pietiekamā līmenī.
Tie ir nenotverami
Ir veikti daži pirmie atklājumi par to, cik nozīmīgi ir brūnie tauki, bet vēl ir daudz izzināmā. Piemēram, kāpēc dažiem cilvēkiem ir vairāk brūno tauku nekā citiem? Vai mēs varam tos saražot vairāk? Un kā šie tauki mūs padara kalsnākus un veselīgākus?
Pirmā problēma ir šo nenotveramo tauku noteikšanā.
Tie ir sakopoti ap kaklu un uz pleciem, taču tos ir iespējams saskatīt tikai ar izsmalcinātu tehnoloģiju – pozitronu emisijas tomogrāfiju.
Tieši tā pētnieki 2009. gadā izdarīja savu atklājumu, taču šā izmeklējuma lielās izmaksas padara gandrīz neiespējamus apjomīgus pētījumus.
Rokfellera pētnieki veica ģeniālu gājienu – viņi “aizņēmās” 52 000 pacientu pozitronu emisijas tomogrāfijas izmeklējumus, kas bija veikti Memoriālajā Slouna-Keteringa vēža centrā, kas atradās otrpus ceļam pilsētiņai, kur viņi bija apmetušies, taču, ja nebūtu šā jau esošā resursa, pētījums nekad nebūtu varējis notikt.
Pretstatā baltajiem taukiem (baltajiem adipozajiem audiem), kas krāj kalorijas, zinātnieki zina, ka brūnie tauki tās dedzina, lai uzturētu veselīgu ķermeņa temperatūru, – ja mazuļiem nebūtu daudz brūno adipozo audu, tad dzimšanas laikā pēc izkļūšanas no dzemdes viņi vienkārši nomirtu no hipotermijas. Taču Rokfellera Universitātes pētniekiem ir aizdomas, ka te ir vēl kaut kas sarežģītāks.
Lai dedzinātu kalorijas, tauku šūnas patērē glikozi jeb tā saukto cukuru asinīs, un šajā procesā glikozes līmenis asinīs krītas. Augsts glikozes līmenis ir galvenais otrā tipa cukura diabēta riska faktors. Taču šie tauki ir saistīti arī ar hormonālo sistēmu, un šī saistība savukārt samazina augsta asinsspiediena risku. “Esam apsvēruši iespēju, ka brūnie taukaudi dara kaut ko vairāk, nekā tikai tērē glikozi un dedzina kalorijas, un, iespējams, patiesībā piedalās hormonu signalizācijā ar pārējiem orgāniem,” sacīja Rokfellera Universitātes pētnieks Pols Koens.
Īstas skaidrības par to, kāpēc dažiem no mums ir vairāk brūno tauku nekā citiem, nav. Rokfellera pētniekiem ir aizdomas, ka tam varētu būt ģenētisks iemesls. Citi domā, ka tas varētu būt saistīts ar ar to, ka esam pakļauti aukstam laikam.
Autopsijās atklāts, ka cilvēkiem, kas strādājuši aukstumā ārā, bija vairāk brūno tauku ap kaklu un perikardu, sirds somiņu, kas iekļauj sirdi.
Zināms, ka sievietēm var būt divreiz vairāk brūno tauku nekā vīriešiem un jauniem cilvēkiem to ir vairāk nekā veciem. Tas ir arī apgriezti saistīts ar ķermeņa masas indeksu – citiem vārdiem, jo resnāki esam, jo mums ir mazāk brūno tauku. Vidēji rēķinot, mēreni vēsā laikā mums ir tikai 10 % brūno tauku no visiem taukiem kopumā, bet aukstajos ziemas mēnešos šis daudzums palielinās.
Parasti 65% pieaugušu cilvēku ir tik daudz brūno tauku, ka tos ir iespējams noteikt, bet pēc divu vai vairāk stundu pavadīšanas aukstumā šādu cilvēku daudzums palielinās līdz 95 procentiem.
Produkti, kas vairo brūno tauku krājumus
Daži pārtikas produkti un minerālvielas, šķiet, palielina brūno tauku krājumus. Pētnieki no Tungi Medicīnas koledžas Uhaņā, Ķīnā, sagatavojuši sarakstu ar dažiem iespējamiem kandidātiem:
- Melatonīns,
- Berberīns,
- Zaļā tēja,
- Mentols,
- Resveratrols,
- Kurkumīns,
- Kapsaicīns,
- Vīnogu kauliņu ekstrakts.
Lai būtu smilškrāsa!
Saskaņā ar kādu teoriju varētu būt iespējams, ka balto tauku šūnas var pārveidot par brūno tauku šūnām un šādā veidā mainīt to funkcijas no kaloriju krāšanas uz kaloriju dedzināšanu, taču par to, kā tieši visa šī alķīmija notiek, diskusijas nebeidzas.
Viena iespēja ir pēkšņa temperatūras maiņa. Izrādās, pakļautība aukstumam piešķiļ dzirksteli, un sākas noslēpumains process, kurā balto šūnu iekšienē sāk veidoties brūnie adipozie audi. Biologi šos hibrīdus sauc par inducētajiem brūnajiem taukiem vai par smilškrāsas taukiem.
Smilškrāsas tauki sniedz paši savus veselības ieguvumus, it īpaši saistībā ar kaulu veselību un kaulu minerālo blīvumu, kas varētu samazināt osteoporozes risku, sevišķi sievietēm pēc menopauzes.
Nav nekāds brīnums, ka cilvēkiem, kas dzīvo polārajos reģionos, ir gan vairāk brūno adipozo audu, gan ātrāka vielmaiņa. Piemēram, cilvēkiem Jakutijā, Sibīrijā, ir vidēji par 6,5% ātrāka pamatvielmaiņa jeb vidējais ātrums, kādā viņi dedzina kalorijas, nekā cilvēkiem ar tādu pašu svaru, kas dzīvo siltākā klimatā.
Ja jums nepatīk aukstums, cits veids, kā baltos taukus pārvērst brūnajos, varētu būt sportošana. Fiziskās aktivitātes ierosina irisīna veidošanos, tas ir peptīds, ko atklāja tikai 2012. gadā. Irisīns pārveido baltos taukus brūnajos vai smilškrāsas, kas tad tālāk uzlabo enerģijas dedzināšanu un glikozes ražošanu.
Ir kāds sākotnējs pētījums, kas liek domāt, ka arī uztura mainīšana varētu ierosināt brūno tauku šūnu attīstību, un zaļā tēja, vīnogu kauliņu ekstrakts, Omega 3 taukskābes, kurkumīns un resveratrols, ko satur sarkanās vīnogas, arī varētu palielināt brūno tauku krājumus.
Un garīgs stress arī varētu pārveidot baltās tauku šūnas smilškrāsas taukos. Vismaz tā liecina sākotnējie pētījumi.
Pārstājiet drebēt!
Ir kāds vienkāršs tests, kas var jums sniegt priekšstatu par jūsu brūno tauku krājumiem. Kad mums salst, mēs sākam trīcēt, bet cilvēki, kam ir daudz brūno tauku, nedreb vai tik viegli nesāk drebēt.
Šis fenomens, ko biologi sauc par nedrebēšanas termoģenēzi, liek domāt, ka ķermenim nav nepieciešams iegūt siltumu drebinoties, jo ķermeņa temperatūru nodrošina brūno tauku rezerves.
Jaundzimušie nedreb, jo viņiem ir brūno tauku krājumi, kas veido piecus procentus no viņu kopējās ķermeņa masas, un, lai arī ar laiku un pieņemoties svarā, šis līmenis sarūk, brūnie tauki pilnībā mums nekad nepazūd.
Tā kā mums visiem ir saglabājies zināms brūno tauku daudzums vai arī baltās tauku šūnas kaut kādā veidā pārveidojas par smilškrāsas taukiem, tad varbūt var šo enerģijas dedzināšanas spēju izmantot, lai zaudētu lieko svaru? Aplēsts, ka, brūnās tauku šūnas aktivizējot ar sportošanu vai aukstumu, tās sadedzina papildu 250 kalorijas.
2016. gadā pētnieki domāja, ka atraduši svara zaudēšanas Svēto grālu – atklājuši signalizēšanas ceļus, kā baltās tauku šūnas pārveidojas par kaloriju dedzinošajām brūno vai smilškrāsas tauku šūnām. Kopš tā laika darbs pie šiem pētījumiem gan vairs nav turpināts.
Ir vēl kāds jautājums, kas rada bažas, – vai, iejaucoties kādā vienā ķermeņa procesā, kaut kur citur neparādās negaidīts efekts? Svara zaudēšanas zālēm sibutramīnam vajadzēja aktivizēt brūnos taukus, taču zāles tika atsauktas, jo atklāja, ka tās palielina sirdslēkmes un infarkta gadījumu skaitu. Ražotājam bija daļēja taisnība. Pētījumos ar laboratorijas žurkām zāles palielināja skābekļa patēriņu un ķermeņa temperatūru, un brūnās tauku šūnas patērēja vairāk glikozes – patiesībā 18 reizes vairāk –, kas ar vienu paņēmienu varētu novērst lieko svaru un diabētu. Taču par brūnajiem taukiem ir vairāk nezināmā nekā zināmā.
Un beigu beigās – mēs tikai pirms 13 gadiem atklājām, ka mums pieaugušā vecumā joprojām ir brūnie tauki. Viena lieta gan ir skaidra – tos aktivizē ekstremāls aukstums. Vai kāds vēlas iegremdēties ledusaukstā ūdenī?
